Meklēšanas rezultāti

Institucionālās publiskās un privātās partnerības regulējums Latvijā

• partneri, jāpiemēro šādi likumi – PPP likums, Publisko iepirkumu likums, Komerclikums un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
• Pie­mē­ro­ja­mais li­kums Lat­vi­jā ko­pī­gas sa­bied­rī­bas vei­do­ša­nu pri­vā­tā un pub­lis­kā sek­to­ra sa­dar­bī­bai re­gu­lē PPP li­kums
• , ku­rā ie­tver­ta sa­da­ļa par in­sti­tu­cio­nā­lo PPP (IPPP). IPPP li­ku­mā tiek de­fi­nē­ta kā PPP veids, ku­rā sa­dar­bī­ba starp pub­lis­ko sek­to­ru
• un pri­vā­to sek­to­ru no­tiek, PPP li­ku­mā no­teik­ta­jā kār­tī­bā ko­pī­gi iz­vei­do­jot kop­sa­bied­rī­bu, ar ku­ru kā ar pri­vā­to par­tne­ri
• , un lie­to­tā­jiem ne­pie­tiks ti­kai ar IPPP sa­da­ļu PPP li­ku­mā. Sa­ska­ņā ar PPP li­ku­mu IPPP iz­vei­do­ša­nai jā­pie­mē­ro šā­di li­ku­mi: PPP

Polija

• 2005.gada 28.jūlija Likums par publisko–privāto partnerību bija pirmais normatīvais akts Polijā, kas regulēja PPP, bet saskaņā ar to netika noslēgts
• neviens PPP līgums. Vēlāk – 2008.gadā – PPP likums tika papildināts, un 2009.gadā tika pieņemts Koncesijas likums. Polijā šobrīd ir 392 aktīvi PPP
• projekti. Laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam tika īstenoti 20 PPP projekti aptuveni 929 miljonu eiro apmērā. To vidū bija peldbaseinu kompleksa Solec
• no ievērojamākajiem PPP projektiem Polijā no 2007. līdz 2013.gadam bija projekts par atkritumu pārstrādi enerģijā Poznaņā. Tā kopējais budžets bija 247
• miljoni eiro, no kuriem 160 miljoni tikai piesaistīti no privātā sektora. No 2009. līdz 2014.gadam tika izsludināti 342 PPP un koncesijas līgumi

Igaunija

• Igaunijā ir ļoti attīstīta PPP projektu regulējuma ziņā, bet, līdzīgi kā Latvijā, projektus īsteno reti. 2012.gadā Eiropas Rekonstrukcijas
• un attīstības banka veica pētījumu par atsevišķu valstu PPP likumu atbilstību vispārpieņemtajam PPP regulējumam starptautiskā līmenī[1], un tajā secināts
• , kā Igaunijai ir augsta līmeņa atbilstība, bet zema izpildes kvalitāte.[2] Igaunijā nav atsevišķa PPP likuma[3] un PPP projektus regulē Publisko iepirkumu
• likums, kā arī citi tiesību akti, piemēram, Konkurences likums un Igaunijas valdības dekrēts «Kārtība, kādā organizē publiskos konkursus
• , lai piešķirtu speciālas vai īpašas tiesības»[4]. 2011.ga- dā Igaunijas Publisko iepirkumu likumā tika iekļauta PPP projektu definīcija un citi noteikumi, kuri

Apakšuzņēmējs

• partnerības līguma izpildei. Iepriekš jautājumus, kas saistīti ar apakšuzņēmēju dalību PPP projektā, PPP likums neregulēja, un pusēm tie bija īpaši
• iemesliem. PPP likums nosaka gadījumus, kad publiskais partneris nedrīkst piekrist apakšuzņēmēja nomaiņai, proti: piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst
• jāparedz PPP līgumā. Ar 2017.gada 20.aprīļa grozījumiem PPP likumā ir paredzēti jauni noteikumi, kas, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26
• izslēgšanas gadījumiem, kas ir noteikti PPP likuma 37.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. vai 6.punktā vai otrās daļas 1. un 2.punktā. Ja privātais
• PPP likumā ir noteikts, ka būvdarbu koncesijas līguma gadījumā apakšuzņēmējs var saņemt maksājumus par tā sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktajiem

Kopsabiedrības izveidošana un darbība

• pieder daļas kopsabiedrībā, jāievēro šī likuma B sadaļa par publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību. PPP likums nosaka dažus īpašus noteikumus
• Pub­lis­kā par­tne­ra vēl­me PPP lī­gu­ma iz­pil­dei iz­vei­dot kop­sa­bied­rī­bu jā­no­rā­da lē­mu­mā par PPP pro­ce­dū­ras uz­sāk­ša­nu. Jau­nas
• ka­pi­tāl­sa­bied­rī­bas no­di­bi­nā­ša­na PPP li­ku­ma 84.pan­tā no­teikts, ka ka­pi­tāl­sa­bied­rī­bas no­di­bi­nā­ša­nai jā­pie­mē­ro
• Ko­mer­cli­kums, PPP li­ku­ma at­tie­cī­gā sa­da­ļa, kā arī jā­ie­vē­ro Valsts pār­val­des ie­kār­tas li­kums.[1] Valsts pār­val­des ie­kār­tas li­kums
• pub­lis­ka­jam par­tne­rim ir jāiz­sver pa­šam, pie­ņe­mot pub­lis­kā par­tne­ra lē­mu­mu par PPP pro­ce­dū­ras uz­sāk­ša­nu. Mi­nē­to ex­pres­sis

Krievija

• 2004.ga­dā Krie­vi­jas val­dī­ba uz­sā­ka PPP ro­si­nā­ša­nu un pro­jek­tu ie­vie­ša­nu. Lai no­dro­ši­nā­tu norm­atī­vo bā­zi PPP īs­te­no­ša­nai
• īs­te­no abus – gan tra­di­cio­nā­los, gan spe­ciā­los – ins­tru­men­tus PPP rea­li­zē­ša­nā, pie­mē­ram, Krie­vi­jā ir iz­vei­dots In­ves­tī­ci­ju
• fonds, ku­ra di­bi­nā­ša­nas mēr­ķis bi­ja no­dro­ši­nāt pri­vā­to in­ves­tī­ci­ju pie­sa­is­ti PPP pro­jek­tu īs­te­no­ša­nai. Fon­da
• in­sti­tū­ci­jas, in­ves­tī­ci­ju ko­mi­si­jas un PPP pa­do­mes mi­nis­tri­jas. Fonds at­balsta PPP pro­jek­tus gal­ve­no­kārt in­dus­triā­liem
• ir in­fras­truk­tū­ras at­tīs­tī­ba un uz­tu­rē­ša­na, ra­žo­ša­nas vei­ci­nā­ša­na un ino­vā­ci­ja.[1] Pēdējos gados (2011–2013), īstenojot PPP projektus un piemērojot

Publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītās personas

• par gadījumiem, kad līgumam, kas tiek slēgts starp publiskajām personām, nepiemēro PPP procedūras. Piemēram, PPP likums netiek piemērots, ja publiskais
• PPP projektā ir iesaistītas piecu personu grupas – privātais partneris un publiskais partneris (PPP projekta dalībnieki), apakšuzņēmējs, finansētājs
• un galalietotājs. Lai gan PPP projektu īsteno PPP dalībnieki, liela nozīme PPP projektā ir arī apakšuzņēmējam, finansētājam un galalietotājiem
• . Pub­lis­kās un pri­vā­tās par­tne­rī­bas da­līb­nie­ki PPP līgums parasti tiek slēgts starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu
• PPP lī­gu­mu ar vai­rā­kiem pri­vā­ta­jiem par­tne­riem, viens publiskais partneris var noslēgt PPP līgumu ar vienu privāto partneri, vai­rā­ki

Publiskā un privātā partnerība saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu

• pro­ce­dū­ras sī­kāk rak­stu­ro­tas ro­kas­grā­ma­tas 4.2.nodaļā. PPP likums ļoti detalizēti reglamentē dažādus ar procedūrām saistītus jautājumus, kuriem
• ir uz­ska­tā­mi par jē­dzie­niem ar vie­nā­du sa­tu­ru un no­zī­mi. Lat­vi­jā PPP ir de­fi­nē­ta Mi­nis­tru ka­bi­ne­ta 2005.ga­da 23.mar­ta
• sek­to­ra re­sur­sus[2]. To­mēr šī de­fi­nī­ci­ja piln­ībā ne­at­spo­gu­ļo PPP bū­tī­bu un iz­prat­ni Lat­vi­jā. 2009.ga­da 1.ok­tob­rī ir stā­jies
• spē­kā Pub­lis­kās un pri­vā­tās par­tne­rī­bas li­kums (tur­pmāk – PPP li­kums), sa­ska­ņā ar ku­ru ir ie­spē­jams rea­li­zēt PPP pro­jek­tus. Tas
• gal­ve­no­kārt re­gu­lē pro­ce­dū­ras, kas jāiz­man­to, vē­lo­ties uz­sākt PPP pro­jek­tu un iz­vē­lo­ties pri­vā­to par­tne­ri sa­dar­bī­bai. PPP

Grieķija

• Grieķijā 2005.gadā tika pieņemts likums, ar kuru tiek regulēti PPP projekti, un 2006.gadā izveidots speciāls sekretariāts, kas pārvalda PPP
• projektus. Drīz pēc tā ie­vie­ša­nas PPP pro­jek­tu īs­te­no­ša­na kļu­va ļo­ti po­pu­lā­ra, to­mēr sa­dar­bī­ba starp pub­lis­ko un pri­vā­to sek­to­ru
• re­gu­lē vi­sus PPP pro­jek­tus. Grie­ķi­jas Eko­no­mi­kas un Fi­nan­šu mi­nis­tri­ja sa­vā 2008.ga­da zi­ņo­ju­mā par PPP pro­jek­tiem Grie­ķi­jā
• , par gal­vo­ju­mu iz­snieg­ša­nas priekš­no­tei­ku­miem, par no­dok­ļiem, kas at­tie­ci­nā­mi uz PPP pro­jek­tiem, kā arī par strī­du iz­šķir­ša­nas
• kār­tī­bu un vei­diem.[3] Li­kums 3389/2005 pa­redz di­vas in­sti­tū­ci­jas, ku­ras ir at­bil­dī­gas par PPP pro­jek­tu ap­stip­ri­nā­ša­nu