Meklēšanas rezultāti

Korporatīvā sociālā atbildība

materiāla atbildība, atbildība par daudziem cilvēkiem; nav iespēju virzīties pa karjeras kāpnēm; zems atalgojums; sociāla vai fiziska izolācija
; neskaidrs darba uzdevums (t.sk. neskaidri definēti pienākumi un atbildība); nav atzinības vai atbilstoša atalgojuma par labi padarītu darbu; nav
iespējas izteikt pretenzijas; liela atbildība, bet zema autoritāte vai neliela iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā; uzņēmuma vadība, tiešā vadība

Organizācijām būtu jādemonstrē morālā, sociālā un ētiskā atbildība, lai ārējās ieinteresētās puses augsti novērtētu organizācijas darbību, kas

var būt uzņēmuma ieinteresētajām personām, piemēram, sociālā korporatīvā atbildība. Reaģēšana uz novirzēm no standarta. Parasti uzvedības standarti
. Tā ir vadības atbildība attīstīt atklātu saziņu un pārredzamību attiecībā uz risku un riska uzņemšanos. Vadītāji demonstrē, ka risks nav diskusija, kas

Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk – sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo
konts, kurā tika reģistrēti sociālā nodokļa maksājumi, tika ieviesta tikai 1996. gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Likums “Par valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir uzskatāmas par nodokli ar visām no tā izrietošajām sekām. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu
valstīs tie ir atšķirīgi. Sociālā apdrošināšana var būt: obligāta, valsts regulēta, obligāta, bet ar iespēju veikt papildu maksājumus, brīvprātīga
no vienas valsts uz citu. Sociālā apdrošināšana Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un no šī brīža sociālā

un satricinājumiem iekšējā vai ārējā vidē, kas ir viens no būtiskākajiem konkurētspējas nosacījumiem mūsdienīgā tirgus apstākļos. Visām organizācijām ir sociālā
atbildība, jo īpaši, ja tās sniedz palīdzību krīzes situācijās vai sniedz sabiedriskus pakalpojumus. Visu organizāciju darbība ir pakļauta nestandarta

stājas spēkā 01.01.2018. Sk. Pārejas noteikumu 65. punktu) (1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas
apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. (2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz: 1
– pakalpojumu saņēmēji); 2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu. Sociālā riska
apdrošināšanas sistēmā iesaistītās personas sociālā riska gadījumiem un kompensētu izdevumus, kas rodas sociālās apdrošināšanas jeb sociālā riska gadījumu
iestāšanās dēļ. Sociālā riska gadījumi, kad tiek piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums un piešķirti pabalsti, kas faktiski aizstāj darba algu

: 1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk – pensiju apdrošināšana); 2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk – apdrošināšana
pret bezdarbu); 3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – darba negadījumu apdrošināšana); 4) invaliditātes apdrošināšana
; 5) maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšana; 6) vecāku apdrošināšana; 7) veselības apdrošināšana. Sociālā riska situācijas Sociālā
apdrošināšana paredz apdrošināšanu sociālā riska situācijām, kad personas līdzšinējie ienākumi var būtiski samazināties vai to var nebūt nemaz. Likumā
noteiktie sociālās apdrošināšanas veidi sniedz nodrošinājumu tādās sociālā riska situācijās kā aiziešana pensijā, kļūšana par bezdarbnieku, negadījums

līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā; piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu
maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma
% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā
maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā, un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā