Ilgi un laimīgi – veiksmīga stāstniecība korporatīvā vidē

Nesen mūsu mājās nakšņoja meitas sešgadīgā draudzene. Tā bija viņas pirmā reize ārpus mājas un, lai arī priecīgi spēlējās visu vakaru, neilgi pēc došanās miegā viņa mani uzmeklēja un ar saraudātām acīm teica, ka pietrūkst mammas. Es viņu apķēru un pajautāju, kā es viņai varētu palīdzēt aizmigt. Mazā meitenīte šņukstot atbildēja: "Pastāsti man pasaku!". Pārsteidzoši, bet stāstā par 3 sivēntiņiem viņa atrada kaut ko mierinošu un aizmiga.

Vai izdomāt savus un klausīties citu stāstus pieder tikai bērnībai? Stāstu stāstīšana jeb stāstniecība (angliski pazīstama kā "storytelling") kā komunikācijas metode starptautiskajā biznesa vidē tiek izmantota jau vairākus gadus un nupat kļūst populāra arī Latvijā. Savā komunikācijas stratēģijā es izmantoju stāstniecības metodi, lai veicinātu lielāku lasītāju un klausītāju uzmanību un iesaistīšanos. Plaši šī metode tiek izmantota reklāmas vidē (piemēram, Zelta Zivtiņas seriāls, TET reklāmas), kur dažu sekunžu laikā ir jānodod ziņojums.  Personīgo stāstniecību izmanto arī influenseri un blogeri, kur ar īsāku un garāku stāstu ļauj ieskatīties atlasītos personīgās ikdienas notikumos.

Komunikācijas profesionāļu vidē ir teiciens: tev tiek dotas 11 sekundes, lai piesaistītu manu uzmanību, un 5 sekundes, lai to noturētu.

Mūsdienās, kad ir informācijas pārbagātība, tiek runāts par uzmanības ekonomiju. Cilvēki ātri izšķiro noderīgo informāciju no "trokšņiem" jeb nevajadzīgā. Stāstniecības veiksmes atslēga ir fakts, ka cilvēkiem patīk labi stāsti, tie rada emocionālu saikni un tos ir viegli atcerēties.

Kāpēc mums patīk stāsti

Stāsti, pasakas, teikas ir stāstītas gadu simtiem. Tie uz mums un mūsu atmiņu iedarbojas krietni spēcīgāk nekā vienkārši fakti un informācija, un tam ir dažādi iemesli:

• Labos stāstos tiek lietota leksika un vizuālie materiāli, kas iedarbojas un aktivizē vairākas maņas mūsu organismā – redzi un dzirdi, tāpat arī tausti ožu un garšu.
• Spēcīgi varoņi mūsos raisa emocionālas asociācijas, kas ļauj mums ar viņiem identificēties. Pat ja neesam bijuši līdzīgā situācijā, mēs līdzpārdzīvojam, jo atpazīstam varoņa emocijas.
• Visos stāstos ir struktūra ar sākumu, vidu un beigām, tāpēc tos ir vieglāk iegaumēt.
• Stāsti mūs pārceļ uz stāstītāja atrašanās vietu, ļaujot iejusties tajā vidē.

Mārketinga kompānija Hubspot, pētot stāstniecības fenomenu, min faktu, ka, dzirdot stāstu, nervu aktivitāte mūsu smadzenēs palielinās līdz pat 5 reizēm. 

Laba stāsta struktūra

Kas tad īsti ir stāsts? Vienkāršojot – tā ir varoņa/tēla tiekšanās uz mērķi un izaicinājumi vai šķēršļi tā sasniegšanai. Laba stāsta pamatā ir struktūra – ievads, iztirzājums un nobeigums. Sava veida paredzamība, kas izriet no zināmās un vispārpieņemtās stāsta struktūras, nodrošina to, ka stāstu būs vieglāk atcerēties.

Robs Bīsenbahs grāmatā "Stāstniecības spēka atbrīvošana: iekaro sirdis, maini prātus un iegūsti rezultātus" (Unleash the Power of Storytelling: Win Hearts, Change Minds by Rob Biesenbach) uzskaita stāstā nepieciešamos elementus:

1. konkrēts indivīds, kas ir stāsta varonis vai personāžs;
2. konflikts (spriedze starp stāsta varoņa mērķi un izaicinājumu, kas rodas, šo mērķi īstenojot);
3. kaut kas svarīgs, kas likts uz spēles (nopietna problēma, traģiskas sekas);
4. notikumi, kas saistīti viens ar otru cēloņa-efekta attiecībās (nevis tikai nejaušu notikumu virkne);
5. emocionāla reakcija no stāsta klausītāja (piemēram, satraukums, prieks, vilšanās).

Bīsenbahs apgalvo arī, ka vislabākie stāsti ir tie, kas nāk no mūsu pašu pieredzes. Pirms stāstu mērķtiecīgas radīšanas noteikti ir skaidri jānodefinē:

1. Kas ir jūsu stāsta auditorija;
2. Kāds ir jūsu stāsta mērķis;
3. Kādi ir šķēršļi mērķa sasniegšanai;
4. Galvenais tēls, kurš spēj sasniegt mērķi;
5. Problēmas atrisinājums.

Labu stāstu noteikti nevar sajaukt ar citu. Un, kas korporatīvā vidē nav mazsvarīgi – labu stāstu ir grūti nokopēt, jo tas ir unikāls un neatkārtojams.

Kad izmantot stāstus korporatīvā vidē

Kādā podraidē Schneider Electric Komunikācijas vadītāja Rebeka Edvardsa ar sevi iepazīstināja kā ar stāstniecības direktori (Chief Storyteller). Jebkura spēcīga zīmola pamatā ir stāsts. "Ļaujiet izstāstīt, kā tas viss sākās…", "Mūsu stāsts" (Our story) – šādus vārdus bieži atradīsiet uzņēmumu mājaslapās. Laba stāstu stāstīšanas prasme šobrīd profesionālā vidē ir ļoti pieprasīta. Kompānijas, kuras tic, ka jebkurš darbinieks ir zīmola vēstnesis, stāstniecības treniņus piedāvā visiem saviem darbiniekiem.

Ietekmīgākais pētniecības un konsultāciju gigants Gartner min 4 veidus, kā stāstniecību izmantot korporatīvajā vidē:

• Kopīgs skatījums uz mērķi. Labi integrēts un skaidri veidots kompānijas stratēģijas vēstījums palīdz darbiniekiem izprast uzņēmuma stratēģiju un vērtības. Svarīgi ir vēstījumu pastiprināt, atkārtojot to vairākkārt.
• Spēju un prasmju veidošana. Stāsts, kur kāda no iesaistītām pusēm (darbinieks, klients) veiksmīgi pieņem jaunu pieeju vai veic izmaiņas, ļaujot lasītājam izdzīvot stāstu pašam un iegūt lielāku pārliecību par savām spējām un zināšanas (know-how), ar ko saskāries stāstnieks. Šajos stāstos jāiekļauj darbības un gūtā pieredze, ko var viegli pavairot.
• Komandu veidošana. Svin to, kas padara komandu unikālu un veiksmīgi vairo darbinieku lepnumu un piederību komandai. Stāstiem vajadzētu atdzīvināt to, kā komanda strādāja kopā, lai gūtu panākumus.
• Emocionālā saikne. Atklājot kaut ko ļoti personisku, tiek veicināta emocionālā saikne. Šāda veida stāsti palīdz darbiniekiem justies piederīgiem visai kompānijai.

Biznesa vidē stāsti bieži tiek stāstīti, lai panāktu uzvedības maiņu un mainītu morāli, ko parasti ir sarežģīti, dārgi un laikietilpīgi veikt. Nesen par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju (FinTech) jaunuzņēmuma godalgotais TransferWise vadītājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) intervijā CNBC teica: "Astoņus gadus atpakaļ mums bija sapnis, un zināmā mērā visa pasaule bija pret mums. Bet soli pa solim mēs esam varējuši izveidot savu biznesu un arī mainīt vidi ap mums, lai tā būtu klientiem draudzīgāka." Stāsts veicina nepadoties, ja ir liela pretestība, stiprina ticību sev un nepadošanos, veidojot savu kompāniju jau šķietami piesātinātā biznesa vidē.

Stāstu efektivitāte

Savu rakstu sāku ar personīgu stāstu par meitas draudzeni. Kāpēc lai es biznesa cilvēkiem stāstītu par savu meitas draudzeni? Ar vienkārša stāsta palīdzību vēlējos radīt ar jums saikni, pārcelt uz jūsu bērnību un parādīt stāstu apslēpto spēku. Vai man tas izdevās? Varat pārbaudīt stāstniecības efektivitāti uz sevis. Cik precīzi atceraties stāstu? 

Atbildiet uz šādiem jautājumiem:

• Cik manas meitas draudzenei ir gadu?
• Kas neparasts bija noticis pirmoreiz viņas dzīvē?
• Kuru pasaku es viņai lasīju?
• Kā stāstā jutās meitenīte un vai pats kādreiz esat piedzīvojis līdzīgu situāciju?

Varat pārbaudīt atbildes, izlasot pirmo rindkopu vēlreiz. Pat ja nespējat atcerēties konkrēti minētos faktus, visticamāk atcerēsieties emocijas. Ja spējāt atbildēt uz visiem jautājumiem, tad man ir izdevies jūs "pārcelt" savā situācijā un radīt ar jums kopīgu emocionālo saiti. Tas patiesībā ir daudz, jo, visticamāk, nepazīstat mani personīgi un dzirdat šo stāstu pirmoreiz.

Veiksmīgs stāsts nudien var būt liels pagrieziena punkts.

Nupat noslēdzās viens no visu laiku veiksmīgākajiem seriāliem – "Troņu spēle" (Game of Thrones), kur galvenā sižeta līnija ir cīņa par 7 karaļvalstu valdīšanas troni. Seriāla noslēgumā cilšu vecākajiem ir jāizvēlas jaunais karalis. Pītera Dinkledža atveidotais Tīrons Lannisters saka zīmīgus un ļoti izšķirošus vārdus: "Kas apvieno cilvēkus? Armijas? Zelts? Karogi? Stāsti! Nekas šajā pasaulē nav spēcīgāks par labu stāstu. Nekas nevar to apturēt. Neviens ienaidnieks nespēj to uzvarēt." Stāstu uzvaras gājiens noteikti turpināsies un esiet gatavi dzirdēt daudz iedvesmojošus un personīgus stāstus korporatīvā vidē.