Riska novērtēšana praksē – efektīvas izaugsmes iespējas
Augot interesei par uzņēmumu riska vadību, tās attīstībā tiek ieguldīts vairāk resursu. Uzņēmumu vadība izprot nepieciešamību efektīvi pārvaldīt riskus biznesa procesu nodrošināšanai un biznesa mērķu sasniegšanai. Arī citi faktori, piemēram, reitingu aģentūru vērtējums, valdības noteikumi, akcionāru prasības, ietekmē risku vadību, vienlaikus to pilnveidojot.
E-grāmatā «Riska novērtēšana praksē – efektīvas izaugsmes iespējas» uzzināsiet atbildes par šādiem tematiem:
- sākotnējā rīcība un mērķi – raksturoti 7 soļi vai pamatprincipi par sākotnējiem risku novērtēšanas pasākumiem uzņēmumā;
Vidējā un augstākā līmeņa vadība nosaka toni uzņēmuma riska kultūrā. Lai gūtu panākumus un veiksmīgi uzsāktu ERM (uzņēmumu risku vadība, Enterprise Risk Management – ERM) projektu, svarīga ir piemērota līdera atrašana. Ir ļoti svarīgi, ka šis līderis ir no augstākās vadības un viņam ir skaidra izpratne par organizācijas stratēģisko virzību un par riskiem, kā arī pārējie augstākās vadības pārstāvji viņu uzskata par līdzinieku, ieviešot un uzturot ERM. Tāpat nozīmīgs ir ERM darba grupas redzējums par darbiniekiem, kuri būtu jāiesaista risku vērtēšanas procesā, tādējādi radot lielāku pievienoto vērtību.
- risku novērtēšanas process – raksturots risku novērtēšanas process: risku identificēšana, risku vērtēšanas kritēriju noteikšana, riska vērtēšana, risku mijiedarbības novērtēšana, risku prioritāšu noteikšana;
Tā kā risks ir svarīgs, lai radītu vērtību, stratēģiski domājošs uzņēmums necenšas likvidēt risku vai samazināt to līdz minimumam, kas ir atšķirīgs skatījums uz tradicionālo uzskatu par risku – kā izvairīties no kaut kā. Risku novērtējums ir instruments, ar kuru uzņēmumiem iegūt skaidrību par to, cik nozīmīgs ir katrs risks vispārējo mērķu sasniegšanā. Riska novērtējums paredz risku mērīšanu un prioritāšu noteikšanu, lai riska līmeņus pārvaldītu noteiktajās pieļaujamajās robežās, un, lai risku pārlieku nekontrolētu.
- vērtēšanas kritēriju noteikšana – aprakstītas dažādas iespējas, kā var noteikt risku vērtēšanas kritēriju: vērtēšanas skalas noteikšana, ietekme, varbūtība, uzņēmuma jutīgums uz risku, riska īstenošanās ātrums , piemītošais (sākotnējais) un atlikušais risks;
Katrs uzņēmums ir atšķirīgs, un skalai vajadzētu būt pielāgotai attiecīgās organizācijas nozarei, lielumam, sarežģītībai un kultūrai. Jutīguma novērtējums ļauj uzņēmumam noteikt, cik labi tas pārvalda riskus. Nav vienas pareizas atbildes, jo noderīga var būt katra pieeja atkarībā no novērtējuma mērķa un izvērtējamā riska būtības.
- riska novērtēšana – esošo datu analīze, intervijas un starpfunkciju darba semināri, aptaujas, salīdzinošā novērtēšana (benchmarking), scenāriju analīze;
Riska novērtējums bieži notiek kā divpakāpju process. Sākotnējā risku un iespēju atlasīšana tiek veikta, izmantojot kvalitatīvās metodes, kurām seko kvantitatīvu metožu skaitliska piemērošana (ne visi riski ir saprātīgi izsakāmi kvantitatīvos lielumos) svarīgākajiem riskiem un iespējām.
Gan kvalitatīvajiem, gan kvantitatīvajiem modeļiem katram ir savas priekšrocības un trūkumi.
- risku mijiedarbības novērtēšana – risku mijiedarbības karte, kopainas iegūšana par riskiem – kļūdu/neatbilstību koks, notikumu koks un cēloņu–seku diagramma, „tauriņa” diagramma;
- riska prioritāšu noteikšana – risku hierarhijas veidošana, risku karte;
Termins «riska mape» apzīmē visu risku kopumu, ar ko saskaras uzņēmums. Risku apkopošanas rezultāts ir pilnīgs saraksts ar novērtētajiem riskiem, bet nepalīdz noteikt prioritātes.
- piemērošana praksē.
Lai risku vadība būtu efektīva, darbinieki ir jāatbalsta ar nepieciešamo tehnoloģiju. Jāņem vērā, ka riska novērtēšanas process tiek īstenots kvalitatīvi un efektīvi, ja visu līmeņu vadītāji, pieņemot lēmumus par uzņēmuma vērtībām, izmanto šo informāciju.
