Meža noteikumu pārkāpums – kriminālsods
Atbildība par meža noteikumu pārkāpumu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ir paredzēt 1998. gada 17. jūnija Krimināllikumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 6. pantu par noziedzīgu nodarījumu atzīst ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarītu nodarījumu (darbība vai bezdarbība), kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Noziedzīgi nodarījumi tiek iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos, kā arī pēdējie tiek iedalīti sīkāk: mazāk smagos noziegumos, smagos noziegumos un sevišķi smagos noziegumos (Krimināllikuma 7. pants).
Saskaņā ar Krimināllikumu par meža noteikumu pārkāpumiem var uzlikt turpmāk norādītos sodus:
Par mežu apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 96. pants). Būtiska kaitējuma jēdziens skaidrots iepriekš.
Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 102. panta otrā daļa). Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem (Krimināllikuma 102. panta trešā daļa). Meža piesārņošanas un piegružošanas jēdzieni skaidroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. pantā.
Par meža tīšu aizdedzināšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās (Krimināllikuma 107. pants). Šajā gadījumā kaitējumu par būtisku var uzskatīt, ja ir izdegusi ievērojama meža platība, iznīcināta vai bojāta manta, gājuši bojā dzīvnieki u.tml. Ar citām smagām sekām jāsaprot smags miesas bojājums, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantisks ievērojams zaudējums u.tml. Norādāms – ja mežs nav aizdedzies, bet pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantu.
Par meža nogabala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 108. pants). Ar jēdzienu «meža nogabals» saprotama meža inventarizācijas pamatvienība, kas platības, taksācijas rādītāju un saimnieciskās nozīmes ziņā aizņem tādu viendabīgu teritoriju, kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms. Jēdzieni "meža iznīcināšana" un "meža bojāšana" skaidroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.1 pantā. Par ugunsdrošības prasībām mežā norādīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantā.
Būtisks kaitējums šajā gadījumā vērtējams, ievērojot nodarīto zaudējumu apmēru mežsaimniecības interesēm, pēc izdegušās platības un bojāgājušo koku daudzuma, koku sugas un cita rakstura kaitējuma.
Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (Krimināllikuma 109. pants). Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Ja tiesa konstatēs atbildību pastiprinošu apstākli, piemēram, noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā, piespriestais sods būs stingrāks. Ja tiesa konstatēs atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram, vaļsirdīgu atzīšanos vai izdarītā nožēlošanu, tiesa mīkstinās sodu, un tas nebūs tik bargs (sk. 2014. gada 23. oktobra Balvu rajona tiesas spriedumu lietā Nr. 11110046213).
Skaidrojums par patvaļīgu koku ciršanu norādīts iepriekš, pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta. Ar jēdzienu «svešs mežs vai cita zemes platība» jāsaprot tāds mežs vai tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā (sk. 2007. gada 24. augusta Augstākās tiesas Senāta Krimināltiesību departamenta spriedumu lietā Nr. SKK 503/2007). Koku iznīcināšana atšķirībā no koku bojāšanas ir tad, kad augošu koku bojāšanas rezultātā tie pārstāj augt, proti, nav saglabājusies koku augtspēja un tie aiziet bojā. Atšķirībā no panta pirmās daļas prettiesiskās darbības, kas minētas panta otrajā daļā, ir kriminālsodāmas neatkarīgi no tā, vai tās izdarījis meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai sveša persona. Par būtisku kaitējumu šajā gadījumā var liecināt nocirsto, iznīcināto vai bojāto koku vērtība pēc attiecīgajiem cenrāžiem, koku daudzums un sugas nozīmīgums, meža paaugas iznīcināšana, zaru un citas koksnes atlieku nesavākšana, kā arī koku kaitēkļu vairošanās sakarā ar ciršanas vietas nesakārtošanu u.tml.
Jānorāda, ka kriminālatbildība iestājas neatkarīgi no patvaļīgi nocirsto koku apjoma un nodarīto zaudējumu apmēra.
Tā persona A tika atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 109. panta pirmās daļas par citas personas valdījumā esošā mežā bez ciršanas atļaujas patvaļīgi nozāģētām piecām stāvošām stāvkaltušām priedēm ar kopējo krāju – 3.31 kubikmetrs, nodarot cietušajam zaudējumus 63.40 eiro apmērā (sk. Tukuma rajona tiesas 2015. gada 3. septembra spriedumu lietā Nr. 11390010114). Tomēr kaitējuma apmēram ir nozīme gadījumos, kad nodarītais kaitējums ir atzīstams par būtisku saskaņā ar likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un noziedzīgs nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 109. panta trešās daļas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011. gada 18. maija lēmumu lietā Nr. SKK-180/2011).
