Meža nozares rokasgrāmata

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, jaunajos papildinājumos atradīsiet:

• Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam ietverto informāciju, kas skar meža apsaimniekošanas jautājumus. Plānā cita starpā konstatēti galvenie problēmjautājumi, noteiktas galvenās rīcības un pasākumi, kā arī aprakstīta vēlamā situācija 2030. gadā mežsaimniecības nozarē;
• noderīgu informāciju par ugunsapsardzības jautājumiem;
• informāciju par jaunumiem tiesu praksē, tostarp – tiesas atziņu, ka meža apsaimniekošanas joma prasa no personas spēju orientēties nozari reglamentējošās tiesību normās.

Tā, piemēram, izveidojot jaunu nodaļu par meža nozīmi valsts klimata politikas īstenošanā rokasgrāmatas autors norāda, ka "meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko siltumnīcefekta gāžu emisiju samazināšanas saistību izpildē, kā arī veicina efektīvu un videi draudzīgu vietējo energoresursu izmantošanas izaugsmi.

Personām, kas darbojas mežsaimniecībā, būtiski būt informētām arī par valsts ilgtermiņa vīziju klimata jautājumos, kas tiek atspoguļota plānošanas dokumentos.

Ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 apstiprināts Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, kurā cita starpā konstatēti galvenie problēmjautājumi, noteiktas galvenās rīcības un pasākumi, kā arī aprakstīta vēlamā situācija 2030. gadā mežsaimniecības nozarē."

     Meža nozares rokasgrāmata

1. Meža un meža zemes tiesiskais statuss
1.2. Meža īpašuma tiesību subjekti
1.2.2. Valsts un pašvaldību meža zeme
1.3. Informācijas iegūšana par mežu un meža zemi
1.3.3. Informācija par meža zemes atļauto izmantošanu

2. Meža zemes lietojuma veida maiņa
2.4. Patvaļīga meža zemes atmežošana
2.4.1. Administratīvā atbildība
2.4.2. Kriminālatbildība par patvaļīgu meža zemes atmežošanu

3. Meža apsaimniekošanas un mežā veiktas saimnieciskās darbības juridiskie aspekti
3.1. Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā
3.2. Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi
3.6. Meža nozīme valsts klimata politikas īstenošanā

6. Atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem
6.1. Administratīvā atbildība par meža noteikumu pārkāpumiem
6.1.1. Administratīvās atbildības par meža noteikumu pārkāpumiem vispārīgie noteikumi
6.1.2. Administratīvie sodi un to apmēri par meža noteikumu pārkāpumiem
6.3. Civiltiesiskā atbildība un zaudējumu atlīdzināšanas pienākums
6.3.1. Civiltiesiskās atbildības un zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma vispārīgie noteikumi 

7. Trešo personu tiesības mežā
7.3. Vispārīgie uzvedības noteikumi mežā

8. Valsts pārvalde meža nozarē – valsts un pašvaldību institūciju kompetence un atbildības jomas
8.1. Zemkopības ministrija
Valsts meža dienests
Meža attīstības fonds

11. Nozīmīga tiesu prakse meža nozarē 
11.34. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 2019. gada 28. oktobra spriedums lietā Nr. A420257014, SKA-155/2019
11.35. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 17. jūnijs lēmumu lietā Nr. 6-7-00038-19, SKA-1162/2019
11.36. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 20. novembra lēmums lietā Nr. SKC-1318/2019
11.37. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 8. februāra spriedums lietā Nr. A420307217
11.38. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 30. septembra spriedums lietā Nr. A420271317
11.39. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A420165918

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot iespēju sekot līdzi aktualitātēm, jaunajos papildinājumos atradīsiet:

• aktualizētu informāciju par izmaiņām administratīvās atbildības regulējumā, kas skar arī mežu nozari. 2020. gada 1. janvārī spēkā stāsies Administratīvās atbildības likums un  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku. Ar nākamo gadu administratīvo pārkāpumu sastāvi būs ietverti dažādos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Attiecīgi pēc grozījumiem administratīvo atbildību meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā un kompetenci sodu piemērošanā noteiks Meža likums.
• informāciju par jaunumiem tiesu praksē, tostarp par tiesas atziņu, ka hipotekārā kreditora rakstveida piekrišana ir priekšnoteikums atļaujas saņemšanai koku ciršanai kailcirtes veidā.

Piemēram, koku ciršanas apliecinājuma iesniegšanā jāņem vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa atzinusi (sk. 2019. gada 9. februāra spriedumu lietā Nr. A420307127).

Skatot plašāk par koku ciršanu, jāņem vērā, ka tā atļauta tikai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jāatzīmē, ka koku ciršanas normatīvais regulējums būtiski grozīts ar 2011. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Meža likumā", kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Atbilstoši 2000. gada 24. februāra Meža likuma 12. panta ceturtajai daļai koku ciršana mežā aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija (izņemot ārkārtas situācijas un gadījumus, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā). Savukārt panta piektā daļa nosaka, ka aizliegts cirst kokus, kuri sasnieguši īpaši aizsargājamo koku – dižkoku – izmērus (noteikti Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā). Patvaļīga koku ciršana, t.i., pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību vai bojājot kokus, mežā ir aizliegta, un par to likumā ir paredzēta gan administratīvā atbildība (1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants), gan kriminālatbildība (1998. gada 17. jūnija Krimināllikuma 109. pants).

Pamatnoteikumi koku ciršanai mežā ietverti Meža likuma III nodaļā. Detalizēti noteikumi koku ciršanai meža zemēs iekļauti Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā".

Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums (Meža likuma 12. panta pirmā daļa). Ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad apliecinājuma saņemšana nav nepieciešama.

Atbilstoši legāldefinīcijai, kas ietverta Meža likuma 1. pantā, apliecinājums ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju. Apliecinājumu izsniegšanas kārtību un iesniegumā iekļaujamo informāciju nosaka jauno Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī) XIII nodaļa.

Apliecinājuma saņemšanai likumdevējs ir izvirzījis konkrētus priekšnoteikumus (Meža likuma 12. panta otrā daļa).

Apliecinājuma saņemšanas process ir šāds:

1. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, to pilnvarota persona vai energoapgādes komersants (saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. panta 1.¹ daļu gadījumos, kad tam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu) iesniedz rakstveida pieteikumu Valsts meža dienestā. Iesniegumā jānorāda šāda informācija:

• iesnieguma iesniedzēja – fiziskas personas – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai iesnieguma iesniedzēja – juridiskās personas – nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs;
• ja iesnieguma iesniedzējs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, – pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, pilnvaras numurs, izdošanas datums un iestāde, kas izdevusi pilnvaru;
• īpašuma vai tiesiskā valdījuma nosaukums un zemes vienības kadastra apzīmējums;
• cirtes veids, cirtes izpildes veids, cirsmas numurs (saistībā ar iesniegumu), kvartāla numurs, nogabala numurs, izcērtamā platība (ha), plānotais izcērtamais koksnes apjoms (m³) (pēc meža inventarizācijas datiem vai cirsmas novērtējuma);
• norāde par to, vai mežaudzes šķērslaukums tiks vai netiks samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, ja plānota galvenā cirte izlases veidā;
• norāde par bojājuma cēloni, ja plānota sanitārā cirte;
• norāde par apliecinājuma saņemšanas veidu (iestādē, elektroniska dokumenta formā uz iesnieguma iesniedzēja norādīto e-pasta adresi, elektroniska paziņojuma veidā Meža valsts reģistrā, ievērojot noslēgto vienošanos par datu apmaiņu elektroniskā veidā, Valsts meža dienesta tīmekļa vietnē).

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

• cirsmas skici, ja cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma. Cirsmas skici var iesniegt arī elektroniski saskaņā ar normatīvajos aktos par Meža valsts reģistra informācijas apriti noteiktajiem nosacījumiem meža digitālo kartogrāfisko materiālu sagatavošanai;
• valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra uzmērīšanas rezultātus (saskaņā ar noteikumu 9. vai 10. pielikumu), ja plānota koku ciršana galvenajā cirtē pēc caurmēra;
• paaugas pārbaudes rezultātus (noteikumu 11. pielikums), ja platībā, kas pārsniedz maksimālo kailcirtes platību, plānots izlases cirtes paņēmiens, kuru izmantojot mežaudzes šķērslaukums tiks samazināts zem kritiskā šķērslaukuma;
• egļu mežaudzes atbilstības neproduktīvas mežaudzes kritērijiem noteikšanas mērījumus (noteikumu 8. pielikums) šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajā gadījumā;
• kompetentas institūcijas izdotu administratīvo aktu, ja plānota atmežošanas cirte (Meža likuma 41. pants);
• mežaudzē zem vainagu klāja izveidojušos nākamās paaudzes koku mērījumus (noteikumu 12. pielikums), ja plānota šo noteikumu 28.1.1. apakšpunktā minētā cirte;
• pilnvaru vai pilnvaras atvasinājumu, kas noformēts atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, ja iesnieguma iesniedzējs ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvarotā persona.

     Meža nozares rokasgrāmata

3. Meža apsaimniekošanas un mežā veiktas saimnieciskās darbības juridiskie aspekti

• 3.2. Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi

6. Atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem

• 6.1.2. Administratīvie sodi un to apmēri par meža noteikumu pārkāpumiem

12. Citi materiāli

• 12.1. Meža nozari regulējošie normatīvie tiesību akti

• 12.2. Dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti

• 12.3. Citi noderīgi normatīvie akti

Atbildība par meža noteikumu pārkāpumu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ir paredzēt 1998. gada 17. jūnija Krimināllikumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 6. pantu par noziedzīgu nodarījumu atzīst ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarītu nodarījumu (darbība vai bezdarbība), kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Noziedzīgi nodarījumi tiek iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos, kā arī pēdējie tiek iedalīti sīkāk: mazāk smagos noziegumos, smagos noziegumos un sevišķi smagos noziegumos (Krimināllikuma 7. pants).

Saskaņā ar Krimināllikumu par meža noteikumu pārkāpumiem var uzlikt turpmāk norādītos sodus:

Par mežu apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 96. pants). Būtiska kaitējuma jēdziens skaidrots iepriekš.

Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 102. panta otrā daļa). Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem (Krimināllikuma 102. panta trešā daļa). Meža piesārņošanas un piegružošanas jēdzieni skaidroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. pantā.

Par meža tīšu aizdedzināšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās (Krimināllikuma 107. pants). Šajā gadījumā kaitējumu par būtisku var uzskatīt, ja ir izdegusi ievērojama meža platība, iznīcināta vai bojāta manta, gājuši bojā dzīvnieki u.tml. Ar citām smagām sekām jāsaprot smags miesas bojājums, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantisks ievērojams zaudējums u.tml. Norādāms – ja mežs nav aizdedzies, bet pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantu.

Par meža nogabala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 108. pants). Ar jēdzienu «meža nogabals» saprotama meža inventarizācijas pamatvienība, kas platības, taksācijas rādītāju un saimnieciskās nozīmes ziņā aizņem tādu viendabīgu teritoriju, kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms. Jēdzieni "meža iznīcināšana" un "meža bojāšana" skaidroti  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.¹ pantā. Par ugunsdrošības prasībām mežā norādīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantā.

Būtisks kaitējums šajā gadījumā vērtējams, ievērojot nodarīto zaudējumu apmēru mežsaimniecības interesēm, pēc izdegušās platības un bojāgājušo koku daudzuma, koku sugas un cita rakstura kaitējuma.

Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (Krimināllikuma 109. pants). Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Ja tiesa konstatēs atbildību pastiprinošu apstākli, piemēram, noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā, piespriestais sods būs stingrāks. Ja tiesa konstatēs atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram, vaļsirdīgu atzīšanos vai izdarītā nožēlošanu, tiesa mīkstinās sodu, un tas nebūs tik bargs (sk. 2014. gada 23. oktobra Balvu rajona tiesas spriedumu lietā Nr. 11110046213).

Skaidrojums par patvaļīgu koku ciršanu norādīts iepriekš, pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta. Ar jēdzienu «svešs mežs vai cita zemes platība» jāsaprot tāds mežs vai tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā (sk. 2007. gada 24. augusta Augstākās tiesas Senāta Krimināltiesību departamenta spriedumu lietā Nr. SKK 503/2007). Koku iznīcināšana atšķirībā no koku bojāšanas ir tad, kad augošu koku bojāšanas rezultātā tie pārstāj augt, proti, nav saglabājusies koku augtspēja un tie aiziet bojā. Atšķirībā no panta pirmās daļas prettiesiskās darbības, kas minētas panta otrajā daļā, ir kriminālsodāmas neatkarīgi no tā, vai tās izdarījis meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai sveša persona. Par būtisku kaitējumu šajā gadījumā var liecināt nocirsto, iznīcināto vai bojāto koku vērtība pēc attiecīgajiem cenrāžiem, koku daudzums un sugas nozīmīgums, meža paaugas iznīcināšana, zaru un citas koksnes atlieku nesavākšana, kā arī koku kaitēkļu vairošanās sakarā ar ciršanas vietas nesakārtošanu u.tml.

Jānorāda, ka kriminālatbildība iestājas neatkarīgi no patvaļīgi nocirsto koku apjoma un nodarīto zaudējumu apmēra.

Tā persona A tika atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 109. panta pirmās daļas par citas personas valdījumā esošā mežā bez ciršanas atļaujas patvaļīgi nozāģētām piecām stāvošām stāvkaltušām priedēm ar kopējo krāju – 3.31 kubikmetrs, nodarot cietušajam zaudējumus 63.40 eiro apmērā (sk. Tukuma rajona tiesas 2015. gada 3. septembra spriedumu lietā Nr. 11390010114). Tomēr kaitējuma apmēram ir nozīme gadījumos, kad nodarītais kaitējums ir atzīstams par būtisku saskaņā ar likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un noziedzīgs nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 109. panta trešās daļas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011. gada 18. maija lēmumu lietā Nr. SKK-180/2011).

Meža nozares rokasgrāmata

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm meža nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, jaunajos papildinājumos atradīsiet:

• aktualizētu informāciju par kooperatīvo sabiedrību regulējumu. 2019. gada 1. janvārī spēkā stājas jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas vērsts uz kooperatīvo sabiedrību darbības un pārvaldes atvieglošanu. Turpmāk kooperatīvo sabiedrību veidi atkarībā no darbības veida netiek paredzēti. Līdz 2019. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram varēs pieteikt jebkādus statūtu grozījumus, vēl nenodrošinot visu statūtu noteikumu atbilstību jaunajām prasībām. Sākot ar 2019. gada 1. jūliju,  kooperatīvajām sabiedrībām, piesakot jebkādas izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai piesakot dokumentus reģistrācijai (pievienošanai reģistrācijas lietai), būs pienākums vienlaikus iesniegt arī statūtu grozījumus, nodrošinot statūtu atbilstību jaunajām prasībām. aprakstu par darbības ap gaisvadu elektrolīnijām mežā, tostarp par meža īpašnieka un elektrisko tīklu īpašnieka pienākumiem un tiesībām;
• aktualitātes par darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā;
• informāciju par jaunumiem tiesu praksē.

Tiesu prakse papildināta ar šādiem spriedumiem:

• Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 14. maija spriedums lietā Nr. A420353814, SKA-149/2018. Fiziska persona cēla prasību par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atzina par pamatotu Rīgas pilsētas pārvaldes atteikumu izdot pieteicējam būvatļauju piebraucamā ceļa izbūvei meža apsaimniekošanas vajadzībām, jo piebraucamais ceļš nav meža infrastruktūras objekts, attiecīgi piemērojama Meža likuma 41. panta pirmā daļa. Pieteicēja pieteikums ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu apmierināts. Tiesa secināja, ka mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un rekreācijai izveidots autoceļš ir viens no meža infrastruktūras objektiem, par kura būvniecību nav maksājama atmežošanas kompensācija. Tā kā arī pilsētas teritorijā var atrasties mežs, tad vispārīgi nav izslēdzams gadījums, kad arī šādā mežā var būt meža infrastruktūras objekti, tostarp piebraucamais ceļš, ja tā mērķis ir meža apsaimniekošana un aizsardzība, kā arī rekreācija. Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, norādot – lai objektu atzītu par meža infrastruktūras objektu, svarīgs ir objekta būvniecības un ierīkošanas mērķis, proti, tam jākalpo meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām vai rekreācijai. Katrā atsevišķā gadījumā šāds mērķis tiesību piemērotājam ir jāvērtē. Tostarp jāvērtē, vai pieteicēja plānotā piebraucamā ceļa mērķis ir tikai meža apsaimniekošana un vai šādas meža platības apsaimniekošana nav iespējama bez piebraucamā ceļa būvniecības, vai arī piebraucamā ceļa būvniecības mērķis galvenokārt ir saistīts ar uz pieteicējam piederošā zemes gabala esošo būvi, proti, vai piebraucamais ceļš intensīvāk tiks izmantots meža apsaimniekošanai vai piekļūšanai būvei.
• Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. A42396514, SKA-195/2018. Fiziska persona cēla prasību tiesā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu. Pieteicēja sev piederošā teritorijā bija apzāģējusi divas liepas, atstājot stumbrus bez vainagu. Ar Lēmumu Rīgas dome pieteicējai bija uzlikusi pienākumu samaksāt zaudējumu atlīdzību par minēto liepu bojāšanu, pamatojoties uz Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošiem noteikumiem Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi", Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" un Meža likuma 8. pantu. Tiesa secināja, ka Meža likuma 8. panta otrajā daļā zaudējumu atlīdzība paredzēta tikai par tādu dabas daudzveidības samazinājumu, ko radījis koka augtspējas pilnīgs zudums. Proti, šajā normā jēdziens "ciršana" apzīmē tādu iedarbību uz koku, kuras rezultātā koks pilnībā zaudē savu augtspēju. Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošo noteikumu Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" 28. punkta norma, ciktāl tā paredz pienākumu maksāt zaudējumu atlīdzību par to, ka koks ārējas iedarbības rezultātā ir daļēji zaudējis augtspēju, pārsniedz likumdevēja doto deleģējumu un neatbilst Meža likuma 8. pantam.

     Meža nozares rokasgrāmata

3. Meža apsaimniekošanas un mežā veiktas saimnieciskās darbības juridiskie aspekti Aktualizēts

• 3.1. Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā Aktualizēts

• 3.2. Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi Aktualizēts

• 3.3. Meža reproduktīvais materiāls Aktualizēts

• 3.4. Meža īpašnieku apvienošanās biedrībās un kooperatīvos Aktualizēts

• 3.5. Nepārvarama vara Aktualizēts

6. Atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem

• 6.1.2. Administratīvie sodi un to apmēri par meža noteikumu pārkāpumiem

11. Nozīmīga tiesu prakse meža nozarē

• 11.32. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 14. maija spriedums lietā Nr. A420353814, SKA-149/2018 Aktualizēts
• 11.33. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. A42396514, SKA-195/2018 Aktualizēts

12. Citi materiāli

• 12.1. Meža nozari regulējošie normatīvie tiesību akti

• 12.2. Dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti

• 12.3. Citi noderīgi normatīvie akti

Pagājušā gada nogalē Krīzes vadības padome, līdzīgi kā jau iepriekš attiecībā uz lauksaimniecību, atzina, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Loģiski, rodas jautājums, kā gan šāda dabas katastrofas atzīšana ietekmē privāttiesiski noslēgtos līgumus, vai tā dod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām, atsaucoties uz nepārvaramas varas iestāšanos, nepildīt noslēgto līgumu saistības? Pašā Krīzes vadības padomes lēmumā ietverta norāde Zemkopības ministrijai cita starpā aicināt rast iespēju nepiemērot soda sankcijas arī kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām.

Vispārīgi par nepārvaramas varas apstākļiem var tikt atzīti ārpus personas kontroles esoši notikumi, kuru iestāšanos persona nevarēja saprātīgi paredzēt pie līguma noslēgšanas un no kuriem persona nevar izvairīties vai pārvarēt šo notikumu sekas. Vadoties no attiecīgajiem kritērijiem, katrā konkrētā gadījumā tad atsevišķi ir jāizvērtē, vai nepārvaramas varas apstākļi šajā gadījumā tiešām ir iestājušies un vai konkrēto saistību neizpilde tiešām ir radusies šo nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

Iepriekš minētais Krīzes vadības padomes atzinums atvieglo iespēju dabas katastrofā cietušajām personām mežsaimniecībā, kuras rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības, attaisnot savu saistību neizpildi ar nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, taču tas nenozīmē, ka šobrīd jebkura mežsaimniecībā iesaistīta persona, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, var pārtraukt jebkādu savu līgumsaistību izpildi. Neskatoties uz dabas katastrofas esamības atzīšanu, tāpat katrā atsevišķā gadījumā jākonstatē, ka konkrēto saistību neizpilde tiešām ir nepārvarami radusies dabas katastrofas dēļ.

Jāatzīmē, ka katrā konkrētā gadījumā ir svarīgi arī rūpīgi izvērtēt pašā noslēgtajā līgumā ietvertos noteikumus par nepārvaramas varas iestāšanos un tās sekām. Reizēm praksē līgumslēdzēji šiem noteikumiem par nepārvaramu varu mēdz gan nepievērst pietiekami lielu uzmanību, uzskatot tos par standarta noteikumiem, kas tikai kā formalitāte tiek iekļauti līguma tekstā, bet šis, iespējams, būs tas brīdis, kad ar mežsaimniecības nozari saistītām personām šo līguma noteikumu darbība būs jāpārbauda praksē. Tāpat jānorāda, ka dabas katastrofas atzīšanas fakts pats par sevi nedod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām vienpusēji lauzt noslēgtos līgumus.

Šobrīd ir svarīgi līgumslēdzēju pusēm un strīdus gadījumā – arī tiesai - rūpīgi raudzīties, lai Krīzes vadības padomes atzinums par dabas katastrofas esamību netiktu izmantots negodprātīgi. Proti, jāraugās, lai atsevišķas mežsaimniecībā iesaistītas personas, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, nepārtrauktu pildīt savas līgumsaistības, kuras tās faktiski var izpildīt, bet dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pildīt. Izvērtējot šīs dabas katastrofas atzīšanas iespējamu negodprātīgu izmantošanu, jāņem arī vērā, ka atsevišķu koksnes resursu cenas esošajos apstākļos ir pieaugušas un šādu koksnes resursu īpašniekiem finansiāli izdevīgāk ir slēgt jaunus līgumus un pārdot šos koksnes resursus jaunajiem līgumslēdzējiem par jaunajām jau augstākajām cenām, nevis pildīt iepriekš noslēgto līgumu saistības, pārdodot koksnes resursus par nolīgtajām, bet zemākajām cenām.

Esošajos apstākļos pieejai nevajadzētu būt formālai, bet katrs gadījums būtu rūpīgi izvērtējams, lai no saistību neizpildes nelabvēlīgajām sekām tiktu atbrīvoti tie dabas katastrofā cietušie līgumslēdzēji, kuri tiešām nepārvarami nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības dabas katastrofas dēļ, bet ne tie līgumslēdzēji, kuri izmanto šo dabas katastrofu par ieganstu, lai nepildītu savas uzņemtās saistības, kuras tiem vairs nav izdevīgi pildīt, jo par šo negodprātīgo līgumslēdzēju rīcību samaksāt nāksies godprātīgajiem viņu sadarbības partneriem. Pretējā gadījumā negodprātīga Krīzes vadības padomes lēmuma izmantošana līgumsaistību izpildē vai pareizāk – neizpildē var radīt kaitējumu ne tikai citām mežsaimniecības nozarē iesaistītām personām, bet arī radīt tālejošas sekas citām tautsaimniecības nozarēm.

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, birojs cita starpā papildinājumos:

• saistībā ar nodokļu reformu aktualizējis nodaļu par meža nozarei piemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem;
• reaģējot uz Krīzes vadības padomes 2017. gada 28. decembra lēmumu atzīt, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga katastrofa, ietvēris rokasgrāmatā jaunu nodaļu par nepārvaramas varas tiesisko regulējumu, kā arī analizējis minētā lēmuma ietekmi uz saistību izpildi mežsaimniecībā, proti, vērtējis, kā šāda dabas katastrofas atzīšana no Krīzes vadības padomes puses ietekmē privāttiesiski noslēgtos līgumus mežsaimniecības nozarē, vai tā dod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām, atsaucoties uz nepārvaramas varas iestāšanos, nepildīt noslēgto līgumu saistības.  

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic (iepriekšējais nosaukums TARK GRUNTE SUTKIENE) papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozares regulējumā un tā piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, birojs papildinājumos iekļāvis apkopoto informāciju ne tikai par jau pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem, bet arī par plānotajām izmaiņām – cita starpā par plašu rezonansi jau ieguvušiem plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz arī kailciršu pieļaušanu jaunās platībās jūras piekrastē.

Tāpat izdevums papildināts ar jaunām tiesu prakses atziņām. Pēdējā laikā ar meža nozari saistītās lietās tiesa skatījusi jautājumus par meža inventarizācijas datu reģistrāciju un atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Administratīvā apgabaltiesa lietā par Valsts meža dienesta atteikumu reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, interpretējot Meža likuma 3.¹ pantu un risinot strīdu, kas ir ieskaitām un kas nav ieskaitāms meža zemēs, devusi tulkojumu jēdzienam «koku rinda». Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departaments, izskatot lietu paplašinātā sastāvā, devis skaidru norādi, ka Valsts meža dienests prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. panta trešo daļu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis faktisko darbību veicēju.

Par to visu plašāk šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
• 3.2. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi»;
• 5.1.«Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
• 6.3. «Civiltiesiskā atbildība un zaudējumu atlīdzināšanas pienākums»;
• 11.30. Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 13. aprīļa spriedums lietā Nr. A420288615 (Valsts meža dienests atteicās reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, jo meža zeme bija sarukusi no 3,1 ha līdz tikai 1,74 ha. Meža zemes īpašnieks jaunajos inventarizācijas datos vairs neieskaitīja koka pundurus, kas nepārsniedz 0,1 ha, un tādēļ uzskata tos par koku rindu. Iepriekš šie punduri bija ieskaitīti meža zemēs. Valsts meža dienests neapstrīdēja, ka koku punduri ir mazāki par 0,1 ha, bet gan noteica, ka tie savienojas savā starpā, tāpēc ir uzskatāmi par mežu. Apgabaltiesa nolēma, ka Valsts meža dienests pārāk šauri tulko terminu «koku rinda», un tas, ka dabā neaug atsevišķi, vienā rindā novietojušies koki, bet gan koki izvietojušies haotiski un tur vēl aug citas mežam raksturīgas augu sugas neizslēdz to, ka atbilstoši Meža likuma 3.¹ pantam šāda koku rinda nav uzskatāma par mežu.)
• 11.31. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC-111/2017 (Valsts meža dienests (VMD) cēla prasību tiesā pret Zemnieku saimniecību (ZS) par Zemkopības ministrijas īpašumā esošajam mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. AS «Latvijas valsts meži» tika izsniegts ciršanas apliecinājums koku ciršanai Zemkopības ministrijas meža zemē. Saskaņā ar šo apliecinājumu tika atļauts cirst kokus sanitārajā cirtē. ZS, kura veica mežistrādes darbus iepriekšminētajā meža zemē, nocirta mežaudzi kailcirtē. VMD konstatēja, ka ir veikta patvaļīga koku ciršana un ZS ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, pamatojoties Meža likuma 50. panta trešo daļu. Augstākā tiesa konstatēja, ka VMD prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. pantu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tās valdītāju, kas šajā laikā bija AS «Latvijas valsts meži». Tādēļ netika konstatēti Meža likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, ko būtu pieļāvusi ZS.)

Vai aizdomas par negatīvu ietekmi var būt pamats ciršanas aizliegumam? Atbildi uz šo jautājumu sniedz abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE, kas šī gada pirmajos papildinājumos ir iekļāvis apkopoto informāciju par normatīvo aktu grozījumiem, kā arī papildinājis izdevumu ar jaunām tiesu prakses atziņām lietās, kas saistītas ar ciršanas apliecinājumiem.

Vienā no lietām tiesa ir izvērtējusi strīdu, kurā pēc augošu koku uz celma un to ciršanas tiesību pārdošanas tikusi apturēta ciršanas apliecība, savukārt otrā lietā tiesa, neizsniedzot ciršanas apliecinājumu, ir devusi priekšroku dabas aizsardzības prasībām.

Strīdā par ciršanas apliecinājuma izsniegšanu administratīvajā lietā tiesa ir piemērojusi piesardzības principu, nosakot, ka ciršanas atļauju var neizsniegt teritorijā, kur nākotnē ir paredzams, ka ciršana tiks aizliegta. Citā apskatītajā lietā tiesa ir analizējusi ciršanas apliecinājuma būtību un secinājusi, ka, lai arī ciršanas apliecinājumiem starp pusēm nodibinātā pirkumā līgumā par augošu koku uz celma pārdošanu ir nozīme, jo tie piešķir tiesības veikt ciršanas darbus, tādējādi ietilpstot pirkuma līguma objektā, tomēr tiesa nevar uzlikt par pienākumu pārdevējam atjaunot apturētos ciršanas apliecinājumus.

Plašāk skatiet šādās nodaļās un apakšnodaļās:

• 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
• 3.1. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā»;
• 4.2. «Saimnieciskās darbības ierobežojumi mežā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās»;
• 5.1. «Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
• 5.2. «Juridiskie aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība meža īpašuma atsavināšanā un iegādē»;
• 8.3. «Tiesu prakse par valsts pārvaldi meža nozarē»;
• 11. «Nozīmīga tiesu prakse mežu nozarē»;
• 12.2. «Dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti».

Tāpat arī atgādinām, ka iepriekš rokasgrāmata tika papildināta ar vērtīgu informāciju par iespējām mežu īpašniekiem apvienoties kopīgu interešu realizācijai, proti, par meža īpašnieku biedrībām un kooperatīviem.

Jaunākajos papildinājumos ir jauns temats – meža īpašnieku biedrības un kooperatīvi!

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE šī gada ceturtajos papildinājumos apkopojis informāciju par iespējām mežu īpašniekiem apvienoties kopīgu interešu realizācijai.

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju Latvijā ir aptuveni 150 000 privāto meža īpašnieku, kuru apsaimniekošanā ir aptuveni puse no visiem Latvijas mežiem. Tātad ir tikai likumsakarīgi, ka šīm personām ir dažādas kopīgas intereses un mērķi, kā rezultātā to sasniegšanai tiek veidotas dažādas formas personu apvienības, kuras darbojas kopīgu mērķu sasniegšanai. Izplatītākās no šādām apvienībām ir meža īpašnieku biedrības un mežsaimniecības kooperatīvas sabiedrības. Līdz šim «Meža nozares rokasgrāmatā» meža īpašnieku apvienības netika apskatītas, taču šajos papildinājumos ir ietvertas nodaļas, kas sniedz juridisko raksturojumu katram no šo apvienību veidiem, kā arī iekļauts neliels ieskaits šo apvienību darbībā Latvijā. Šajos papildinājumos cita starpā:

• ietverta informācija par meža īpašnieku biedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību tiesisko statusu, dibināšanas kārtību, biedru atbildību, organizatorisko struktūru utt.;
• raksturotas atšķirības starp meža īpašnieku biedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī ar piemēriem ilustrēta biedrību un kooperatīvu darbība.

Plašāk lasiet 3.4. nodaļā «Meža īpašnieku apvienošanās biedrībās un kooperatīvos»:

• 3.4.1. «Meža īpašnieku biedrība»:
  • biedrības dibināšana;
  • biedrības organizatoriskā struktūra;
  • ieskats meža īpašnieku biedrību darbībā Latvijā;

• 3.4.2. «Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība»:
  • kooperatīvās sabiedrības dibināšana;
  • kooperatīvās sabiedrības biedri;
  • pamatkapitāls un saimnieciskā darbība;
  • organizatoriskā struktūra;
  • ieskats mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbībā un to sniegtajos pakalpojumos Latvijā.