Līgumu rokasgrāmata

2021. gada 1. maijā stājās spēkā Dzīvojamo telpu īres likums un spēku zaudēja likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas bija spēkā kopš 1993. gada 1. aprīļa.

Jaunais īres likums reglamentē tiesiskās attiecības starp nekustamā īpašuma izīrētāju un īrnieku, izīrētāja un īrnieka vispārējās tiesības, pienākumus un pušu atbildību, kā arī nosaka dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus un īres tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus. 

Rokasgrāmatas autors Tamberga & Partneri sniedz detalizētu komentāru par būtiskajām izmaiņām dzīvojamo telpu īrnieku un izīrētāju savstarpējo attiecību regulējumā, kā arī iekļauj jaunu līguma paraugu “Sabiedrības līgums”.

  Līgumu rokasgrāmata

4.9. Dzīvokļa īres līgums

8.10. Sabiedrības līgums

Jaunākajā rokasgrāmatas papildinājumā autors ZAB "Tamberga un partneri" piedāvā Pārjaunojuma līguma paraugu, kurā iesaistītās puses vienojas pārjaunot no Darba līguma izrietošās saistības, turpinot darba attiecības jaunā darba devēja pakļautībā, ja ar kopā ar uzņēmuma pāreju notiek arī darbinieka pāreja.

Sagatavojot līguma paraugu, tiek paplašināta rokasgrāmatas nodaļa par Darbinieku pārejas līgumu. Paraugā norādīti noteikumi saistību, tiesību un pienākumu pret darbinieku pārejai no esošā darba devēja pie jaunā darba devēja, kā arī esošā un jaunā darba devēja pienākumi un saistības vienam pret otru.

Plašāka informācija un līguma paraugs pieejami rokasgrāmatā.

Tāpat arī papildinājumi citās rokasgrāmatas nodaļās:

• 2.1.1 «Sabiedrības ar ierobežotu atbildību vispārējs apskats»
• 2.2.2 «Akciju sabiedrības dibināšana»
• 2.12.1 «SIA nosaukuma (firmas) maiņas vispārējs apraksts»

  Līgumu rokasgrāmata

2.1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

  2.1.1 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību vispārējs apskats

2.2 Akciju sabiedrība (AS)

  2.2.2 Akciju sabiedrības dibināšana

2.12 SIA nosaukuma (firmas) maiņa

  2.12.1 SIA nosaukuma (firmas) maiņas vispārējs apraksts

6.9. Darbinieku pārejas līgums

  6.9.1. Pārjaunojuma līgums darba līgumam (darbinieku pārejas gadījumā)

Rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga un partneri", sagatavojot komentārus par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā, uzteikuma paraugu un atbilstošu rīkojumu, vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba līguma 46.panta noteikumiem pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, kas nozīmē, ka darba devējs ir tiesīgs paredzēt pārbaudes laiku arī uz īsāku termiņu. Minētajā pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja nolīgtais pārbaudes termiņš beidzas un darbinieks turpina veikt nolīgto darbu, saskaņā ar darba līgumu, kas noslēgts starp darba devēju un darbinieku, uzskatāms, ka darbinieks pārbaudi ir izturējis.

Tāpat arī autors skaidro, kāpēc uzteikuma iemeslam ir jābūt reāli pastāvošam un kā rīkoties, ja darbinieks vēršas tiesā ar prasību pret darba devēju par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Sagatavojot uzteikuma pārbaudes laikā un atbilstoša rīkojuma paraugus, tiek paplašināta rokasgrāmatas nodaļa par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Uzteikuma paraugā iekļauta norāde par pēdējās darba dienas datumu, kā arī darbinieka pienākumi. Savukārt rīkojuma paraugā ietverta atsauce uz Darba likuma pantu, pēc kura tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, kā arī norādīts, ko darba devējs ar šo rīkojumu nosaka, uzliek un uzdot.

Komentāri un dokumentu paraugi skatāmi rokasgrāmatā.

  Līgumu rokasgrāmata

6.5. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

6.5.2. Darba līguma uzteikums pārbaudes laikā un rīkojums par uzteikumu

2020.gada 1.augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums. 

Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi.

Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras atbilst Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā noteiktajiem nosacījumiem un ir iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur Ekonomikas ministrija. 

Par nekustamā īpašuma darījuma starpniecības pakalpojumu sniegšanu puses vienojas rakstiski, noslēdzot starpniecības pakalpojuma līgumu. Starpniekam ir pienākums nekustamā īpašuma potenciālajam pircējam sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma darījumu, tajā skaitā par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, nekustamā īpašuma trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem. 

Plašāka informācija un paraugs par starpniecības pakalpojumu nekustamo īpašumu jomā pieejams rokasgrāmatā.

Rokasgrāmatas autoru ZAB "Tamberga un partneri" sagatavotais Starpniecības pakalpojumu līgums ir paredzēts izmantošanai starpniecības pakalpojumiem nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, un tajā iekļautas šādas nodaļas:

1. Līguma priekšmets;
2. Starpnieka pienākumi un tiesības;
3. Īpašnieka pienākumi un tiesības;
4. Samaksas noteikumi un norēķinu kārtība;
5. Līguma spēkā stāšanās un darbības termiņš;
6. Nepārvarama vara;
7. Piemērojamais likums un strīdu izšķiršanas kārtība;
8. Pārējie noteikumi;
9. Pušu paraksti un rekvizīti.

  Līgumu rokasgrāmata

6.4. Pakalpojuma sniegšanas līgums 

6.4.4. Starpniecības pakalpojumu līgums

2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums. Līdz ar to "Līgumu rokasgrāmatas" autors ZAB "Tamberga un Partneri" vērš uzmanību, kādas izmaiņas jāņem vērā būvniecības procesa un līguma normatīvajā regulējumā, juridiskās personas maksātnespējas lietās, kā arī darba līgumos saistībā ar administratīvajiem sodiem Darba aizsardzības likumā.

Tā kā Darba aizsardzības likumā no 2020. gada 1. jūlija ir stājušās spēkā tiesību normas arī par attālinātā darba veikšanu, rokasgrāmatas autors sagatavojis atbilstošus līgumu pielikumu paraugus.

Par attālinātu nolīgtā darba izpildi jāveic grozījumi darba līgumā

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kad attālināts darbs ir kļuvis par realitāti daudziem strādājošajiem, aktuāls ir jautājums par darba tiesisko attiecību sakārtošanu attālinātā darba veikšanas gadījumā.

Katram darba devējam ir jāizvērtē, vai darba līgumā noteiktos darba pienākumus darbinieks var veikt attālināti, vai tomēr nē. Darba devēja uzdevums ir izvērtēt arī pieejamos resursus darba veikšanai attālinātā darba režīmā un nodrošināt tos.

Profesijās, kurās ir iespējams darba pienākumus pastāvīgi vai regulāri veikt attālināti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, strādājot ārpus darba devēja uzņēmuma, darba devējam un darbiniekam ir iespēja vienoties, noslēdzot par to rakstisku vienošanos pie darba līguma, par attālinātu darba pienākumu veikšanu.

Veicot darba līgumā noteiktos darba pienākumus attālināti, darbiniekam arī turpmāk, tieši tāpat kā atrodoties darba devēja uzņēmumā uz vietas, ir jāievēro gan darba devēja noteiktais darba laiks, gan jāpakļaujas darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai, gan jāievēro pārējie noslēgtā darba līguma noteikumi un darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības. Savukārt darba devējam ir jānodrošina darbiniekam attālināta piekļuve darba komunikāciju sistēmām, tajā skaitā, bet ne tikai darba e-pastam un darba telefonam, nodrošinot darbinieka sasniedzamību, kā arī attālinātai darba veikšanai atbilstošs nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un pieeja attiecīgajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Ja darba devējs un darbinieks darba līgumā nav vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam ir jāinformē darbinieks par iespēju pastāvīgi vai regulāri pāriet uz attālinātā darba veikšanu ne tikai mutiski, bet arī rakstiski, un jāpiedāvā veikt grozījumi darba līgumā, ievērojot Darba likumā noteiktos nosacījumus. 

Spēkā stājies Administratīvās atbildības likums

2020.gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums. Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudēja Latvijas Administratīvo  pārkāpumu kodekss, kas bija spēkā no 1985. gada 1. jūlija.

Līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdim, viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā un administratīvie sodi tika noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, savukārt no 2020. gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu apraksts, par administratīvajiem pārkāpumiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot Administratīvās atbildības likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, turpmāk ir iekļauti atsevišķos nozaru likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos.

​Tas nozīmē, ar 2020. gada 1. jūliju administratīvā pārkāpuma sastāvus un par tiem paredzētos sodus var atrast attiecīgo nozari regulējošajā likuma vai pašvaldību saistošo noteikumos beigās pirms Pārejas noteikumiem vai Noslēguma jautājumiem.

Savukārt, Administratīvās atbildības likums regulē: 

• Administratīvās atbildības pamatnoteikumus (likuma A daļa, 1.–4.nodaļa, 1.–26. pants);
• Administratīvā pārkāpuma procesa norisi (likuma B daļa,): 
  • Administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi (pirmā sadaļa, 27.–114. pants),
  • Administratīvā  pārkāpuma process iestādē (otrā sadaļa, 115.–174. pants),
  • Administratīvā pārkāpuma process tiesā (trešā sadaļa, 175.–252. pants).
• Sodu izpildi (likuma C daļa, 253.–273. pants);
• Starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (likuma D daļa, 274.–295. pants). Svarīgi atcerēties, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktu Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedības iestādē, tiesā vai izpilde).

Vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdi, spēkā stājās arī grozījumi attiecīgo nozari regulējošajā likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvā atbildība  tagad paredzēta vairāk kā 120 nozaru likumos. Nozares likums ir attiecīgo nozari regulējošais likums, piemēram, par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā sodi un administratīvā pārkāpuma sastāvs ir atrodams Darba likuma jaunajā E daļā vai, piemēram, atsevišķu būvniecības noteikumu pārkāpumu regulējums un soda apmērs tagad ir atrodams būvniecības nozari regulējošā likumā – Būvniecības likumā, vai arī, piemēram, administratīvo pārkāpumu regulējums tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā, kompetence administratīvo pārkāpumu procesā un soda apmērs par administratīvo pārkāpumu  tagad ir atrodams Maksātnespējas likumā, kas papildināts ar XXXIII nodaļu. 

Gan Administratīvās atbildības likumā, gan nozaru likumos  naudas sods par pārkāpumu tiek izteikts naudas soda vienībās, nevis eiro kā tas bija līdz šim. Viena naudas soda vienība saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu ir noteikta – pieci eiro. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, savukārt maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienības. Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošajā starptautiskajā tiesību aktā.

Būtiski ir atcerēties, ka viens un tas pats administratīvā pārkāpuma sastāvs nebūs atrodams ganpašvaldību saistošajos noteikumos, gan nozari regulējošā likumā.

Pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"  noteikumiem tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot tajos administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, tikai tad, ja to neregulē likums un tikai par ierobežotu jautājumu loku.

Latvijas Republikas oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" kopā ar Tieslietu ministriju vietnē likumi.lv ir izstrādājuši elektronisko Administratīvās atbildības ceļvedi, kurā ir apkopoti visi likumi un pieejamo pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu persona ir saucami pie administratīvās atbildības.

Plašāka informācija un paraugs par attālinātu nolīgtā darba izpildi pieejams rokasgrāmatā.

  Līgumu rokasgrāmata

3. Būvniecības process un līgumi

3.2. Būvniecības procesa un līguma normatīvais regulējums

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.1. Darba līguma un uzņēmuma līguma apskats un būtiskie aspekti

6.2.4. Darba līguma grozījumi

6.2.4.1. Par attālinātu nolīgtā darba izpildi

6.2.4.2. Papildu vienošanās par attālinātu nolīgtā darba izpildi 

7. Strīdu risināšana

7.9. Kreditora prasījums 

Civillikums (1587.pants) nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tas nozīmē, ka līgumi ir jāpilda neatkarīgi no vēlākām grūtībām, taču par pamatu pušu atbrīvošanai no saistību izpildes var būt likumā vai līgumā paredzētie nosacījumi, kas atbrīvo puses no saistību izpildes un/vai atbrīvo tās no soda sankciju piemērošanas par saistību neizpildi.

Nepārvarama vara (force majeure) ir apstāklis, kas atbrīvo pusi no zaudējumu atlīdzināšanas vai saistību izpildes, ja saistība nav izpildīta no līgumslēdzēja puses neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar norādīto līguma pusei neiestājas civiltiesiskā atbildība par līguma neizpildi.

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas likumos nepārvarama vara nav definēta. Arī Civillikumā nav dota nepārvaramas varas definīcija, taču atsevišķi Civillikuma panti (CL 1347., 1349., 1543., 1657., 1773., 2147., 2148., 2234.pants un citi) nosaka, kādos gadījumos puses ir atbrīvojamas no pienākumu izpildes, neatlīdzinot otrai pusei radītos zaudējumus.

Nepārvaramas varas formulējums ir ietverts UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā un 1980.gada Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.pantā, kas nosaka līdzīgas prasības, kādas paredz arī atsevišķi Civillikuma panti gadījumiem, kad puse atbrīvojama no saistību izpildes. Piemēram, no Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.panta izriet, ka puse nav atbildīga par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus, ja tā pierāda, ka saistību neizpilde ir saistīta ar šķērsli, kas ir ārpus viņas kontroles, un ka nav pamata uzskatīt, ka tā būtu ņēmusi vērā šķērsli līguma noslēgšanas brīdī vai būtu izvairījusies no tā vai pārvarējusi tā sekas.

Taču ne vienmēr pašām līguma pusēm ir skaidra un saprotama nepārvaramas varas klauzulas piemērošana, tādēļ katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams noskaidrot, vai bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu pusēm izvairīties no saistību izpildes, jo tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.

Piemēram, Civillikuma 1657.pantā noteikts, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Plašāka informācija un paraugs paziņojumam par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā ir pieejams rokasgrāmatā.

  Līgumu rokasgrāmata

5. Finanšu līgumi

5.5. Hipotēkas līgums

5.6. Darījuma konta līgums

5.7. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju ieķīlāšana

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.11. Darbinieka uzteikums

6.12. Darba līgums (darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs)

9. Ar līgumiem saistīta dokumentācija

9.5. Nepārvarama vara

9.6. Paziņojums par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā

Sekojot līdzi aktualitātēm, rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga un Partneri" jaunākajos papildinājumos iekļauj:

1. Nekustamā īpašuma (zemes gabala zem ēkas) pirkuma līguma paraugu. Jāņem vērā, ka šāda līguma nepieciešamība aktuāla īpaši šobrīd, kad ar vien vairāk Latvijā aktualizējas jautājums par dalītā īpašuma (un dalīto īpašuma tiesību) apvienošanu vienā nekustamajā īpašumā. Īpaši aktuāli tas ir dzīvokļu īpašniekiem pilsētās, kas izpērk zemi zem ēkas, kurā atrodas dzīvoklis. Komentāru sadaļā aktuāls skaidrojums par zemes domājamo daļu aprēķināšanu kārtību un apmēru kādu katrs dzīvokļa īpašnieks iegādājas savā īpašumā.
   Līguma paraugs veidots no šādām daļām:
   1. Definīcijas
   2. Līguma priekšmets
   3. Pirkuma cena un tās samaksas kārtība
   4. Pušu apliecinājumi un garantijas
   5. Pušu pienākumi
   6. Līguma spēkā esamība un tā izbeigšana
   7. Nepārvarama vara 
   8. Piemērojamais likums un strīdu izšķiršanas kārtība
   9. Pārējie noteikumi
    
2. Darba līguma un uzņēmuma līguma būtiskākos aspektus, kas saistīti ar grozījumiem Darba likumā papildinot likumu ar jaunu E daļu  – Administratīvā atbildība. Autori norāda, ka "līdz šim soda noteikšana par pārkāpumiem darba tiesībās notika atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam. 2019.gada 12.decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020.gada 1.jūliju (iepriekš bija plānots 2020.gada 1.janvāris). 2020.gada 1.jūlijā vienlaikus ar jauno Administratīvās atbildības likumu (turpmāk tekstā – AAL) stāsies spēkā grozījumi Darba likumā, kas papildinās Darba likumu ar jaunu E daļu – Administratīvā atbildība par pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās. Tajā tiks uzskaitīti iespējamie pārkāpumi un sodi, kā arī iestādes amatpersonas, kuras par šiem pārkāpumiem drīkst veikt administratīvo procesu".

Plašāku informāciju skatiet "Līgumu rokasgrāmatā", tostarp arī par aktualizētajiem jautājumiem citās rokasgrāmatas nodaļās.

  Līgumu rokasgrāmata

4.3. Ar pirkuma darījumu saistītie līgumi

4.3.1. Rokasnaudas līgums

4.3.2. Nekustamā īpašuma (zemes gabala) pirkuma līgums

4.3.3. Nekustamā īpašuma (zemes gabala un ēkas) pirkuma līgums

4.3.4. Dzīvokļa pirkuma līgums

4.3.5. Draudzības pirkuma līgums

4.3.6. Cerības pirkuma līgums

4.3.7. Zemes gabala (zem ēkas) pirkuma līgums

5. Finanšu līgumi

5.1. Ievads

5.2. Finanšu līgumu un saistību nodrošinājumu vispārējs apskats un būtiskie aspekti

5.3. Aizdevuma līgums

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.1. Darba līguma un uzņēmuma līguma apskats un būtiskie aspekti 

6.8. Autora mantisko tiesību nodošanas līgums

6.9. Darbinieku pārejas līgums 

Visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj un jāreģistrē savi patiesie labuma guvēji – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai to kontrolētāji.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu (kredītiestāžu, grāmatvežu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu likuma subjektu) pienākums ir klientu izpētes gaitā, izmantojot savu iekšējo kontroles sistēmu, noskaidrot juridisko personu – patieso labuma guvēju.

1. Patiesā labuma guvēja vispārīgs raksturojums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Likums) sniedz definīciju, kas ir patiesais labuma guvējs (turpmāk arī – PLG).

Patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

a) fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām,

b) fiziskā persona, kurai pieder vai kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu (dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks)).

Tātad konstatējot, ka nevienam dalībniekam nepieder vairāk par 25% sabiedrības kapitāla daļu, iespējams kļūdaini secināt, ka nav neviena PLG. Šajā situācijā ir jāpievērš tam uzmanība un jāidentificē persona sabiedrībā, kura patiesi kontrolē juridisko personu, neesot tās īpašnieks. Bieži tiek veidotas un reģistrētas sarežģītas uzņēmumu struktūras, lai slēptu un padarītu grūtāk identificējamus to PLG. Kontrole uzņēmumā var tikt īstenota uz dažāda veida līgumu (dalībnieku, akcionāru, pilnvarojuma u.tml.) pamata.

2. Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar Likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro sava klienta patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

2.1. Likuma subjekta definīcija

Likums sniedz uzskaitījumu, kas ir Likuma subjekts, kuram ir jāveic klienta izpēte, balstoties uz izstrādātu riska novērtējuma procedūru, un jānoskaidro klienta PLG – personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka.

Plašāku informāciju skatiet "Līgumu rokasgrāmatā", tostarp arī par aktualizētajiem jautājumiem citās rokasgrāmatas nodaļās.

   Līgumu rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga&Partneri" norāda, ka bērnu un pusaudžu nodarbināšana ir pieļaujama, tikai strikti ievērojot Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. 2006.gada 23.martā ar likumu "Par Bērnu darba ļaunāko formu konvenciju" apstiprināta un pieņemta Latvijas Republikas Saeimā Starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.182 "Par bērnu darba ļaunākajām formām".

Darba likumā, kurš pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, ir iestrādātas tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai bērnu nodarbināšanas gadījumā tiktu veicināta viņu veselības nostiprināšanās, netiktu pārkāptas tiesības iegūt izglītību, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku un atpūsties. 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kas atsevišķos jautājumos precizēja bērnu nodarbināšanu.

Darba likuma izpratnē bērns ir cilvēks, kas ir jaunāks par 15 gadiem vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt pusaudzis Darba likuma izpratnē ir cilvēks vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas neturpina iegūt pamatizglītību.

Atsevišķi skatīti šādi aspekti:

1. Bērnu nodarbināšana

2. Pusaudžu nodarbināšana

3. Medicīniskā pārbaude

4. Darba laiks, atpūtas laiks un darba samaksa

5. Darba līgums, darba pienākumu apraksts, nedēļas darba grafiks

6. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

7. Galvenie darba devēja pienākumi

8. Bērna/pusaudža pienākumi

9. Bērna/pusaudža tiesības

10. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētie nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā

11. Pašvaldību īstenotie pasākumi

Rokasgrāmatā pieejams līguma paraugs, kā juridiski sakārtot attiecības, nodarbinot bērnu vai pusaudzi.

   Līgumu rokasgrāmata

Fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona sertificēta maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota no parādsaistībām.

Mērķis – fiziskās personas (turpmāk – parādnieks) maksātnespējas procesa mērķis (Maksātnespējas likuma 5. pants) ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

Izvēloties uzsākt maksātnespējas procesu, ir jārēķinās, ka tiek uzlikts pienākums gūt ienākumus, kā arī procesa rezultātā tiks atsavināta un pārdota īpašumā esošā manta. Tāpat jāņem vērā, ka maksātnespējas process nedzēš uzturlīdzekļu nemaksāšanas parādu un sodus no neatļautām darbībām.

Šo procesu fiziskā persona uzsāk labprātīgi, un tas ir paredzēts tikai labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, finanšu krīzes ietekmē vai laulības šķiršanās rezultātā samazinājušies ieņēmumi, radušās veselības problēmas u.c., vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem (08.03.2019. raksts «Fiziskas personas maksātnespēja», «Latvijas Vēstneša» portāls).

Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā jānorāda:

• parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta;
• apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
• visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
• visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā; 
• visu to saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
• parādnieka mantas sastāvs, tajā skaitā parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;
• vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi (vai parādniekam ir kreditori vai manta citā Eiropas Savienības dalībvalstī).

Plašāka informācija par fiziskas personas maksātnespējas procesu, tā uzsākšanu un pieteikuma paraugs:

   Līgumu rokasgrāmata