ZAB "WALLESS" komanda Rīgā, turpinot darbu, ko veica, esot "PRIMUS DERLING" aliansē, sagatavojusi jaunākos rokasgrāmatas papildinājumus saistībā ar e-rēķiniem:

• tiesības iesniegt e-rēķinu;
• e-rēķina nosūtīšana un apstrāde;
• e-rēķina forma.

Autori norāda, ka e-rēķina standarts ir vienots publisko iepirkumu procedūrās visās ES dalībvalstīs. E-rēķinu izveides mērķis ir nodrošināt standartizēti strukturētu elektronisku rēķinu apriti Latvijā un starp ES dalībvalstīm. E-rēķinus ir iespējams automatizēti apstrādāt. Tādējādi tiek paātrināta rēķinu apstrāde un apmaksa. Tiek samazināta arī cilvēcisko kļūdu iespējamība, jo netiek veikta manuāla rēķinu apstrāde. Attiecīgi šādai sistēmai ir vairāki ieguvumi.

Tāpat arī autors skaidro, kādos gadījumos pasūtītājam ir jāpieņem e-rēķini, kad e-rēķina pieņemšana nav obligāta (kādi ir izņēmumi), kādas ir piegādātāja tiesības saistībā ar e-rēķiniem, kas jāņem vērā, izmantojot e-rēķinu izveidošanas formu portālā Latvija.lv.

Plašāka informācija rokasgrāmatā:

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

8. Elektroniskie iepirkumi 

8.3. E-rēķini
8.3.1. Tiesības iesniegt e-rēķinu
8.3.2. E-rēķina nosūtīšana un apstrāde
8.3.3. E-rēķina forma  

Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, administratīvo pārkāpumu regulējums publisko iepirkumu jomā ir ietverts četros publisko iepirkumu nozares likumos (visi kopā turpmāk – Publiskos iepirkumus regulējošie likumi):

• Publisko iepirkumu likuma (PIL) XIV nodaļā (84.–90.pantā);
• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSL) XVIII nodaļā (90.–96.pantā);
• Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma XV nodaļā (73.–79.pantā);
• Publiskās un privātās partnerības likuma (PPPL) XXVI nodaļā (123.–129.pantā).

Salīdzinot Publiskos iepirkumus regulējošos likumus, pārkāpumi un sankcijas par attiecīgajiem pārkāpumiem ir gandrīz identiski neatkarīgi no likuma, saskaņā ar kuru veikts iepirkums. Attiecīgi apskatītie administratīvie sodi ir attiecināmi gan uz pasūtītājiem, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, gan publiskajiem partneriem saskaņā ar visiem Publiskos iepirkumus regulējošajiem likumiem un attiecīgi saskaņā ar tiem noslēgtajiem līgumiem, ja vien īpaši nav minēts citādāk.

Attiecībā uz administratīvās atbildības subjektiem jānorāda, ka tie Publiskos iepirkumus regulējošajos likumos nav precizēti, bet vispārīgi saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu varētu būt jebkura persona, kura izdarījusi administratīvi sodāmu pārkāpumu.

Tomēr Administratīvās atbildības likuma 7.pants nosaka, ka tikai īpašos likumā paredzētos gadījumos administratīvais sods var tikt piemērots juridiskai personai. Publiskos iepirkumus regulējošie likumi īpaši neparedz juridiskās personas atbildību. Attiecīgi administratīvo pārkāpumu subjekti publisko iepirkumu jomā ir tikai fiziskās personas, kuras izdarījušas Publiskos iepirkumus regulējošajos likumos noteiktos administratīvi sodāmos pārkāpumus.

Publiskos iepirkumus regulējošajos likumos ietverta atsevišķa nodaļa, kurā tiek apskatīts, par kādiem pārkāpumiem un kādos apmēros var piemērot attiecīgos administratīvos sodus. Paredzēti šādi sodu veidi:

• brīdinājums;
• naudas sods no 14 līdz pat 400 naudas soda vienībām (70–2000 eiro);
• tiesību ieņemt noteiktus valsts amatpersonas amatus atņemšana no viena līdz diviem gadiem.

Plašāka informācija rokasgrāmatā:

• paredzētie pārkāpumi publisko iepirkumu jomā;
• COVID-19 ietekme uz publisko iepirkumu rīkošanu un izpildi arī pēc ārkārtējās situācijas.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

11. Administratīvie sodi par normatīvo aktu pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā 
11.1. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās prettiesiska noslēgšana
11.2. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana
11.3. Izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana
11.4. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana
11.5. Dokumentu un informācijas nenodrošināšana
11.6. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

12. Covid-19 ietekme uz publiskajiem iepirkumiem
12.1. Iepirkumu procedūru piemērošana
12.2. Noslēgtā iepirkuma līguma neizpilde Covid-19 dēļ
12.3. Grozījumu veikšana
12.4. Pretendenta izslēgšana nodokļu parāda dēļ
12.5. Prettiesiska līguma sekas 

Covid-19 izplatības rezultātā pasludinātā ārkārtējā situācija var ietekmēt arī publisko iepirkumu veikšanu un noslēgto iepirkumu līgumu izpildi. Ņemot vērā normatīvo regulējumu un valsts iestāžu ieteikumus, šajā sadaļā aplūkoti iespējamie risinājumi un sekas iepirkumu veikšanai un iepirkumu līgumu izpildei ārkārtējās situācijas laikā.

Iepirkumu procedūru nepiemērošana

Pasūtītājam ir atļauts nepiemērot iepirkumu procedūras noteiktām preču un pakalpojumu iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai (Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 4.14. un 4.14.¹ punkts). 

• Šis izņēmums ir interpretējams šauri. To var piemērot tikai attiecībā uz uzskaitītajām jomām (veselības aizsardzība, attālināta procesa nodrošināšana u.tml.) – gadījumos, ja preces vai pakalpojumus nepieciešams saņemt pēc iespējas ātrāk, piemēram:
  • nepieciešama datortehnika un programmatūra, lai nodrošinātu distancēšanos un darbu no mājām (bet ne datortehnika un programmatūra vispār);
  • datortehnika un programmatūra, kas nepieciešama attālināta skolēnu mācību procesa nodrošināšanai; 
  • pārtikas pakas, ēdināšanas pakalpojumi (ar piegādi mājās), kas nepieciešami tikai ārkārtējās situācijas laikā;
  • individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļi; 
  • apsardzes pakalpojumi slimnīcām vai citām iestādēm, kas nepieciešami uz pandēmijas laiku.^[1] 
• Pasūtītājam jāizvērtē un jāspēj pamatot nepieciešamība piemērot izņēmumu (iepirkt preces vai pakalpojumus maksimāli īsā laikā).
• Lai nodrošinātu atklātību un caurskatāmību valsts un pašvaldības institūciju finanšu izlietojuma jomā Covid-19 pandēmijas radītās krīzes laikā, pasūtītājam informācija (piegādātājs, iepirkuma priekšmets, summa u.c.) par noslēgto līgumu, nepiemērojot iepirkuma procedūras, jāpublicē Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Papildus visi noslēgtie līgumi, piemērojot izņēmumu, tiks publicēti arī tīmekļvietnē covid19.gov.lv. 
• Pasūtītājs var rīkot "neregulēto iepirkumu" konkrētajās jomās pēc saviem ieskatiem. Tomēr pasūtītajam jāievēro normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi par mantas izšķērdēšanu un līgumu slēgšanu ar starptautisko un nacionālo sankciju subjektiem. Iepirkumu iespējams rīkot arī EIS, paredzot vai neparedzot elektronisku piedāvājumu iesniegšanu.
• Izņēmums nav attiecināms uz būvdarbiem.

Pasūtītājam arī noteiktajās jomās, ja vien iespējams, tomēr būtu jāveic iepirkumu procedūra, tādējādi pēc iespējas nodrošinot, no vienas puses, godīgu konkurenci, bet no otras puses – kvalitatīvu iepirkumu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus. 

• Steidzamības gadījumā publisko iepirkumu regulējums paredz iespēju noteikt saīsinātus pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus iepirkumu procedūrās.
• Ārkārtējās situācijas radītās steidzamības apstākļos var tikt piemērota arī sarunu procedūra (nepublicējot uzaicinājumu), kurā pasūtītājs var brīvi noteikt iepirkuma veikšanas kārtību, izvēlēties piegādātājus, ar kuriem veikt sarunas, un iepirkums nav ierobežots termiņos. Attiecīgi arī sarunu procedūras ietvaros līgumu iespējams noslēgt un preces un pakalpojumus saņemt iespējami ātri. Steidzamība un nepieciešamība piemērot sarunu procedūru pasūtītājām jāizvērtē un jāspēj pamatot.
• Gadījumos, kad kandidāts vai pretendents konstatē, ka nevarēs paspēt iesniegt nepieciešamos dokumentus, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar pasūtītāju un lūgt pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus.

Plašāka informācija rokasgrāmatā:

• rokasgrāmata papildināta ar informāciju par iespējamiem risinājumiem un sekām iepirkumu veikšanai un iepirkumu līgumu izpildē ārkārtējās situācijas laikā;
• rokasgrāmata atjaunināta, ņemot vērā grozījumus iepirkumu likumos, ar kuriem atcelta obligāta būvkomersantu klasifikācijas piemērošana publiska būvdarbu līguma gadījumā. 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

1. Vispārējie noteikumi

1.9. Prasības piegādātājiem

1.9.1. Kvalifikācijas prasības

1.9.2. Minimālais atbilstības līmenis

1.9.3. Piegādātāja tiesības balstīties uz cita piegādātāja resursiem

1.9.4. Apstākļi, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā

1.9.5. Uzticamības nodrošināšanai iesniegto pierādījumu vērtēšana

1.9.6. Kandidāta un pretendenta atbilstība profesionālās darbības veikšanai

1.9.7. Kandidātu un pretendentu saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

1.9.8. Kandidātu un pretendentu tehniskās un profesionālās spējas

1.9.9. Kvalitātes nodrošināšanas standarti

1.9.10. Vides vadības standarti

12. Covid-19 ietekme uz publiskajiem iepirkumiem

12.1. Iepirkumu procedūru nepiemērošana

12.2. Noslēgtā iepirkuma līguma neizpilde ārkārtējās situācijas dēļ

12.3. Grozījumu veikšana

12.4. Pretendenta izslēgšana nodokļu parāda dēļ

12.5. Ieinteresēto piegādātāju sanāksme

12.6. Prettiesiska līguma sekas 

 

Arī šajā gadā rokasgrāmatas autors ZAB "PRIMUS DERLING" turpina uzturēt rokasgrāmatu atbilstoši izmaiņām. Jaunāko papildinājumu centrā būtiskākie aspekti ir:

• līgumcenu robežvērtības;
• sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā.

Raksts par sankciju ievērošanu publiskajā iepirkumā ir pieejams ikvienam interesentam. Kristīna Markeviča, PRIMUS DERLING juriste, sertificēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciāliste, CAMS, un Konstantīns Teļakovs, PRIMUS DERLING zvērināts advokāts, skaidro sankciju ievērošanas soļus, kas jāņem vērā ikvienam komersantam, piedaloties publiskajā iepirkumā. Ar rakstu iespējams iepazīties šeit: https://www.dbhub.lv/raksti/sankciju-ieverosana-publiskaja-iepirkuma

Raksts veidots, pateicoties rokasgrāmatas lasītāju interesei. Arī turpmāk aicinām sūtīt interesējošos jautājumus uz info@dbhub.lv.

Savukārt rokasgrāmatas abonentiem pieejama aktualizēta rokasgrāmata, īpašu uzmanību vēršot izmaiņām līgumcenu robežvērtībās.

"Paredzamā līgumcena ir plānotā kopējā samaksa par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja (vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, ja tiek piemērots SPSL), kā arī citām personām. Līgumcenā ir ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot PVN. Paredzamo līgumcenu nosaka, lai secinātu, vai tiek sasniegtas normatīvajos tiesību aktos noteiktās līgumcenu robežvērtības.

Līgumcenu robežvērtības ir sliekšņi (ang. thresholds), atkarībā no kuriem nosaka, vai iepirkuma procedūra ir veicama tiesību aktos reglamentētajā kārtībā, kā arī kādas publisko iepirkumu regulējošās tiesību normas ir vai nav obligāti piemērojamas konkrētajam iepirkumam. Ja paredzamā līgumcena nesasniedz robežvērtību, tad pasūtītājs var nepiemērot attiecīgo iepirkuma procedūru vai attiecīgās tiesību normas," tēmas skaidrojumu piesaka ZAB "PRIMUS DERLING" advokāti un juristi.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.² pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka sakarā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šī gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

2019. gada 4. jūlijā Sankciju likumā stājās spēkā virkne grozījumu, tajā skaitā pantā, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem (11.¹ pants. Sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā). Ar iepriekš minētajiem grozījumiem tika mainīts to personu loks, attiecībā uz kurām tiek pārbaudīts, vai ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi (turpmāk – sankciju pārbaude).

Jāuzsver, ka Sankciju likuma grozījumi nav attiecināmi uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas līdz 2019. gada 3. jūlijam, tas ir, pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Šiem iepirkumiem un iepirkumu procedūrām sankciju pārbaudei jānotiek atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam.

Sankciju pārbaude attiecas uz visiem iepirkumiem un iepirkumu procedūrām, kā arī publiskās un privātās partnerības procedūrām, kurām piemēro Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu vai Publiskās un privātās partnerības likumu.

Pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, publiskajam partnerim vai tā pārstāvim, pirms tas pieņem gala lēmumu par līguma noslēgšanu, jāpārliecinās, ka uz līgumslēdzēja pusi nav attiecināmas sankcijas, kas varētu ietekmēt līguma izpildi.

Pārbaudāmās personas

Katrā iepirkuma procedūrā ir obligāti jāpārbauda, vai sankcijas attiecas vismaz uz šādām personām:

• pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, kā arī tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja pretendents ir personālsabiedrība;
• apakšuzņēmēju, ja pasūtītājs ir paredzējis iespēju veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt apakšuzņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja apakšuzņēmējs ir personālsabiedrība.

Svarīgi zināt – uz katru pretendentu un apakšuzņēmēju faktiski jāpiemēro arī "Pazīsti savu klientu" ("Know your customer" jeb KYC) princips, kura mērķis ir novērst iespējamos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.

Atkarībā no sankciju pārbaudes rezultātiem turpmāk veicamie soļi

Ja uz pretendentu un ar to saistītajām personām sankcijas neattiecas, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis ir tiesīgs slēgt līgumu. Ja uz pretendentu un ar to saistītajām personām attiecas sankcijas, taču tās neietekmē līguma izpildi, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris arī ir tiesīgs slēgt līgumu. Savukārt, ja uz pretendentu vai ar to saistītajām personām attiecas sankcijas un tās ietekmē līguma izpildi, pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai publiskajam partnerim ir pienākums izslēgt pretendentu.

Ja pasūtītājs ir paredzējis iespēju veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, uz kuru pašu vai ar to saistītajām personām attiecas sankcijas, bet tās neietekmē līguma izpildi, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris ir tiesīgs slēgt līgumu. Savukārt, ja sankcijas ietekmē līguma izpildi, attiecīgais apakšuzņēmējs ir izslēdzams no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, ja tas desmit darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas nav šādu apakšuzņēmēju nomainījis saskaņā ar normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto kārtību.

Piemēri, kad pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai publiskajam partnerim būtu jāizslēdz pretendents vai apakšuzņēmējs:

• uzņēmumam piemērotas finanšu sankcijas, kas varētu būt apdraudējums iepirkuma līguma izpildē;
• iepirkumā par stratēģisko preču piegādi piedāvājumu iesniedzis pretendents, kam noteikti stratēģiskas nozīmes preču aprites ierobežojumi u.c.^[1] 

Piemēri, kad pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris būtu tiesīgs slēgt līgumu:

• vienam no uzņēmuma valdes locekļiem piemērotas finanšu sankcijas. Pasūtītājs izvērtē situāciju un pretendenta sniegtos paskaidrojumus (piemēram, vai valdes loceklis nav uzņēmuma īpašnieks, vai tas nerealizē kontroli pār uzņēmumu) un konstatē, ka sankcijas neietekmē līguma izpildi;
• vienam no uzņēmuma padomes locekļiem noteikti ieceļošanas ierobežojumi, bet uzņēmuma darbību un līguma izpildi tas neietekmē.^[2] 

Informatīvie avoti, lai iegūtu ziņas par pārbaudāmajām personām

Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis ziņas par pārbaudāmajām personām attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu pretendentu un apakšuzņēmēju iegūst no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Savukārt ziņas attiecībā uz ārvalstī reģistrētu pretendentu un apakšuzņēmēju iegūst no attiecīgo ārvalsts kompetento institūciju reģistriem. Ja šādas izziņas netiek izsniegtas, minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, – ar paša pretendenta vai apakšuzņēmēja apliecinājumu, kas dots:

• kompetentai izpildvaras iestādei;
• kompetentai tiesu varas iestādei;
• zvērinātam notāram;
• kompetentai attiecīgās nozares organizācijai tā reģistrācijas valstī.

Jāatzīmē, ka pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris sankciju pārbaudei nepieciešamās ziņas attiecībā uz ārvalstī reģistrētu pretendentu vai apakšuzņēmēju var iegūt arī patstāvīgi.

Pārbaude sankciju sarakstos

Pēc attiecīgo ziņu iegūšanas par pārbaudāmajām personām ir jāveic sankciju pārbaude, pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai publiskajam partnerim ievadot pārbaudāmās personas identificējošu informāciju vismaz šādos adrešu meklētājos:

a) Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), Eiropas Savienības (turpmāk – ES), Latvijas Republikas nacionālo un Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) sankciju datubāze:
https://sankcijas.fid.gov.lv/

b) Interaktīvā "Sankciju karte", kas sniedz aktuālo informāciju par sankcijām, ko noteikušas ES un ANO. Sankciju karti uztur un pilnveido Eiropas Komisija. Sankciju karte norāda uz konkrētiem sankciju veidiem, sniedz tiešu norādi uz tiesību aktu vai rezolūciju, ar kuru pieņemta konkrētā sankcija, nodrošina izvērstu meklēšanas mehānismu, kā arī detalizētus paskaidrojumus, piemēram, par to, kādas preces ir aizliegts ievest valstī, utt.
https://www.sanctionsmap.eu/#/main 

c) ASV OFAC (angļu val. Office for Foreign Assets Control) pieņemto sankciju programmas*:
*ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. OFAC sankciju neievērošanas gadījumā var tikt liegta pieeja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un transakcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus, kā rezultātā var veidoties kā uzņēmuma, tā bankas un valsts reputācijas krīze u.c. negatīvas sekas.
https://www.treasury.gov/resource-center/sanctions/SDN-List/Pages/default.aspx 

Pārbaudot pretendentus vai apakšuzņēmējus sankciju sarakstos, meklēšanas rezultātus ieteicams fiksēt, izmantojot ekrānuzņēmumus (screenshot) un saglabājot izdrukas. Turklāt ir ļoti būtiski fiksēt laiku un datumu, kad veikta pārbaude sankciju sarakstos.

Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar Sankciju likumu iepirkuma līgumā (vispārīgajā vienošanās dokumentā) jāparedz pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Secinājumi

Ievērojot iepriekš minēto, jāuzsver, ka visiem komersantiem un publisko tiesību subjektiem ir jāievēro starptautiskās un nacionālās sankcijas, kā arī būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi. Svarīgi zināt, ka pienākums ievērot sankcijas attiecas arī uz pretendentiem un apakšuzņēmējiem. 

Ir būtiski, lai pret sankciju ievērošanas pienākumu ikvienam būtu nevis formāla, bet nopietna un visaptveroša pieeja, lai veicinātu mieru un drošību visā pasaulē.

Sekojot līdzi aktualitātēm, rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" sagatavojis šādus jaunākos papildinājumus:

• Rokasgrāmatā ietverts raksturojums par publisko iepirkumu līguma grozījumu pieļaujamību.
• Nodaļā par tehniskajām specifikācijām ievietota papildu informācija par marķējumiem publiskajos iepirkumos.
• Atbilstoši Augstākās tiesas praksei un Eiropas Savienības tiesas judikatūrai detalizētāk raksturots tehniskais un finanšu piedāvājums, kā arī aplūkotas iespējas un aizliegums precizēt piedāvājumu pēc termiņa.
• Papildināts skaidrojums par zaļo publisko iepirkumu.

Tā, piemēram, papildinot skaidrojumu par zaļo publisko iepirkumu, tiek norādīts, ka zaļais publiskais iepirkums ir tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. Pasūtītājs var noteikt dažādus "zaļos kritērijus" (piemēram, pieredze, vides vadības standarti, energoefektivitāte, kvalitātes standarti, izmaksu optimalitāte, prasības izmantotajiem materiāliem u.c.). Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji var parādīties izslēgšanas nosacījumos, atlases prasībās, tehniskajā specifikācijā, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos, līguma priekšmetā (tostarp – marķējumi).

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

1. Vispārējie noteikumi

1.11. Iepirkuma līgums

3. Piegādātājam izsniedzamie dokumenti, informācija

3.1. Tehniskā specifikācija

3.1.1. Tehniskās specifikācijas definīcija

3.1.5. Marķējums

4. Piegādātāja iesniedzamie dokumenti

4.2. Piedāvājums

4.2.3. Piedāvājuma sastāvdaļas

4.2.5. Piedāvājuma varianti

4.2.9. Piedāvājuma izskaidrošana un precizēšana

5. Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā

5.10. Zaļais publiskais iepirkums

5.10.1. Zaļā publiskā iepirkuma piemērošana

5.10.2. Zaļā iepirkuma piemērošanas kārtība un atbilstības kontrole

Rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" sagatavojis šādus jaunākos papildinājumus:

• papildināta informācija attiecībā uz apstākļiem, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, ņemot vērā grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā;
• izstrādāta jauna rokasgrāmatas nodaļa, kas apskata elektronisko rēķinu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Minētie grozījumi regulē visu jomu publiskos iepirkumus un attiecas uz jebkuru uzņēmēju, kurš piedalās publiskajā iepirkumā.

Piemēram, saistībā ar jauno nodaļu par elektronisko rēķinu autors norāda, ka elektroniskais rēķins saskaņā ar PIL 1.panta 5.¹punktu ir rēķins, kas izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Attiecīgi par šādu elektronisku rēķinu, kurš jāpieņem pasūtītājam, uzskata tikai mašīnlasāmus rēķinus, kurus var automātiski apstrādāt. Turpretī vienkārši ieskenēts, nokopēts vai kā citādi elektroniskā veidā atvasināts attēla fails nav uzskatāms par elektronisku rēķinu Elektronisko rēķinu direktīvas izpratnē. Elektroniskais rēķins, kas pasūtītājam jāpieņem, ir tikai tāds rēķins, kas atbilst noteiktam standartam jeb formai.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

1.9. Prasības piegādātājiem

1.14. Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi

• PIL piemērošanas izņēmumi

• Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi 

8.3. Elektroniskie iepirkumi

8.3.1. Elektroniska rēķina forma

8.3.2. Elektroniska rēķina nosūtīšana 

Rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" vērš uzmanību publisko iepirkumu aktualitātēm:

• izstrādāta jauna rokasgrāmatas nodaļa, kas apskata pagaidu aizsardzības pasākumus publisko iepirkumu procedūrās;
• precizēti sarunu procedūras piemērošanas noteikumi;
• papildus izskaidrota elektronisko pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas kārtība;
• papildināta informācija attiecībā uz apstākļiem, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā.

Tā, piemēram, informācijā par pagaidu aizsardzību akcentēts:

Administratīvajā procesā, ja pieņemtais lēmums ir administratīvs akts, ir izšķirams, vai šī lēmuma darbība, to apstrīdot vai pārsūdzot, tiek vai netiek apturēta. Iepirkumu procedūras rezultātā tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju (administratīvais akts), saskaņā ar ko pasūtītājs slēdz privāttiesisku līgumu. Pārējie iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par starplēmumiem (tostarp procesuāliem lēmumiem) vai procesuālām darbībām, ko vispārīgā gadījumā atsevišķi nevar apstrīdēt. 

Saskaņā ar APL 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību (ar šajā pantā noteiktajiem izņēmumiem) no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Attiecīgi gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju iepirkumā (administratīvs akts) un tas tiek apstrīdēts (iesniedzot IUB iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem), tiek apturēta lēmuma par uzvarētāju darbība, kā rezultātā pasūtītājs nevar slēgt līgumu ar uzvarētāju līdz iesniegums netiks izskatīts IUB.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

1.9. Prasības piegādātājiem

4.1. Pieteikums

4.2. Piedāvājums

5.7. Sarunu procedūra

9.3. Pagaidu aizsardzība

• 9.3.1. Pagaidu aizsardzības līdzekļi iespējas noslēgt iepirkuma līgumu saglabāšanai

• 9.3.2. Pagaidu noregulējuma piemērošanas priekšnoteikumi

• 9.3.3. Ieskats tiesu praksē

  • 9.3.3.1. Lēmums lietā SKA-1320/2018

  • 9.3.3.2. Lēmums lietā SKA-1459/2018

Izslēgšanas nosacījumi

PIL 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. PIL paredz iespēju pasūtītājam papildus obligātajiem izslēgšanas noteikumiem paredzēt papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus.

PIL 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja pastāv jebkurš no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

1. kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
   • noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
   • kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
   • krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
   • terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana vai apmācīšana terora aktu veikšanai,
   • cilvēku tirdzniecība,
   • izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
2. ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā;
3. ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
4. iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
5. kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar PIL 18.panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
6. kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
7. kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
   • vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
   • personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
8. kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību PIL 42.panta noteikumiem vai saskaņā ar PIL noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju;
9. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība;
10. iepriekš minētajā 2.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības;
11. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz  kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību izvirzītajām prasībām;
12. kandidāts vai pretendents ir ārzonā (zemu vai beznodokļu valsts vai teritorija)^[1] reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība (saskaņā ar PIL 82.pantu IUB apkopo un savā tīmekļvietnē publicē to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu);
13. Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība. Ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā nav pieejami attiecīgie dati, pasūtītājs no kandidāta vai pretendenta pieprasa apliecinājumu, ka uz to šis noteikums neattiecas. Ārvalstīs reģistrētam kandidātam vai pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu;
14. kāds no kandidāta vai pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības, vai kāda no personām, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

Konstatējot apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, atbilstību kādam no attiecināmajiem izslēgšanas noteikumiem, pasūtītājs pieprasa attiecīgo personu nomaiņu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pasūtītājs izslēdz pretendentu un kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.

PIL 42.panta otrā daļa paredz iespēju pasūtītājam iepirkuma dokumentos ietvert papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus, un tie ir:

1. kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs vai publiskais partneris ir izmantojis iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās noteikumos vai koncesijas līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai koncesijas līguma;
2. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, vai nav pildījis ar pasūtītāju vai publisko partneri noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumi Nr.109 "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" nosaka šādu pārkāpumu sarakstu. Pasūtītājs var paredzēt vienu vai vairākus smagus profesionālās darbības pārkāpumus kā iemeslu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;
3. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) nav pildījis ar jebkuru pasūtītāju vai publisko partneri noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas ir stājies spēkā un ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams;
4. uz apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības, vai uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību, ir attiecināms kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem.

PIL 42.panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā:

1. ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 7.punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
2. no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 6.punktā un 7.punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

Pasūtītājs pārbauda izslēgšanas gadījumu esamību:

1. atklātā konkursā – par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
2. slēgtā konkursā, konkursa dialogā, inovāciju partnerības procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām – par katru kandidātu, kas atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu, tas pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par nodokļu parādiem un izslēgšanas gadījumu esamību attiecībā uz apakšuzņēmējiem veic par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
3. sarunu procedūrā un PIL 10.pantā minētajā iepirkumā (ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos paredzējis piemērot iepriekš minētos izslēgšanas nosacījumus) – par katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
4. sarunu procedūrā PIL 8.panta septītās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, ja tā tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, – attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.

Nodokļu parādi

Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidātam, pretendentam, personālsabiedrības biedram, apakšuzņēmējam vai personai, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi un nekustamā īpašuma nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro (atbilstoši izslēgšanas nosacījumu 5.punktā minētajam), pasūtītājs nosaka termiņu – 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas – apliecinājuma iesniegšanai par to, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā nebija nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Ja noteiktajā termiņā apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs kandidātu vai pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.

Lai apliecinātu nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 eiro, neesamību, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja:

1. apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka šai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
2. pašvaldības izdotu izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
3. pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentas institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.

Publiskie reģistri un veicamās pārbaudes

Lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pasūtītājs, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, par Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:

1. no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Pasūtītājs minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 1., 6. un 7.punkts, neobligāto izslēgšanas noteikumu 2. un 3.punkts);
2. no Uzņēmumu reģistra – par personu, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli un par obligāto izslēgšanas noteikumu 3.punktā minētajiem faktiem;
3. no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 2.punkts).

Ja pārbaudāmās personas ir reģistrētas vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, lai pārbaudītu, vai nav attiecināmi izslēgšanas nosacījumi, pasūtītājs pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz attiecīgo pārbaudāmo personu neattiecas izslēgšanas noteikumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais kandidāts vai pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā.

Jāņem vērā, ka var rasties situācija, ka tādi dokumenti, ar kuriem ārvalstī reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs kandidāts vai pretendents var apliecināt, ka uz to neattiecas izslēgšanas nosacījumi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai sniegtu nepieciešamo apliecinājumu, tādēļ minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, – ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta pirmajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.

IUB ir publicējis skaidrojumu^[2] par pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaudi, kurā norādīts, ka informācijas pārbaude par atvasinātām publiskām personām (piemēram, izglītības iestādēm, augstskolu zinātniskajām institūcijām u.tml.) veicama tikai par tiem PIL minētajiem izslēgšanas nosacījumiem, kurus iespējams pārbaudīt.

Piemēram, ja atvasinātā publiskā persona atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet, iespējams, kādā citā reģistrā, tad informāciju iegūst tieši no attiecīgā reģistra un/vai subjekta, kas apkopo attiecīgo informāciju. Uz atvasinātajām publiskajām personām nav attiecināms izslēgšanas nosacījums – maksātnespējas procesa pasludināšana, jo maksātnespējas procesu atvasinātajām publiskajām personām neparedz Maksātnespējas likums. Tāpat arī nav iespējams iegūt informāciju par PIL 42.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo Krimināllikums neparedz saukt pie kriminālatbildības atvasinātas publiskās personas.

Apstākļus, kuru dēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā arī neizskata piegādātāja piedāvājumu, nosaka SPSL 48.pants. Šo apstākļu uzskaitījums galvenajos vilcienos ir līdzīgs PIL 42.pantā minētajam.

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 8.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju. Latvijas tiesu praksē ir sniegtas svarīgas atziņas par šīs tiesību normas piemērošanu, proti, AT Senāta ieskatā šīs tiesību normas mērķis ir izslēgt no iepirkuma procedūras tādus pretendentus, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem. Līdz ar to, lai atzītu pretendenta iesniegto informāciju par nepatiesu izskatāmās normas izpratnē, nepietiek tikai ar formālu apstākļu konstatēšanu par to, ka kāda pretendenta sniegtā informācija ir neatbilstoša īstenībai, bet ir nepieciešams noskaidrot, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Piegādātāja automātiska izslēgšana no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, tikai nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ ir uzskatāma par pārlieku formālu un neatbilst samērīguma principam.^[3]

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

"Publisko iepirkumu konkursa rokasgrāmata" ir vienīgais abonentizdevums Latvijā. Rokasgrāmatā aktualizētas visas nodaļas saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un normatīvajos aktos ietvaros veiktajiem grozījumiem.

Pagājušajā gadā stājas stājās jaunais Publisko iepirkumu likums, kas saistīts ar apjomīgām izmaiņām iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos:

• atjaunināta nodaļa par pieteikumiem un piedāvājumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu pasūtītājam jāparedz, ka pieteikums un piedāvājums ir iesniedzams elektroniski, ja vien nepastāv noteikti izņēmuma gadījumi;
• iekļauta jauna nodaļa "Elektronisko iepirkumu sistēma, ievērojot būtiskās izmaiņas iepirkumu norises kārtībā elektroniskajā vidē";  
• saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumiem no 2019. gada 1. janvāra visiem pasūtītājiem informācija par Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos u.c. informācija, jāpublicē elektroniskajā iepirkumu sistēmā, nevis kā līdz šim, paredzot iespēju pasūtītājam izvēlēties attiecīgo informāciju publicēt savā tīmekļvietnē, bet nepublicēt elektronisko iepirkumu sistēmā;
• apskatīta Elektroniskā iepirkumu sistēma (www.eis.gov.lv), kas ir interneta vietne, kura tiek izmantota dokumentu (tostarp pieteikumu un piedāvājumu) iesniegšanai un informācijas apmaiņai pasūtītāju un piegādātāju starpā.

Līdz ar to visa rokasgrāmata aktualizēta atbilstoši apjomīgajām izmaiņām, tā, piemēram:

• ietverta atjaunināta informācija par katru no iepirkuma procedūrām (tostarp pilnīgi jauno – inovācijas partnerības procedūru) un metu konkursu, ņemot vērā to, ka Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteikto iepirkumu norises kārtību un termiņus šobrīd regulē ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta izdotie noteikumi;
• iekļauta informācija par strīdu izšķiršanas kārtību starp pasūtītāju un piegādātāju Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā, ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, kā arī aktuālo Latvijas un Eiropas Savienības tiesu praksi;
• detalizēti aplūkots zaudējumu atlīdzināšanas institūts, raksturojot zaudējumu veidus un apmēra noteikšanu, kā arī atlīdzināšanas priekšnoteikumus un kārtību publisko iepirkumu procedūras ietvaros;
• ietverta informācija par elektronisku iepirkumu organizēšanu, tostarp aprakstot elektroniskās iepirkumu sistēmas darbību un funkcijas, ievērojot modernizēto publisko iepirkumu procedūru piemērošanas kārtību elektroniskajā vidē pēc Eiropas Savienības tiesību aktus pārņemšanas;
• ietverta arī cita būtiska informācija par iepirkuma procedūru un tās norisi, piemēram, iepirkuma dokumentiem, paziņojumiem, kā arī administratīvajiem pārkāpumiem.

Piemēram:

Paziņojumi komunālā sektora iepirkumu procedūrās. Paziņojumu veidi

Komunālā sektora iepirkumu procedūru paziņojumu sagatavošanas un izsludināšanas kārtību nosaka SPSL 31.–40.pants. Minēto noteikumu ievērošana no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju puses nodrošina atklātības principa realizāciju veiktajās iepirkuma procedūrās.

SPSL 31.–40. pantā paredzēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 «Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība» (turpmāk – SPS paziņošanas noteikumi). Saskaņā ar SPS paziņošanas noteikumu 4. un 5.punktu paziņojumu sagatavošanai un publicēšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto IUB iepirkumu publikāciju vadības sistēmu (turpmāk tekstā – PVS). PVS paziņojumi tiek sagatavoti, aizpildot paziņojumu veidlapas elektroniska dokumenta formā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izmantojot IUB nodrošināto personalizēto vidi un ievērojot šīs sistēmas lietošanas noteikumus (vairāk par šo sistēmu un tās izmantošanu sk. 2.1.nodaļā).

Paziņojumu saturs ir ietverts SPS paziņojumu noteikumu pielikumos. Saskaņā ar SPS paziņošanas noteikumu 2.punktu ir šādi paziņojumu veidi:

1. paziņojums par metu konkursu;
2. paziņojums par metu konkursa rezultātiem;
3. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi);
4. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par līgumu (sabiedriskie pakalpojumi);
5. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par kvalifikācijas sistēmu;
6. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – periodisks informatīvs paziņojums;
7. paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā;
8. paziņojums par līgumu (sabiedriskie pakalpojumi);
9. paziņojums par izmaiņām vai papildu informāciju;
10. paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi);
11. brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem;
12. periodisks informatīvs paziņojums;
13. paziņojums par kvalifikācijas sistēmu.

Minētos paziņojumus var iedalīt šādās kategorijās:

1. paziņošana par plānotajiem iepirkumiem,
2. paziņošana par izmaiņām vai papildu informāciju,
3. paziņošana par rezultātiem.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

2. Paziņojumi un uzaicinājumi

• 2.3. Paziņojumi komunālā sektora iepirkumu procedūrās. Paziņojumu veidi 

  • 2.3.1. Paziņošana par plānotajiem iepirkumiem

    • 1. Periodisks informatīvs paziņojums

    • 2. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu

    • 3. Paziņojums par līgumu

    • 4. Paziņojums par metu konkursu un paziņojums par līgumu sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

  • 2.3.2. Paziņošana par izmaiņām vai papildu informāciju

    • 1. Paziņojums par izmaiņām vai papildu informāciju

    • 2. Paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā

  • 2.3.3. Paziņošana par rezultātiem

    • 1. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

    • 2. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem

    • 3. Paziņojums par metu konkursa rezultātiem

  • 2.3.4. Paziņojuma publicēšana

• 2.4. Uzaicinājumi komunālā sektora iepirkumu procedūrās

  • 2.4.1. Uzaicinājums slēgtā konkursā

    • Dalības uzaicinājums

    • Uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību (periodiskā informatīvā paziņojuma gadījumā)

    • Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus

  • 2.4.2. Uzaicinājums sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu

    • Dalības uzaicinājums un uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību

    • Uzaicinājums iesniegt sākotnējos piedāvājumus

  • 2.4.3. Uzaicinājums konkursa dialogā

    • Dalības uzaicinājums

    • Uzaicinājums uzsākt dialogu

    • Uzaicinājums iesniegt galīgos piedāvājumus

  • 2.4.4. Uzaicinājums inovācijas partnerības procedūrā

    • Dalības uzaicinājums

    • Uzaicinājums iesniegt sākotnējos piedāvājumus

    • Uzaicinājums piedalīties inovācijas partnerības procedūrā un slēgt inovācijas partnerības līgumu