Nepārvarama vara līgumsaistībās
Civillikums (1587.pants) nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tas nozīmē, ka līgumi ir jāpilda neatkarīgi no vēlākām grūtībām, taču par pamatu pušu atbrīvošanai no saistību izpildes var būt likumā vai līgumā paredzētie nosacījumi, kas atbrīvo puses no saistību izpildes un/vai atbrīvo tās no soda sankciju piemērošanas par saistību neizpildi.
Nepārvarama vara (force majeure) ir apstāklis, kas atbrīvo pusi no zaudējumu atlīdzināšanas vai saistību izpildes, ja saistība nav izpildīta no līgumslēdzēja puses neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar norādīto līguma pusei neiestājas civiltiesiskā atbildība par līguma neizpildi.
Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas likumos nepārvarama vara nav definēta. Arī Civillikumā nav dota nepārvaramas varas definīcija, taču atsevišķi Civillikuma panti (CL 1347., 1349., 1543., 1657., 1773., 2147., 2148., 2234.pants un citi) nosaka, kādos gadījumos puses ir atbrīvojamas no pienākumu izpildes, neatlīdzinot otrai pusei radītos zaudējumus.
Nepārvaramas varas formulējums ir ietverts UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā un 1980.gada Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.pantā, kas nosaka līdzīgas prasības, kādas paredz arī atsevišķi Civillikuma panti gadījumiem, kad puse atbrīvojama no saistību izpildes. Piemēram, no Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.panta izriet, ka puse nav atbildīga par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus, ja tā pierāda, ka saistību neizpilde ir saistīta ar šķērsli, kas ir ārpus viņas kontroles, un ka nav pamata uzskatīt, ka tā būtu ņēmusi vērā šķērsli līguma noslēgšanas brīdī vai būtu izvairījusies no tā vai pārvarējusi tā sekas.
Taču ne vienmēr pašām līguma pusēm ir skaidra un saprotama nepārvaramas varas klauzulas piemērošana, tādēļ katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams noskaidrot, vai bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu pusēm izvairīties no saistību izpildes, jo tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.
Piemēram, Civillikuma 1657.pantā noteikts, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.
Plašāka informācija un paraugs paziņojumam par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā ir pieejams rokasgrāmatā.
5. Finanšu līgumi
5.5. Hipotēkas līgums
5.6. Darījuma konta līgums
5.7. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju ieķīlāšana
6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums
6.11. Darbinieka uzteikums
6.12. Darba līgums (darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs)
9. Ar līgumiem saistīta dokumentācija
9.5. Nepārvarama vara
9.6. Paziņojums par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā
