Patvaļīga atmežošana - sekas un tiesiskās nianses
Patvaļīga meža zemes atmežošana ir aizliegta. Atmežošanu jeb meža zemes pārveidošanu citos zemes lietojuma veidos uzskata par patvaļīgu, ja tā veikta pretēji normatīvajos aktos norādītajam. Ar meža zemes atmežošanu citos lietojuma veidos ir saprotama meža zemes pārveidošana citā izmantošanas veidā, mainot zemes funkciju (Administratīvās rajona tiesas 2007. gada 18. maija spriedums lietā Nr. A42460905, 11. punkts). Līdzšinējā tiesu prakse liecina, ka pienākums pierādīt izņēmumu gadījumu, t.i., apstākļus, kuros meža zemes atmežošana nav nepieciešama, gulstas uz meža zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. A42360606, 13. punktu).
Tiesu prakse lietās par patvaļīgu meža zemes atmežošanu liecina, ka tiesas, kontrolējot Valsts meža dienesta izdotos lēmumus, plaši interpretē zemes lietojuma veida maiņu, jo īpaši saistībā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tā, piemēram, tiesa visās instancēs nepārprotami ir norādījusi, ka pietiecējs ir veicis patvaļīgu meža zemes atmežošanu, pārveidojot meža zemi par teritoriju, kura tiek izmantota kā ceļš, gadījumā, kad pieteicējs Slīteres nacionālā parka teritorijā, neizcērtot kokus, noraka kāpu un noraktās kāpas materiālu iestūma pārpurvotā starpkāpu ieplakā, pamatojot savu rīcību ar nepieciešamību piekļūt savam īpašumam, kurš daļēji ir pārpurvojies (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-101). Meža zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jārēķinās, ka pienākums pierādīt savu nevainīgumu, t.i., pienākums pierādīt, ka meža zemes lietojuma maiņa nav notikusi, faktiski gulstas uz meža zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Administratīvā atbildība
Patvaļīgi veiktu meža zemes atmežošanu atzīst par administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 66.4 pantā. Norma nosaka, ka par meža zemju patvaļīgu atmežošanu citos zemes lietošanas veidos paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 700 līdz 4300 eiro, bet juridiskajām personām – no 1400 līdz 10 000 eiro. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 1400 līdz 7000 eiro, bet juridiskajām personām – no 7000 līdz 14 000 eiro.
Sodu par pārkāpumu var uzlikt Valsts meža dienesta amatpersonas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 233. panta otro daļu ir tiesīgi:
- Valsts meža dienesta ģenerāldirektors – uzlikt naudas sodu līdz 14 000 eiro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;
- virsmežziņi – uzlikt naudas sodu līdz 10 000 eiro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;
- vecākie inspektori, vecākie mežziņi un mežziņi – uzlikt naudas sodu līdz 7000 eiro.
Meža nozares rokasgrāmata
