Dabas katastrofa mežsaimniecībā – vai var nepildīt noslēgto līgumu?

Pagājušā gada nogalē Krīzes vadības padome, līdzīgi kā jau iepriekš attiecībā uz lauksaimniecību, atzina, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Loģiski, rodas jautājums, kā gan šāda dabas katastrofas atzīšana ietekmē privāttiesiski noslēgtos līgumus, vai tā dod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām, atsaucoties uz nepārvaramas varas iestāšanos, nepildīt noslēgto līgumu saistības? Pašā Krīzes vadības padomes lēmumā ietverta norāde Zemkopības ministrijai cita starpā aicināt rast iespēju nepiemērot soda sankcijas arī kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām.

Vispārīgi par nepārvaramas varas apstākļiem var tikt atzīti ārpus personas kontroles esoši notikumi, kuru iestāšanos persona nevarēja saprātīgi paredzēt pie līguma noslēgšanas un no kuriem persona nevar izvairīties vai pārvarēt šo notikumu sekas. Vadoties no attiecīgajiem kritērijiem, katrā konkrētā gadījumā tad atsevišķi ir jāizvērtē, vai nepārvaramas varas apstākļi šajā gadījumā tiešām ir iestājušies un vai konkrēto saistību neizpilde tiešām ir radusies šo nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

Iepriekš minētais Krīzes vadības padomes atzinums atvieglo iespēju dabas katastrofā cietušajām personām mežsaimniecībā, kuras rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības, attaisnot savu saistību neizpildi ar nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, taču tas nenozīmē, ka šobrīd jebkura mežsaimniecībā iesaistīta persona, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, var pārtraukt jebkādu savu līgumsaistību izpildi. Neskatoties uz dabas katastrofas esamības atzīšanu, tāpat katrā atsevišķā gadījumā jākonstatē, ka konkrēto saistību neizpilde tiešām ir nepārvarami radusies dabas katastrofas dēļ.

Jāatzīmē, ka katrā konkrētā gadījumā ir svarīgi arī rūpīgi izvērtēt pašā noslēgtajā līgumā ietvertos noteikumus par nepārvaramas varas iestāšanos un tās sekām. Reizēm praksē līgumslēdzēji šiem noteikumiem par nepārvaramu varu mēdz gan nepievērst pietiekami lielu uzmanību, uzskatot tos par standarta noteikumiem, kas tikai kā formalitāte tiek iekļauti līguma tekstā, bet šis, iespējams, būs tas brīdis, kad ar mežsaimniecības nozari saistītām personām šo līguma noteikumu darbība būs jāpārbauda praksē. Tāpat jānorāda, ka dabas katastrofas atzīšanas fakts pats par sevi nedod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām vienpusēji lauzt noslēgtos līgumus.

Šobrīd ir svarīgi līgumslēdzēju pusēm un strīdus gadījumā – arī tiesai - rūpīgi raudzīties, lai Krīzes vadības padomes atzinums par dabas katastrofas esamību netiktu izmantots negodprātīgi. Proti, jāraugās, lai atsevišķas mežsaimniecībā iesaistītas personas, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, nepārtrauktu pildīt savas līgumsaistības, kuras tās faktiski var izpildīt, bet dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pildīt. Izvērtējot šīs dabas katastrofas atzīšanas iespējamu negodprātīgu izmantošanu, jāņem arī vērā, ka atsevišķu koksnes resursu cenas esošajos apstākļos ir pieaugušas un šādu koksnes resursu īpašniekiem finansiāli izdevīgāk ir slēgt jaunus līgumus un pārdot šos koksnes resursus jaunajiem līgumslēdzējiem par jaunajām jau augstākajām cenām, nevis pildīt iepriekš noslēgto līgumu saistības, pārdodot koksnes resursus par nolīgtajām, bet zemākajām cenām.

Esošajos apstākļos pieejai nevajadzētu būt formālai, bet katrs gadījums būtu rūpīgi izvērtējams, lai no saistību neizpildes nelabvēlīgajām sekām tiktu atbrīvoti tie dabas katastrofā cietušie līgumslēdzēji, kuri tiešām nepārvarami nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības dabas katastrofas dēļ, bet ne tie līgumslēdzēji, kuri izmanto šo dabas katastrofu par ieganstu, lai nepildītu savas uzņemtās saistības, kuras tiem vairs nav izdevīgi pildīt, jo par šo negodprātīgo līgumslēdzēju rīcību samaksāt nāksies godprātīgajiem viņu sadarbības partneriem. Pretējā gadījumā negodprātīga Krīzes vadības padomes lēmuma izmantošana līgumsaistību izpildē vai pareizāk – neizpildē var radīt kaitējumu ne tikai citām mežsaimniecības nozarē iesaistītām personām, bet arī radīt tālejošas sekas citām tautsaimniecības nozarēm.