Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Autors ZAB "TGS Baltic" apkopojis aktuālo informāciju uzņēmuma vadītājam:

• Komercreģistra atklātums;
• Patiesie labuma guvēji;
• Dalībnieku lēmumu pieņemšana dalībnieku sapulcē.

Komercreģistra atklātums. Dalībnieku lēmumu pieņemšana dalībnieku sapulcē

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Komercreģistrā ir veikti grozījumi, kas paredz tiesības sabiedrības dalībniekam nodot savu balsojumu dalībnieku sapulcē rakstiski, fiziski nepiedaloties dalībnieku sapulcē, vai piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.

Balsot rakstiski pirms dalībnieku sapulces ir tiesības jebkuram sabiedrības dalībniekam. Piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē var tikai gadījumos, ja to izlemj sabiedrības valde, to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv 20% kapitāldaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai to nosaka sabiedrības statūti.

Dalībniekiem ir tiesības veikt grozījumus sabiedrības statūtos un noteikt, ka dalībnieku sapulces notiek tikai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Ir veikti grozījumi likumā "Par Uzņēmumu reģistru", paredzot, ka Uzņēmumu reģistram ir jānodrošina, ka tā tīmekļvietnē (info.ur.gov.lv) ir publiski pieejama informācija par tā reģistros esošajiem subjektiem, t.i., informācija par vairāk nekā 650 000 tiesību subjektiem, ne tikai par juridiskām personām, kā, piemēram, SIA, AS un biedrībām, bet arī par nodibinātajām komercķīlām, laulību līgumiem u.c. Kopumā informācija ir pieejama no 14 dažādiem reģistriem un sarakstiem.

Uzņēmumu reģistrs savā tīmekļvietnē (info.ur.gov.lv) nodrošina bezmaksas aktuālo un vēsturisko informāciju (nosaukums, reģistrācijas numurs, pamatkapitāla apmērs, juridiskā adrese, dalībnieks, valde, padome, patiesā labuma guvējs u.c.) par katru reģistrēto tiesību subjektu (SIA, AS, filiāli, biedrību, nodibinājumu u.c.), kā arī šo tiesību subjektu dokumentus (statūtus, dalībnieku reģistra nodalījumus, dalībnieku lēmumus).

Patiesi labuma guvēji

Formāli no NILLTPFN likuma normām izriet tas, ka patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums un patiesā labuma guvēja identificējošā informācija ir sniedzama pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, tomēr šāda dokumentācija tiek pieprasīta vairumā gadījumu, atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pastāvošajai praksei. Attiecīgi nesniedzot Uzņēmumu reģistram minēto dokumentāciju vienlaikus ar pieteikumu par izmaiņām kapitālsabiedrības valdes vai dalībnieku sastāvā, šādas izmaiņas komercreģistrā netiks reģistrētas, iekams netiks sniegta īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums un patiesā labuma guvēja identificējošā informācija.

Juridiskajai personai informācija par tās patiesā labuma guvēju nav jāsniedz Uzņēmumu reģistram, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa. Tomēr, šādā gadījumā, Uzņēmumu reģistram ir sniedzams dokumentārais pamatojums (piemēram, izraksts no biržas par akcionāra statusu) vai norādāma informācija (piemēram, norādāma hipersaite uz publisku vietni, kurā Uzņēmuma reģistra notārs var pārliecināties par akcionāra statusu), kas apliecina akciju esamību regulētajā tirgū.

Ja sabiedrība ir iesniegusi un komercreģistrā ir reģistrēta informācija par tās patieso labuma guvēju, iesniedzot pieteikumu, piemēram, par izmaiņām sabiedrības valdes sastāvā, informācija par patieso labuma guvēju ir aktualizējama, pieteikumā apliecinot, ka iepriekš komercreģistrā reģistrētā informācija par patiesajiem labuma guvējiem nav mainījusies.

Gadījumos, kad kapitālsabiedrības valde ir izlietojusi savas NILLTPFN likumā noteiktās iespējas noskaidrot juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesā labuma guvējus, un atbilstoši valdes saņemtajai informācijai un dokumentācijai nav iespējams konstatēt kapitālsabiedrības patiesā labuma guvēju, kapitālsabiedrības valde pieteikumā Uzņēmumu reģistram norāda apliecinājumu, ka patiesā labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Šādam pieteikumam pievienojams arī dokumentārais pamatojums vai pieteikumā norādāma informācijas avots, kurā Uzņēmumu reģistrs var pārliecināties par šādas situācijas atbilstību.

Patiesais labuma guvējs vienmēr ir noskaidrojams attiecībā pret, piemēram, zvērinātiem revidentiem, zvērinātiem advokātiem vai bankām, jo interešu aizsardzība vai pienākumu izpildīšana būs kādas fiziskās personas interesēs. Taču NILLTPFN likuma normu piemērošana attiecībās ar Uzņēmumu reģistru vērtējama ievērojami šaurāk.

Plašāka informācija:

     Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

3. Otrā sadaļa. Sabiedrības pārvaldes struktūra
3.1. Dibinātāji un dalībnieki
3.1.1. Dibinātāju un dalībnieku statuss
3.1.4. Dalībnieku lēmumu pieņemšana dalībnieku sapulcē

12. F daļa. Komercreģistrs
12.1. Komercreģistrs
12.1.1. Kam nepieciešams komercreģistrs?
12.1.1.1. Komercreģistra funkcijas
12.1.1.2. Komercreģistra atklātums

12.1.9. Patiesie labuma guvēji
12.1.9.1. Subjekti, uz kuriem ir attiecināms pienākums reģistrēt informāciju
12.1.9.2. Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju
12.1.9.3. Patiesā labuma guvēja reģistrācijas kārtība
12.1.9.4. Atbildība par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas paziņošanu
12.1.9.5. Personas datu aizsardzība
12.1.9.6. Par sankciju jēdzienu, sankciju regulējumu un atbildību par pārkāpumiem sankciju prasību jomā

"Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas" autors ZAB "TGS Baltic" papildinājis rokasgrāmatu ar šādiem tematiem:

• Par dibinātāju un dalībnieku statusu:
  • priekšnosacījums kapitālsabiedrības dalībnieka statusam – persona, kura ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā;
  • vienīgi ieraksts dalībnieku reģistrā dod iespēju kapitāla daļu īpašniekam vai turētājam izlietot no šīm daļām izrietošās dalībnieka tiesības.
• Dalībnieku lēmumu pieņemšana dalībnieku sapulcē:
  • frmāla pieeja dalībnieku sapulces sasaukšanā nav pieļaujama – pretējā gadījumā, pastāvētu iespēja, ka kāds no sabiedrības dalībniekiem nav pienācīgi informēts par dalībnieku sapulces sasaukšanu, ievērojot labas ticības principus.
• Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju:
  • valdes iespējas noskaidrot juridiskās personas patiesā labuma guvēju ir salīdzinoši ierobežotas;
  • ir paredzēts piešķirt Uzņēmumu reģistram tiesības pieprasīt ne tikai informāciju, bet arī dokumentāciju, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību.

Piemēram,saistībā ar patiesā labuma guvējiem jāņem vērā, ka var pastāvēt situācijas, kurās daļa liettiesiski pieder vienai personai, taču dalībnieku reģistrā ir ierakstīta cita persona (trasts, klusā vietniecība). Rezultātā veidojas situācija, kurā kā dalībnieks publiski komercreģistra lietā parādās viena persona, taču faktisko labumu no sabiedrības (dividendes) gūst cita persona. Visticamāk, ka šī cita persona arī dod norādījumus sabiedrības vadīšanā. Šādi darījumi nav aizliegti, taču atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiesību subjektiem ir pienākums šīs personas atklāt.

Noteikumi attiecībā uz iepriekš Komerclikuma 17.¹ pantā noteikto patieso labuma guvēju atklāšanas pienākumu ir izslēgti no Komerclikuma līdz ar grozījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā spēkā stāšanos 2017. gada 13. jūlijā. Minētie grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām identificēt un atklāt to patiesā labuma guvējus, kā arī iesniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

     Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

3. Otrā sadaļa. Sabiedrības pārvaldes struktūra

3.1. Dibinātāji un dalībnieki

3.1.1. Dibinātāju un dalībnieku statuss

• Atbilstoši spriedumi

  • Komercsabiedrības dalībnieka statuss

3.1.4. Dalībnieku lēmumu pieņemšana dalībnieku sapulcē 

• Atbilstoši spriedumi

  • Komercsabiedrības dalībnieka tiesības uz informāciju

3.3.9. Valdes locekļu atbildība

• Atbilstoši spriedumi

  • Valdes locekļu atbildība

4.5. Kapitāla daļu atsavināšana un ieķīlāšana

• 4.5.1. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi

  • 4.5.1.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 28.septembra spriedums lietā Nr. C27207010, SKC-207/2018

8.4. Nozīmīga tiesu prakse maksātnespējas lietās un ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas

• 8.4.12. Maksātnespējīgas sabiedrības kreditoru interešu aizsardzība situācijā, kad, pastāvot neizpildītām saistībām, veikta sabiedrības reorganizācija mantas nodalīšanas ceļā

• 8.4.13. Maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskā atbildība par viņa profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem kreditoram 

12.1.8. Drošs elektroniskais paraksts kā notariāla apliecinājuma alternatīva

• 12.1.8.1. Par ārvalstīs izsniegtu dokumentu izmantošanu Latvijā

12.1.9. Patiesā labuma guvēji

• 12.1.9.2. Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju
• 12.1.9.4. Atbildība par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas paziņošanu
• 12.1.9.6. Par sankciju jēdzienu, sankciju regulējumu un atbildību par pārkāpumiem sankciju prasību jomā 

Dalībnieki ir tiesīgi noteikt un izmaksāt dividendes vai atstāt peļņu nesadalītu. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību visi pieņemtie lēmumi, kā arī pati dalībnieku sapulces gaita ir jāprotokolē (Komerclikuma 213.panta sestā daļa). Savukārt attiecībā par akciju sabiedrībām Komerclikuma 285.pants konkrēti noteic, kādi rekvizīti un informācija jānorāda jebkurā dalībnieku (un akcionāru) protokolā (neatkarīgi no tā, vai šis protokols tiks turpmāk iesniegts kādā valsts iestādē (piemēram, Uzņēmumu reģistrā) vai paliks sabiedrības rīcībā. Saskaņā ar minēto pantu protokolā obligāti jānorāda gan kopējais sabiedrības pamatkapitāla lielums (atsevišķi norādot parakstīta, apmaksāta un balsstiesīga pamatkapitāla apmēru), gan faktiski sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielums un klātesošo balsstiesīgo dalībnieku balsu skaits. Šādā veidā tiek fiksētas ziņas par to, vai sapulce bija lemttiesīga (t.i., vai sasniegts kvorums) un vai par šo lēmumu tika nodots nepieciešamais balsu skaits, lai tas tiktu pieņemts. Protokolā norādītajai informācijai jāatbilst faktiskajiem apstākļiem, par ko parakstās Komerclikumā norādītās personas, šādā veidā apliecinot protokola pareizību (Komerclikuma 285.panta otrā daļa).

Taču faktiski var gadīties tā, ka sapulces protokolā norādītās ziņas neatbilst patiesībai – kļūdas pēc vai ar nolūku.

Atbildi uz to, vai formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā pati par sevi rada dalībnieku tiesību aizskārumu un padara dividenžu izmaksu uz šāda protokola pamata par prettiesisku, 2016.gada decembrī savā spriedumā sniedzis Augstākās tiesas Civillietu departaments. No Spriedumā analizētajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību grāmatvede, rakstot sapulces protokola projektu, nav ņēmusi vērā, ka neilgi pirms dalībnieku sapulces (kurā tika apstiprināts gada pārskats un pieņemts lēmums izmaksāt dividendes) dalībnieku sastāvā notikušas izmaiņas.

Tādēļ protokola projektā tika pieļauta kļūda – tā vietā, lai norādītu, ka sabiedrībā ir divi dalībnieki (un katram pieder 50% no pamatkapitāla), grāmatvede norādījusi neaktuālo informāciju par to, ka sabiedrībā ir tikai viens dalībnieks (kam pieder 100% no pamatkapitāla).

Šo protokolu parakstīja tajā norādītais dalībnieks, un uz tā pamata tika izmaksātas dividendes abiem aktuālajiem dalībniekiem. Minēto protokolu vēlāk apstrīdēja sabiedrības maksātnespējas administrators, norādot, ka protokolā norādītās ziņas neatbilda patiesībai, sapulce faktiski nebija lemttiesīga, kā dēļ gada pārskats nebija apstiprināts un dividendes tika samaksātas nepamatoti. Kad lieta tika izskatīta apelācijas instancē, sabiedrības dalībnieki iesniedza tiesai labotu protokolu, kurā tika atspoguļots pareizs dalībnieku sastāvs un kuru parakstīja abi dalībnieki (lēmums par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu izmaksu palika nemanīgs). Abi dalībnieki, skaidrojot atšķirības protokolos, norādījuši, ka pirmajā protokolā, kuru parakstīja tikai viens dalībnieks, sabiedrības grāmatvede pieļāva formālu kļūdu, kura tika labota pēc tās konstatēšanas. Abi dalībnieki apliecinājuši, ka lēmums par peļņas sadali un dividenžu izmaksu pieņemts koleģiāli un vienbalsīgi, un neviens no dalībniekiem šo lēmumu neapstrīd. Šādos apstākļos gan apelācijas, gan kasācijas instances tiesas secinājušas, ka formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Tādēļ šāda lēmuma izpilde (t.i., dividenžu izmaksa) bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.

Šajā spriedumā Nr.SKC–353/2016 tiesa ir izdarījusi arī šādus secinājumus par dividendēm kā tiesību institūtu:

1. Dividenžu saņemšana ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Savukārt no Komerclikuma 5.panta izriet, ka publisko tiesību noteikumi neietekmē uz Komerclikuma pamata pastāvošās privātās tiesības. Publisko tiesību noteikumu par gada pārskata parakstīšanu un protokola iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam pārkāpšana lai gan var radīt publiski tiesiskas sankcijas (piemēram, administratīvā soda uzlikšana), tomēr pati par sevi neietekmē dalībnieka privātās tiesības uz dividendi. Dividenžu saņemšanai nav nepieciešams apstiprinājums no kādas valsts iestādes vai cita veida leģitimācija.
2. Tiesības uz dividendēm piešķir pilnībā apmaksātās daļas. Savukārt faktam, kurā tieši brīdī persona kļuvusi par dalībnieku, nav nozīmes. Proti, Komerclikums nenosaka aizliegumu izmaksāt jaunajam dalībniekam iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs (t.i., no peļņas par to laika periodu, kurā persona vēl nebija šīs sabiedrības dalībnieks). Var pastāvēt situācija, kad lēmuma pieņemšanā par peļņas sadali ir bijis viens dalībnieku sastāvs, bet dividendes tiek izmaksātas jau citam dalībnieku sastāvam.
3. Sabiedrība nav tiesīga atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes (Komerclikuma 161.panta astotā daļa). Izņēmums no minētās normas ir noteikts Komerclikuma 162.pantā par nepamatoti izmaksāto summu atdošanu. Personai ir pienākums atdot atpakaļ sabiedrībai nepamatoti samaksāto summu, kuru šī persona no sabiedrības ieguvusi ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības (proti, persona zināja vai tai vajadzēja zināt dividenžu saņemšanas brīdī, ka izmaksa nav pamatota). Šādā gadījumā dalībniekam arī jāatlīdzina zaudējumi, kas sabiedrībai radušies nepamatotās izmaksas rezultātā. Strīdu gadījumā prasītājam jāpierāda, ka personai nebija tiesību uz izmaksāto summu un ka persona par to zināja (vai tai vajadzēja par to zināt). Šādi gadījumi varētu būt, piemēram, kad persona, kurai izmaksātas dividendes, nav sabiedrības dalībnieks vai dividendes izmaksātas laikā, kad sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.
4. Dividenžu izmaksa, lai gan tā objektīvi samazina sabiedrības mantu, pati par sevi nav uzskatāma par sabiedrības zaudējumu. Par zaudējumu tā būtu uzskatāma, kad izmaksas rezultātā radītais mantas samazinājums būtu tiesiski neattaisnojams, piemēram, dividenžu izmaksa bez dalībnieku sapulces lēmuma, lielākas dividenžu summas izmaksa, nekā noteikts dalībnieku lēmumā, u. tml.

"Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatā" iekļauti apjomīgi papildinājumi, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā, izmaiņām normatīvajos aktos, Enerģētikas likumu, Nacionālās drošības likumu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Aktuālie jautājumi saistīti, piemēram, ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, valdi, valdes locekļu pienākumiem un atbildību, kā arī nozīmīga tiesu praksi, ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām, kapitāla daļu atsavināšanu un ieķīlāšanu, kā arī atbilstošiem spriedumiem, dividendēm, akcijām, to reģistrāciju, apmaksu, atsavināšanu, ka arī nozīmīgu tiesu praksi, patiesā labuma guvējiem, tostarp personas datu aizsardzību.

Vēršam uzmanību šādām apjomīgo papildinājumu tēzēm:

• "Nodrošinot mazākumakcionāru interešu aizsardzību, mazākuma akcionāriem, kam pieder vismaz 5% pamatkapitāla daļu, ir noteiktas tiesības izvirzīt padomes locekļu kandidātus, akcionāru sapulces lēmums par visiem kandidātiem vienā balsojumā, kā arī visa padomes sastāva pārvēlēšana, ja padome ir nepilnā sastāvā. Savukārt viena akcionāra akciju sabiedrības, kā arī akciju sabiedrības, kur vienīgais akcionārs ir valsts vai pašvaldība, un arī akciju sabiedrības, kuras darbojas speciāli regulētajā finanšu sektorā, ja speciālajās tiesību normās nebūs noteikts citādāk, var nepiemērot minēto padomes ievēlēšanas kārtību, kas paredz visas padomes pārvēlēšanu arī situācijā, kad no padomes atkāpjas vai tiek atcelts tikai viens padomes loceklis, tādējādi mazinot administratīvo slogu un izvairoties no formalitātēm."
• "Kļūt par patiesā labuma guvēju vai iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi) iespējama tikai ar iepriekšēju Ministru kabineta piekrišanu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ieguvēja darbība nav vērsta pret valsts interesēm."
  • "Personas tiesības iegūt būtisku skaitu kapitāla daļu vai akciju vai tiesības kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, vai kļūt par patiesā labuma guvēju komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi), tiek ierobežotas, lai nodrošinātu "aizsardzības mehānismus" pret personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret valsts interesēm, iespējām iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā."
• "Dalībnieki neatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tie rīkojušies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
  • "Dalībnieki nevar saukt valdes locekli pie atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja šis valdes loceklis rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
• "Stingrāks regulējums saistīto pušu darījumiem"; "Komerclikuma grozījumi paredz stingrāku regulējumu attiecībā par saistīto pušu darījumiem"; "Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
  • "Sabiedrības darījumi ar saistītajām personām nav spēkā, ja pirms darījuma slēgšanas padomei vai dalībnieku sapulcei (ja sabiedrībai nav padomes) nav sniegtas nepieciešamās ziņas par darījumu un attiecīgā institūcija nav devusi savu piekrišanu darījuma slēgšanai. Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
• "Paplašināti izņēmumi, kad ierakstiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrā nevajag atsavinātāja piekrišanu.»; «Ja valde nepamatoti ignorē, daļu ieguvējs var vērsties Uzņēmumu reģistrā, kurš brīdina valdi un, ja nepieciešams, sagatavo jaunu dalībnieku reģistru".
  • "Arī gadījumos, kad sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde prettiesiski atsakās izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā saistībā ar kapitāla daļu atsavināšanu, dalībniekam (daļu ieguvējam) nav tiesību pašam parakstīt dalībnieka reģistra nodalījumu un kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniegt to komercreģistra iestādei."
• "Daļas piespiedu atsavināšanas kontekstā, noteiktas dalībnieka (daļu ieguvēja) tiesības vērsties ar paziņojumu par daļas iegūšanu Uzņēmumu reģistrā gadījumā, ja valde noteiktajā termiņā un kārtībā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā vai arī neiesniedz jauno dalībnieku reģistra nodalījumu Uzņēmumu reģistram."
• "Precizēts valdes un padomes atbildības termiņš – 5 gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas. Noilgumam nav saistības ar valdes locekļa amata termiņu."
• "Precizēts termiņš kreditoru prasībai sabiedrības labā par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem."
• "Tiesības saņemt sabiedrības iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs ir jaunajam sabiedrības daļu ieguvējam, kas ir ierakstīts sabiedrības dalībnieku reģistrā."
  • "Dividenžu saņemšana ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Tiesības uz dividendēm piešķir pilnībā apmaksātās daļas. Savukārt faktam, kurā tieši brīdī persona kļuvusi par dalībnieku, nav nozīmes, tādējādi neaizliedzot izmaksāt jaunajam dalībniekam iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs (t.i., no peļņas par to laika periodu, kurā persona vēl nebija šīs sabiedrības dalībnieks)."
• "Pretēji vispārējam principam, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, ja šāds lēmums ir pieņemts vienbalsīgi, tas ir spēkā, jo šādā gadījumā tas nav pretējs mazākuma, kas ir jāaizsargā, gribai"
  • "Principa, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, mērķis ir mazākuma dalībnieku (akcionāru) aizsardzība. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, ja šāds lēmums pieņemts vienbalsīgi, jo šādā gadījumā nav mazākuma, kurš būtu jāaizsargā."
• "Akciju sabiedrībām ieviešot nosacīto pamatkapitālu rasts jauns regulējums vecai idejai, nodrošinot skaidru un publiski pieejamu informāciju un tādējādi aizsargājot konvertējamo vērtspapīru turētājus un potenciālos investorus. Visaktuālākais konvertējamo obligāciju un akciju piešķiršanas darbiniekiem un pārvaldes institūciju locekļiem gadījumos. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētā persona ir tiesīga iegūt sabiedrības akcijas pēc tam kad ir izpildīti nosacījumi. Pamatkapitālu ar nosacījumu var palielināt arī, ja iepriekšējās emisijas akcijas nav pilnībā apmaksātas".
  • "Jaunais, uzlabotais tiesiskais regulējums attiecībā uz nosacīto pamatkapitālu nodrošina konvertējamo vērtspapīru turētāju un potenciālo investoru (akcionāru) aizsardzību. Šāds regulējums iepriekšējā redakcijā jau bija spēkā kādu laiku, tomēr esošā prakse liecināja, ka bez papildu regulējuma uzlabojumiem pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu izmanto relatīvi maz akciju sabiedrību."
• "Ieviests jauns būtisks instruments – personāla opcija – sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības darbinieku tiesības iegūt akcijas par fiksētu samaksu, bez maksas un atbilstoši cietiem nosacījumiem ļauj iegūt akcijas un citus vērtspapīrus. Arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas".
  • "Personāla opcijas dod tiesības iegūt sabiedrības akcijas šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Līdzīgi kā personāla akcijām, arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas no sabiedrības."
• "AS akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
  • "Ieraksts akciju sabiedrības akcionāru reģistrā pats par sevi nevar būt pietiekams apliecinājums vārda akciju piederībai konkrētai personai. Tas pamatojams ar apstākli, ka no vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā, un vienlaikus, apsvērumu, ka vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu. Tādējādi, no minētā izriet, ka akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
• "Paplašinātas akciju sabiedrības izņēmuma tiesības iegūt savas akcijas konvertējamo obligāciju un darbiniekus motivējošu instrumentu gadījumā, kā arī 10% savu akciju turēt neierobežoti ilgi. Vienlaicīgi no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet no akcijām parasti izrietošās tiesības (piemēram, balsstiesības) un tās neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
  • "Sabiedrībai iegūstot savas akcijas jebkurā no izņēmuma gadījumiem, sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru, kā arī no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet šīs akcijas tiesības (piemēram, balsstiesības), un sabiedrībai piederošās savas akcijas neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
• "Kapitālsabiedrībām tiek nodrošināta iespēja ne tikai ātrāk un efektīvāk veikt grozījumus, bet arī mazināsies iespējas pieļaut procesuālu kļūdu pamatkapitāla samazināšanas gadījumā. Proti, komersantiem tiek atvieglota pamatkapitāla samazināšanas procedūra."
  • "Kapitālsabiedrībām nav pienākums vērsties ar paziņojumu komercreģistra iestādē un papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis", lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. Komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiek mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām un nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums."
• "Komerclikuma speciālajai tiesību normai attiecībā uz noilgumu komercdarījumos priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz noilguma termiņu, kas ir 3 gadi, bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojamas Civillikumā ietvertās tiesību normas."

     Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Priekšvārds

1. A daļa. Komercdarbības organizācijas veidi

1.7. Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības

3.3. Valde

• 3.3.1. Valdes loma un funkcijas sabiedrības pārvaldes sistēmā
• 3.3.2. Valdes sastāvs, ievēlēšana un atsaukšana
• 3.3.3. Vienas personas valde
• 3.3.4. Valdes locekļu nodarbināšana, tiesiskās attiecības ar sabiedrību, darba apmaksa
• 3.3.5. Valdes locekļu pienākumi
• 3.3.6. Valdes tiesības
• 3.3.7. Pārstāvības kārtība
• 3.3.8. Valdes darbība un lēmumu pieņemšana
• 3.3.9. Valdes locekļu atbildība
• 3.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
  • 3.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30.novembra spriedums lietā Nr.C04209810, SKC-343/2017
  • 3.3.10.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC‑340/2017
  • 3.3.10.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 15.jūnija spriedums lietā Nr. C02022712, SKC-108/2017

3.6. Ierobežojumi darījumu slēgšanai ar saistītajām personām

• 3.6.1. Darījuma slēgšana ar saistīto personu
• 3.6.2. Akciju sabiedrības valdes locekļa balsstiesību ierobežojumi

4.5. Kapitāla daļu atsavināšana un ieķīlāšana

• 4.5.1. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
  • 4.5.1.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-1622/2014
  • 4.5.1.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 28.septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKC-1751/2017

·  5.4. Sabiedrības finansiālās problēmas darbībās ar sabiedrības kapitālu

• 5.4.1. Kapitāla pietiekamības nosacījums
• 5.4.2. Zaudējuma apmēra attiecība pret pamatkapitālu
• 5.4.3. Dividendes

·  5.5. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi

• 5.5.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.decembra spriedums lietā Nr.C30821212, SKC–353/2016
• 5.5.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C30709813, SKC-847/2017
• 5.5.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKC–285

10. D daļa. Akciju sabiedrības

10.2. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

• 10.2.1. Akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana

10.3. Akcijas

• 10.3.1. Akcijas jēdziens
• 10.3.2. Akcijās nostiprinātās tiesības
• 10.3.3. Akciju kategorijas
• 10.3.4. Akciju veidi: vārda akcija un uzrādītāja akcija
• 10.3.5. Akciju forma
• 10.3.6. Akciju nominālvērtība
• 10.3.7. Akciju reģistrācija
• 10.3.8. Akciju apmaksa
• 10.3.9. Akcijas atsavināšana
• 10.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
  • 10.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.aprīļa spriedums lietā Nr. C04228610 SKC–62/2016

·  12.1.9. Patiesā labuma guvēji

• 12.1.9.1. Subjekti, uz kuriem ir attiecināms pienākums reģistrēt informāciju
• 12.1.9.2. Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju
• 12.1.9.3. Patiesā labuma guvēja reģistrācijas kārtība
• 12.1.9.4. Atbildība par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas paziņošanu
• 12.1.9.5. Personas datu aizsardzība

Maksātnespējas process ir tiesas kontrolēta kolektīva kreditoru prasījumu apmierināšanas procedūra, kas norisinās Maksātnespējas likuma noteiktā kārtībā, kuras centrālais uzdevums ir no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. Maksātnespējas process neizbeidz pirms procesa nodibinātās ķīlas tiesības, tādēļ no parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi novirzāmi nodrošināto kreditoru (ķīlas ņēmēju) prasījumu segšanai. No neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi sadalāmi proporcionāli starp visiem kreditoriem.

Pēc parādnieka mantas pārdošanas parādnieks tiek likvidēts (izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra un kā tiesību subjekts vairs nepastāv).

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Vai zini, kā pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajam valsts atbalstam? Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic šī gada nākamajos papildinājumos ir iekļāvis informāciju, kas saistīta ar jaunuzņēmumu darbību un tiem pieejamo valsts atbalstu. Abonentizdevumā ietverti komentāri Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām prasībām, kam jaunuzņēmumiem, kā arī to investoriem jāatbilst, lai kvalificētos valsts atbalsta programmām.

«Latvijā radīts savs startup jeb strauji augošu uzņēmumu regulējums, kura pamatā ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas spēkā stājās 2017. gada 1. janvārī. Rokasgrāmatas nodaļa paredzēta, gan jaunuzņēmumiem ar augstas izaugsmes potenciālu, kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, kuri vēlas pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām valsts atbalsta programmām, gan potenciālajiem uzņēmējiem, kas plāno īstenot savas biznesa ieceres veidojot jaunuzņēmumu un vēlas izprast nosacījumus, kādiem uzņēmumam jāatbilst, lai tas kvalificētos atbalsta kritērijiem,» tēmas aktualitāti skaidro rokasgrāmatas autors TGS Baltic.

Kapitālsabiedrībām, kam ir augstas izaugsmes potenciāls un kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, tiek paredzēta iespēja saņemt valsts atbalstu. Jaunuzņēmumiem, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajiem kritērijiem un kas izpildījuši tiem noteiktos pienākumus, ir tiesības pretendēt uz dalību divās valsts atbalsta programmās. Viena paredz fiksētu (samazinātu) nodokļa maksājumu par jaunuzņēmuma darbiniekiem, otra – atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Periodā, uz kuru uzņēmums pieteicies atbalstam, jaunuzņēmums ir tiesīgs piemērot arī UIN atlaidi līdz 100% apmēram.

Detalizēta informācija pieejama apjomīgajā 17. nodaļā «Jaunuzņēmums»:

• 17.1. «Jaunuzņēmuma regulējums»:
  • 17.1.1. «Jaunuzņēmuma regulējuma mērķis»;
  • 17.1.2. «Jaunuzņēmuma jēdziens un pazīmes»;
• 17.2. «Jaunuzņēmuma atbalsta programmas»:
  • 17.2.1. «Atbalsta programmu veidi»;
  • 17.2.2. «Nodokļu atvieglojumi»;
  • 17.2.3. «Piemērojamie valsts atbalsta nosacījumi un apmērs»;
  • 17.2.4. «Atbalsta programmu piemērošanas secība»;
  • 17.2.5. «Atbalsta programmas periods»
  • 17.2.6. «Atbalsta programmu piešķiršanas kritēriji»;
  • 17.2.7. «Atbalsta programmu pieteikšanas kārtība»;
  • 17.2.8. «Atbalsta programmu izmantošanas ierobežojumi un to izmantošanas tiesību zaudēšana»;
  • 17.2.9. «Jaunuzņēmuma pienākumi»;
  • 17.2.10. «Atteikšanās no dalības atbalsta programmās»;
• 17.3. «Kvalificēti riska kapitāla investori»:
  • 17.3.1. «Riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi»;
  • 17.3.2. «Investora iekļaušana kvalificētu riska kapitāla investoru sarakstā»;
  • 17.3.3. «Kvalificēto riska kapitāla investoru pienākumi»;
  • 17.3.4. «Izslēgšana no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta»;
• 17.4. «Atbalsta programmu administrēšana un vērtēšanas komisija»:
  • 17.4.1. «Atbalsta programmu administrējošā iestāde un jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija»;
  • 17.4.2. «Komisijas kompetence un tiesības»;
  • 17.4.3. «Komisijas lēmuma pieņemšana, paziņošana un apstrīdēšana».

Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā – tā jaunāko papildinājumu aktualitāti piesaka ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda.
Jaunumi ir noderīgi gan pašiem komersantiem, gan juristiem, uzzinot par šādiem aspektiem:

• Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā: dividenžu saņemšana ir viena no dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Dividenžu saņemšanai nav nepieciešams publiskās varas akcepts vai citāda leģitimācija. Formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Līdz ar ko šāda lēmuma izpilde (tai skaitā, dividenžu izmaksa) bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.
• Plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas procedūru: Pašlaik kapitālsabiedrībām pēc lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla samazināšu ir pienākums gan vērsties ar attiecīgo paziņojumu komercreģistra iestāde, gan papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam «Latvijas Vēstnesis», lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. No 2018. gada 1. janvāra plānots grozīt Komerclikuma nosakot, ka komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiks gan mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām, gan nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums.
• Plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanas ar saistītajām personām procedūru: Plānots pilnveidot regulējumu par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām, tādējādi nodrošinot augstāku mazākumakcionāru aizsardzību un labticīgu saistīto personu aizsardzību. Grozījumu rezultātā tiktu mainīta «saistītās personas» definīcija un precizēta kārtība, kādā slēdzami darījumi ar saistītajām personām. Šī kārtība būs piemērojama tikai tiem darījumiem kas nav noslēgti kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai uz tirgus nosacījumiem.
• Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības: Ar mērķi nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi likumdevējs ar grozījumiem Komerclikumā un Nacionālās drošības likumā plāno ieviest tādu tiesību institūtu kā «nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības». Normatīvo aktu grozījumi definēs jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes un noteiks valsts tiesības un kārtību, kādā tā ierobežo personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, iespēju iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības iegūt kapitāla daļas vai akcijas vai kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs, piem., enerģētika, elektroniskie sakari, mediji.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz «nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība» tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas nodaļu, ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda ir apkopojusi būtiskāko un jaunāko Augstākās tiesas tiesu praksi un judikatūru maksātnespējas jomā, sniedzot īsus komentārus par Augstākās tiesas nolēmumos paustajām atziņām.

Rokasgrāmatas izdevums papildināts ar nozīmīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, kuros skatīti jautājumi, kas skar kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī, individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģisko prioritāti, valdes locekļa atbildību maksātnespējas procesā par VID piemēroto sankciju apmēru u.c.

Augstākās tiesas nolēmumos pausto atziņu apkopojums

• 8.4.6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. februāra spriedums lietā SKC-77/2016 (Kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī)

Šajā spriedumā Civillietu departaments ir atzinis, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Konkrētajā lietā ir skatīts jautājums, kas skar Regulas Nr. 1346/2000 noteikumu piemērošanu un tieši izrietošo pienākumu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, kurā uzsākta maksātnespējas procedūra, vai tās ieceltam likvidatoram (kas atbilstoši Latvijas likumdošanai būtu maksātnespējas procesa administrators) nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

Civillietu departaments spriedumā ir secinājis, ka konkrētajā lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka, uzsākot bankrota procedūru vai tās laikā, Anglijas tiesa vai tās ieceltais likvidators būtu informējis kreditoru ar individuālu paziņojumu par maksātnespējas procedūru un prasījuma iesniegšanu. Turklāt kreditors šādu paziņojuma saņemšanu neatzina. Līdz ar to secināms, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana Anglijā nevar ietekmēt kreditora, kurš nav informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

• 8.4.7. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedums lietā SKC-3/2016 (Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesā pieteikta kreditora prasījuma statuss)

Konkrēti izskatāmajā lietā kreditors – juridiska persona – bija uzsācis aktīvu parāda piedziņas procesu prasības tiesvedības kārtībā pret parādnieku – fizisku personu, taču pēc prasības celšanas mainījās parādnieka tiesiskais statuss, jo tika pasludināts tā fiziskās personas maksātnespējas process. Kreditors nokavēja savu prasījuma iesniegšanas termiņu maksātnespējas procesā, līdz ar to Civillietu departaments secināja, ka kreditors ir zaudējis savas prasījuma tiesības pret parādnieku, pamatojoties uz noilguma iestāšanos.

Konkrētajā lietā parādnieks par ierosināto maksātnespējas procesu nebija paziņojis kreditoram un tiesai, kas skatīja parāda piedziņas lietu no parādnieka, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā nebija norādījis minēto kreditora prasījumu, tomēr Civillietu departaments secināja, ka šie apstākļi neatbrīvo kreditoru no prasījuma pieteikšanas maksātnespējas procesa administratoram, jo likumdevējs nav paredzējis atšķirīgu regulējumu kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtībai tiem kreditoriem, kuri cēluši prasību tiesā. Turklāt kreditoram ir iespējas sekot līdzi sava parādnieka tiesiskā statusa izmaiņām, jo maksātnespējas reģistrs, kam ir publiska ticamība, ir brīvi pieejams.

Civillietu departaments atsaucās uz jau judikatūrā nostiprināto tēzi, ka strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā (Civillietu departamenta 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-117). Respektīvi, tādu kreditoru prasījumu iesniegšana, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu), aprobežota ar saīsinātu termiņu, kura atjaunošana nav paredzēta.

Šī lieta ir uzmanības vērta arī tāda iemesla dēļ, ka Civillietu departamenta tiesneši Intars Bisters un Aigars Strupišs ir izteikuši savas atsevišķās domas, nepiekrītot spriedumā paustajiem secinājumiem. Minētie Civillietu departamenta tiesneši norāda, ka lietā Nr. SKC-117, uz kuru atsaucies Civillietu departaments, prasība tika celta pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, kur tādā veidā kreditors mēģināja apiet likumā noteikto kārtību un termiņus prasījuma tiesību realizēšanai, taču šajā lietā prasība tika celta pirms maksātnespējas pasludināšanas. Tādēļ atziņa lietā Nr. SKC-117 nebija vispārināma un attiecināma uz šīs lietas apstākļiem, jo būtiski atšķiras lietas faktiskie apstākļi.

Tiesneši savās atsevišķajās domās vērsa arī uzmanību uz administratora lomu parādnieka maksātnespējas procesā, kas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas rīkojas ar parādnieka mantu, risina jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu un lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālajām tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. Tādējādi pēc maksātnespējas ierosināšanas kreditoram nebūtu atkārtoti jāpiesaka prasījums, jo par to administratoram ir jābūt informētam.

Tāpat tiesneši vērsa uzmanību uz paša parādnieka pienākumu norādīt visus savus parādus un parādnieka pienākumu darīt zināmus visus savus kreditorus administratoram, tai skaitā tos, kuri jau cēluši prasības tiesā. Tikai tad, ja parādnieks godprātīgi izpilda šos pienākumus, administrators var pilnvērtīgi pārņemt viņa mantisko attiecību pārvaldīšanu. Tādēļ parādnieks, kurš, pārkāpjot labticīguma principu, nepilda likuma noteikumus, nevar baudīt likuma aizsardzību – atbrīvoties no nenorādītajām saistībām.

• 8.4.8. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. maija spriedums lietā SPC-11/2016 (Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte)

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Šajā lietā Civillietu departaments ir norādījis uz fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālā statusa hronoloģisko prioritāti. Proti, vispirms ir jāiziet individuālā komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tā kā fiziskās personas un juridiskās personas (individuālā komersanta) maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, to vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Civillietu departaments norāda, ka šajā ziņā nav nozīmes tam, ka individuālā komersanta gadījumā vienai un tai pašai fiziskajai personai vienlaikus piemīt divi tiesiskie statusi – komerciālais kā speciālais komersanta statuss un vispārīgais privāttiesiskais statuss kā fiziskajai personai ārpus tās veiktās komercdarbības.

• 8.4.9. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. jūnija spriedums lietā SKC–220/2016 (Maksātnespējas administratora izvēles tiesību sekas; ieskaita izpratne)

Šī konkrētā lieta Civillietu departamentā bija nonākusi atkārtoti, jo Senāts jau ar 2013. gada 5. aprīļa spriedumu atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Konkrētajā lietā tika risināts strīds, vai administratoram, vienpusēji atkāpjoties no tiesiski noslēgta līguma, ir tiesības izmantot atprasījuma tiesības jebkāda pamata trūkuma dēļ.

Jau pirmoreiz skatot šo lietu kasācijas kārtībā, Senāts sniedza interpretāciju par Civillikumā regulēto atprasījuma tiesību jebkāda pamata trūkuma dēļ (Civillikuma 2389. pants) un atzina, ka maksātnespējas administratora veiktu vienpusēju atkāpšanos no tiesiski noslēgta līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu vai atcelts no paša sākuma, nevar traktēt kā tiesiskā pamata atkrišanu. Neraugoties uz minēto, apelācijas instances tiesa administratora celto prasību apmierināja, pamatojoties uz Civillikuma 2389. pantu, argumentējot, ka līgums ir izbeigts un līdz ar to ir radies prasījums par avansa neatmaksātās daļas atprasījumu.

Atziņa, ka administratora vienpusēja atkāpšanās no līguma pati par sevi nenodibina Civillikuma 2389. pantā paredzēto izpildījuma atprasījuma pamatu, judikatūrā izteikta jau iepriekš, turklāt tāda līguma izbeigšana, kas nav atzīts par spēkā neesošu, nav uzskatāma par tiesiskā pamata atkrišanu Civillikuma 2389. panta izpratnē (2015. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC-107, 2015. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-89, 2015. gada 30. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-132).

Civillikuma 2389. pants piemērojams tikai tad, ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša darījuma pamata (2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-246).

• 8.4.10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā SKC-7/2016 (Komercsabiedrības valdes locekļa atbildība; maksātnespējas administratora prasība pret maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekli; cietušā tagadējās mantas samazinājuma izpratne (JUDIKATŪRAS MAIŅA))

Šajā spriedumā Civillietu departaments norādījis: «Viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekļiem. Maksātnespējas procesa administratoram, kurš cēlis prasību pret valdes locekli, ir jāpierāda, pirmkārt, sabiedrībai (kreditoru kopumam) nodarīto zaudējumu fakts un apmērs, otrkārt, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un valdes locekļa rīcību, treškārt, kā šie zaudējumi ir samazinājuši kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā, bet valdes loceklis var atbrīvoties no civiltiesiskās atbildības, pierādīdams savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka kritērijiem.»

Šis Civillietu departamenta spriedums ir būtisks ar to, ka tiek mainīta līdzšinējā judikatūra par valdes locekļa atbildību par sabiedrībai radītiem zaudējumiem, kas izriet no VID nodokļu uzrēķina. Iepriekš Civillietu departaments uzskatīja, ka VID piemērotais sankciju apmērs sabiedrībai nav uzskatāms par zaudējumiem, kas piedzenami no valdes locekļa.

Ar šo spriedumu Civillietu departaments ir secinājis, ka mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums, tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta sabiedrības maksātnespējas dēļ, ir uzskatāms par saistību apmēra palielināšanos (mantisks pametums), ko izraisījis tiesību pārkāpums no valdes locekļa puses, un tie ir zaudējumu, kas jāatlīdzina.

Konkrētajā gadījumā tika konstatēta valdes locekļa prettiesiska bezdarbība, kas izpaudās adekvātu pasākumu neveikšanā, lai mazinātu VID piemēroto sankciju apmēra palielināšanos, tai skaitā savlaikus netika iesniegts maksātnespējas pieteikums tiesā. Līdz ar to saistības, kuras radās tiesību pārkāpuma rezultātā, izraisīja sabiedrības mantas samazinājumu, un valdes loceklim ir iestājusies atbildība par nodarītajiem zaudējumiem sabiedrības (kreditoru) priekšā.

• 8.4.11. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā SKC-178/2016 (Galvinieka atbildība galvenā parādnieka – fiziskas personas – maksātnespējas procesā)

Galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka (juridiskās vai fiziskās personas) neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.

Arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015. gada 30. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1443/2015).

Galvenā parādnieka atbrīvošanu no saistībām (saistību dzēšanu) saistībā ar saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nevar uzskatīt ne par darbību, ne par notikumu, ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē.

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, valdes locekļu vainojamības prezumpcijas piemērošana, vārda akciju īpašuma tiesību pāreja, kā arī citas aktuālās tiesu un Uzņēmumu reģistra prakses apkopojums komerctiesībās ir «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» jaunākajos papildinājumos, ko sagatavojusi ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda.

Skatot detalizētāk:

1. Dalībnieka lēmuma atzīšana par spēkā neesošu viena dalībnieka sabiedrības gadījumā. Lai tiesa varētu piemērot Komerclikuma 217. pantu un atzīt dalībnieka lēmuma par spēkā neesošu, ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses (sapulces pārkāpuma būtiskums ir jāpierāda prasītājam). Vēl jo vairāk tas attiecas uz viena dalībnieka SIA, proti, dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras formāls pārkāpums viena dalībnieka sabiedrībā pats par sevi nav pamats šajā sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu subjekts.
2. Iespēja pasludināt dalībnieku (akcionāru) sapulces pārtraukumu līdz nākamajai dienai (uz vairākām dienām). Komerclikums neparedz tiesības pārtraukt dalībnieku (akcionāru) sapulci uz vairākām dienām un tad to turpināt, pat ja dalībnieki (akcionāri) nespēj izlemt kādu darba kārtības jautājumu. Neskatoties uz to, ka Komerclikums tieši neaizliedz šādu pārtraukumu veikšanu, katra akcionāru sapulce tomēr ir uzskatāma par jaunu (atsevišķu) sapulci, kas izsludināma Komerclikuma noteiktajā kārtībā.
3. Termiņš prasības celšanai saskaņā ar 172. pantu. Saskaņā ar Komerclikuma 172. pantu, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu (kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu) vai pēc mazākumdalībnieku pieprasījuma (kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu (t.i., 5%) no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 71 100 eiro EUR), sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu. Šāda prasība jāceļ triju mēnešu laikā, skaitot no dalībnieku lēmuma pieņemšanas dienas. Minētais triju mēnešu termiņš ir prekluzīvs (t.i., tāds, kas nosaka noteiktu tiesību izlietošanas periodu), un pēc tā beigām attiecīgās tiesības izbeidzas.
4. Valdes locekļa tiesības atstāt amatu, nesastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei. Tā kā valdes locekļa pienākumu veikšana pret pašas personas gribu ir uzskatāma par piespiedu darbu, kas ir aizliegts, praksē valdes loceklis ir tiesīgs atstāt amatu, arī nepastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei (nevis tikai iesniedzot paziņojumu sabiedrībai).
5. Valdes tiesības pārstāvēt sabiedrību nepilnā sastāvā. Ja kāds valdes loceklis ir atstājis amatu, tad sabiedrības valde var darboties un pārstāvēt sabiedrību arī nepilnā sastāvā. Apstāklis, ka sabiedrības valdes faktiskais valdes locekļu skaits neatbilst sabiedrības statūtos noteiktajam, nav uzskatāms par šķērsli sabiedrības darbībai.
6. Valdes locekļa piekrišana. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, kas nozīmē, ka sabiedrību pārvalda dalībnieku sapulces ievēlētās konkrētas uzticības personas. Līdz ar ko, valdes loceklis nevar pārpilnvarot trešajai personai veikt valdes tiesības un pienākumus. Tas attiecas arī uz valdes locekļa apliecinājumu ieņemt valdes locekļa amatu (piekrišanu), kam ir personisks raksturs un ko valdes locekļa vietā nevar veikt trešās personas uz pilnvaras pamata.
7. Valdes locekļa atsaukšana, ja ar to ir noslēgts darba līgums. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, tādēļ valdes locekļa amats ir uzticības amats. Rezultātā uzticību zaudējušais valdes loceklis, būdams atsaukts no amata, nevar prasīt atjaunošanu tajā tiesas ceļā. Tiesa nevar uzspiest valdes locekli sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tāpēc atsauktajam valdes loceklim nav prasījuma tiesību atjaunot viņu amatā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad starp valdes locekli un sabiedrību tika noslēgts darba līgums. Proti, atsaucot valdes locekli no amata, izbeidzams arī attiecīgais darba līgums.
8. Valdes locekļa vainojamības prezumpcija. Saskaņā ar Komerclikuma 169. pantu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem valdes locekļi atbild solidāri (izņemot gadījumus, kad valdes loceklis pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks). Tādējādi Komerclikuma 169. panta trešās daļas norma, atkāpjoties no civilprocesa vispārīgā principa par pierādīšanas pienākumu, tādu apstākļu, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks (nav izdarījis tiesību pārkāpumu vai arī notikušajā tiesību pārkāpumā nav vainojams), pierādīšanas nastu pārliek uz valdes locekli. Rezultātā, ja valdes loceklis nespēj minēto pierādīt, viņa vaina ir prezumējama. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (piem., sabiedrības) uz atbildētāju (šajā gadījumā valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu.
9. Atteikšanās no dalībniekam piederošajām daļām. Komerclikuma 192. panta pirmās daļas 3. punkts paredz dalībniekam tiesības rakstveidā atteikties no savām daļām. Šādā situācijā dalībnieka daļas pāriet pašai sabiedrībai. Dalībniekam atsakoties no savām daļām, šāda īpašuma tiesību pāreja arī uzskatāma par atsavināšanu. Gadījumos, kad dalībnieks atsakās no savām daļām, viņš paraksta dalībnieku reģistra nodalījumu kā daļu atsavinātājs, savukārt kā daļu ieguvējs dalībnieku reģistra nodalījumu paraksta pati sabiedrība (sabiedrības vārdā šo dokumentu paraksta valde).
10. Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Likvidācijas process ir vērsts uz sabiedrības kreditoru prasību apmierināšanu. Savukārt Komerclikumā minētā kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Pašas kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas arī tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Rezultātā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā lēmumā¹ ir atzinis, ka kreditoriem ir tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis iepriekš minēto kārtību (kura, kā iepriekš norādīts, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību). Tādējādi tika atzīts, ka kreditoriem šādā situācijā arī ir publiski tiesiskas intereses un ir subjektīvas tiesības prasīt Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu. Šis secinājums ir svarīgs tādēļ, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu pieteikumu administratīvajā tiesā, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.
11. Vārda akciju īpašuma tiesību pāreja. Vārda akciju īpašuma tiesību pārejas brīdis Komerclikumā nav pietiekami skaidri noteikts. Saskaņā ar Komerclikuma 238. panta piektās daļas noteikumiem papīra formas vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, nododot ieguvējam papīra formas akcijas ar indosamentu (uz tām izdarītu nodošanas ierakstu). Normatīvajos aktos tas nav pietiekami precīzi formulēts, bet dematerializētu vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, iesniedzot akciju sabiedrības valdei akciju atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Līdz ar to secināms, ka dematerializētu vārda akciju atsavināšana un nodošana notiek, veicot ierakstu par akciju pāreju akcionāru reģistrā. Tādējādi līdz brīdim, kamēr šāds ieraksts nav veikts, akciju ieguvējam ir tikai akciju atsavināšanas darījuma izpildes prasība, bet ne īpašuma prasība. Akcionāra tiesības tiek iegūtas ar brīdi, kad akcijas īpašnieks ir ierakstīts akcionāru reģistrā. Rezultātā, akciju īpašuma tiesību pāreja jānošķir no akcionāra tiesību ieguves, jo akciju sabiedrības reģistrs var neatspoguļot precīzas ziņas par akciju īpašniekiem.
12. Termiņi pieteikuma iesniegšanai komercreģistrā. Viens no Komercreģistra darbības mērķiem ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja Komerclikumā nav noteikts citādi. Minētās 14 dienas ir vispārējs termiņš, kas jāievēro, ja Komerclikums nenoteic citu termiņu konkrētu ziņu/dokumentu iesniegšanai. Dokumentu savlaicīga iesniegšana ir jānodrošina sabiedrības izpildinstitūcijai (valdei), kas saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmās daļas noteikumiem pārstāv sabiedrību. Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Komercreģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sabiedrības valdes loceklis var tikt administratīvi sodīts.

1 – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.6-70003916/25, SKA-903/2016.

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos rokasgrāmatas autora ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas procesa sadaļu, ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda piedāvā iepazīties ar jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti tiesību instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Tāpat rokasgrāmatas izdevums papildināts arī ar nozīmīgu tiesu praksi par jautājumiem, kas skar kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojumus tiesiskās aizsardzības procesā; kādi pierādījumi pievienojami parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam; kas ir pamatoti parādnieka iebildumu maksātnespējas procesā tiesā, u.c. jautājumiem.

Plašāk iespējams iepazīties:

• 8.3.6. «Fiziskās personas maksātnespējas process»:
  • 8.3.6.1. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
  • 8.3.6.2. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi»;
  • 8.3.6.3. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi»;
  • 8.3.6.4. «Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas»;
  • 8.3.6.5. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums»;
  • 8.3.6.6. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana un reģistrēšana»;
  • 8.3.6.7. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšana un lietas ierosināšana»;
  • 8.3.6.8. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas sagatavošana izskatīšanai»;
  • 8.3.6.9. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā»;
  • 8.3.6.10. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
  • 8.3.6.11. «Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā»;
  • 8.3.6.12. «Jautājumi, kas izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
  • 8.3.6.13. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – bankrota procedūra»:
    • «Administratora darbības bankrota procedūras laikā»;
    • «Parādnieka ierobežojumi, pienākumi un tiesības bankrota procedūras laikā»;
    • «Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulces»;
    • «Parādnieka manta un mantas pārdošana bankrota procedūras laikā
    • «Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā»;
    • «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība»;
    • «Bankrota procedūras pabeigšana»;
    • «Bankrota procedūras izbeigšana»;
    • «Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process»;
  • 8.3.6.14. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – saistību dzēšanas procedūra»:
    • «Saistību dzēšanas plāns un saistību dzēšanas procedūras pasludināšana»;
    • «Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas»;
    • «Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas»;
    • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš»;
    • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi»;
    • «Parādnieka tiesības un pienākumi saistību dzēšanas procedūrā
    • «Parādnieka atbrīvošana no saistībām»;
    • «Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība»;
  • 8.3.6.15. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
• 8.4.2. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 11. septembra spriedums lietā Nr. SPC-38/2013 (Kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojums tiesiskās aizsardzības procesā)»;
• 8.4.3. «Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. februāra spriedums lietā SPC-5/2015»;
• 8.4.4. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SPC-52/2012 (Parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojamie pierādījumi)»;
• 8.4.5. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SPC-3/2015 (Parādnieka iebildumu pamatotība maksātnespējas procesā tiesā)».