Meklēšanas rezultāti

Darbības nepārtrauktības reaģēšanas pasākumu noteikšana un plānošana

. Šādu plānu ir nepieciešams izstrādāt par katru kritisko informācijas sistēmu. Personāla rīcības plāns ārkārtas vai krīzes situācijā
prasības ārkārtas situācijā. Šāda plāna izstrādes prasības parasti tiek noteiktas valstiskā līmenī valstu nacionālajos normatīvajos aktos
un problemātiku, iesaistot tos plānu sagatavošanā, uzturēšanā un aktualizēšanā; samazināt neskaidrību laika periodu, kad ir iestājusies ārkārtas situācija
situācija incidenta gadījumā; ierobežota vai apturēta incidenta attīstība un tā radītās sekas; nodrošināta efektīva komunikācija un informācijas apmaiņa
varētu izmantot ārkārtas/ krīzes situācijas/kritiska incidenta gadījumā. Procedūras nosaka organizācijas rīcību, lai turpinātu kritiski svarīgo procesu

pasākumiem. Ārkārtas situācija ir incidenti vai to kopums, kuru dēļ organizācijas procesi vai resursi nefunkcionē pareizi jeb atbilstoši izvirzītajām prasībām
rīcība, piemēram, ēkas evakuācija (plūdu vai ugunsgrēka gadījumā), nereti arī sadarbība ar neatliekamās palīdzības dienestiem. Kad ārkārtas situācija
darbinieku, procesu un aktīvu apvienošanu efektīvā un proaktīvā organizācijā, kas veicina izmaksu efektīvu risku, incidentu, ārkārtas situāciju un darbības
nepārtrauktības vadību. Līdz ar to organizācija ir sagatavota darbības pārtraukumiem un ārkārtas situācijām, ievērojot preventīvos, taktiskos
, stratēģiskos un operacionālos reaģēšanas risinājumus (sk. attēlu «Sasaiste starp risku, ārkārtas gadījumu, incidentu un krīzes vadību un darbības

ārkārtas situācijās. Šī ārkārtas situācija izraisīja grūtības finansējuma piesasitē un likviditātes vadībā. Lai sagatavotu organizāciju jebkuriem
darbiniekus. Tāpat ir nepieciešams kritiski novērtēt piegādātāju spējas izpildīt savas saistības ārkārtas situācijā, lai aktualizētu alternatīvo piegādātāju
un darbības atjaunošanu, respektīvi, uz tiem instrumentiem, kuri izmantojami organizācijas vadībā ārkārtas situācijās. COVID-19 pandēmija kļuvusi
. Lai organizācijas turpinātu funkcionēt arī ārkārtas/krīzes situācijas apstākļos, ir nepieciešams operatīvi un detalizēti sekot līdzi citu organizāciju labajai
gan ražošanas procesos, gan pakalpojumu sniegšanā klientiem. Darbības nepārtrauktības plānu īstenošana var nenodrošināt šīs ārkārtas situācijas

rīkojumu Nr.174). Saskaņā ar minēto rīkojumu visā valstī ir izsludināta ārkārtas situācija līdz 2020.gada 12.maijam, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa
iestādēm, bet arī uz fiziskām un juridiskām personām, tādēļ šobrīd notiek diskusijas, vai minētie ierobežojumi un ārkārtas situācija ir nepārvarama vara
varu. Lai piemērotu nepārvaramu varu, ir jāpierāda, kādā veidā Covid-19 vīrusa sakarā izsludinātā ārkārtas situācija iespaido tieši līgumā noteikto
izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esības laikā. Ar valstī noteikto ārkārtas situāciju saistītie ierobežojumi attiecas ne tikai uz valsts/ pašvaldību
piegāde, samaksas veikšana utt., taču valdības izsludinātā ārkārtējā situācija pati par sevi nav nepārvarama vara un nav automātisks pamats tam

un papildinot. Saskaņā ar norādīto rīkojumu visā valstī ir izsludināta ārkārtas situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību ārkārtējās situācijas spēkā
esamības laikā. Sakarā ar izsludināto ārkārtas situāciju valstī nomniekam ir samazinājušies ienākumi no uzņēmējdarbības par [procenta apmērs
apstākļi iestājās]. Nomnieks nekādā veidā nevar ietekmēt un/vai izmainīt radušos ekonomiskos apstākļus, ko izraisījis valstī izsludinātais ārkārtas
no Nomas līgumā noteiktās nomas maksas no [datums, mēnesis, gads] līdz valstī noteiktās ārkārtas situācijas laiku vai lūdzam samazināt nomas maksu
[procentu apmērs] procentu apmērā no Nomas līgumā noteiktās nomas maksas no [datums, mēnesis, gads] līdz valstī noteiktās ārkārtas situācijas laiku. [vārds

Ārkārtas dividendes
Ārkārtas dividendes ir dividendes, kas noteiktas un aprēķinātas no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. 2014.gada 1.jūlijā
Komerclikumā stājās spēkā jauns regulējums (Komerclikuma 161.1 pants) par ārkārtas dividendēm. Komerclikumā ir noteikti ierobežojumi un nosacījumi
, kas jāņem vērā pirms ārkārtas dividenžu aprēķināšanas: ārkārtas dividendēm ir jābūt noteiktām sabiedrības statūtos; ārkārtas dividendēs var izmaksāt
ne vairāk kā 85% no pārskata perioda peļņas; ārkārtas dividendes nedrīkst noteikt kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR
var izpildīties kritēriji attiecībā uz obligāto zvērināta revidenta pārbaudi; priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (Dalībnieku sapulce

Latvijā ir līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu COVID-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē

minēts Komerclikuma 161.1 pantā par ārkārtas dividendēm, izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu; dividendes izmaksā
.gada 16.janvāra grozījumi Komerclikumā ievieš ārkārtas dividenžu izmaksas tiesisko regulējumu. Tas nozīmē, ka sabiedrībai savos statūtos ir iespējams
paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Ārkārtas dividenžu regulējums
noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Pirmkārt, lai sabiedrība varētu izmaksāt ārkārtas dividendes, šāda iespēja jāparedz
sabiedrības statūtos. Tādējādi sabiedrībām, kas vēlēsies izmaksāt ārkārtas dividendes, būs jāveic grozījumi sabiedrības statūtos. Statūtos jāparedz

) uzlikts pienākums veikt kādu darbību, kura izpildē ir nepieciešama datu apstrāde); Vitālas intereses (datu apstrāde būs nepieciešama ārkārtas
juridiskais pamats ar noteikumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas. Šādos gadījumos katra individuālā situācija ir rūpīgi jāizvērtē (Regulas 47.apsvērums).