Meklēšanas rezultāti

12. pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

• 12. pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana
• kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums. Nodokļa aprēķināšana Nodokli par dabas resursu ieguves un lietošanas un vides piesārņojuma faktisko
• veidu un apjomu nodokļa maksātājs aprēķina, pamatojoties uz dabas resursu ieguves, lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites vai analīžu datiem
• un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" 2.pielikumā. Nodokļa maksātājam ir pienākums nodrošināt saimnieciskajā darbībā izmantoto
• un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" nodokļa maksātājam, kas izmanto komentējamā panta otrajā daļā noteiktajās
• atļauju" kā 2.prim pielikums. Līdz tam pārskatam bija brīva forma. Nodokli nodokļa maksātājs aprēķina, pamatojoties uz pārskatā norādīto dabas resursu

3. pants. Nodokļa maksātāji

• 3. pants. Nodokļa maksātāji
• likums, Ūdens apsaimniekošanas likums, likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", arī Dabas resursu nodokļa likums un no tiem izrietošie
• nosaka Dabas resursu nodokļa likums. Savukārt atļaujas parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanas atļaujas izsniegšanu regulē Ministru kabineta
• . gada 23. maijā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem papildināts likuma 3. pants ar 1.1 punktu, nosakot, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir arī
• normatīvajos aktos par piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu (piemēram, likums "Par zemes dzīlēm", likums "Par piesārņojumu", Atkritumu apsaimniekošanas
• Dabas resursu nodokļa likuma komentējamā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto darbību rezultātā (par dabas resursiem, kas iegūti un realizēti dažādu

4. pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes

• 4. pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes
• apliekamajai nodokļa objektu grupai (vai nodokļa likmes noteiktas likuma tekstā vai likuma pielikumos). Likums nosaka, ka dabas resursu nodoklis
• ir noteikti šā likuma pielikumos. (3) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka: 1) dabas resursu
• no pamatnormām, jo definē ar dabas resursu nodokli apliekamos objektus, kā arī šajā pantā ir norādīts, kur likumā noteiktas nodokļa likmes katrai ar nodokli
• – derīgajiem izrakteņiem – jāmaksā dabas resursu nodoklis, kā arī nosaka nodokļa likmes par konkrēto dabas resursu veidu. Nodokļu likmes noteiktas četrās tabulās
• , sākot no 2017. gada 1. janvāra. Nodokļa aprēķināšanai lietojamā pazemes ūdeņu resursu klasifikācija atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 2

20. pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

• atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam; 7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests; 8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus
• Kā redzams no šī likuma panta, vietējām pašvaldībām paredzētas nekustamā īpašuma nodokļa un dabas resursu nodokļa administrēšanas funkcijas
• . 1625 “Kārtība, kādā aprēķina kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām”. Dabas resursu nodoklis Pirms dabas resursu nodokļa
• dienests; 6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
• samaksas nodokļu maksātājam pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļu aprēķins ir jāsaskaņo ar Vides un reģionālās attīstības

1. pants. Likumā lietotie termini

• spēkā 23.05.2018.) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apsaimniekotājs – dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu
• , kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu
• nepārsniedz trīs gramus (1000 maisiņu svars nepārsniedz trīs kilogramus). Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu
• , kaļķakmens, laukakmeņi, kūdra, šūnakmens, sapropelis, dziednieciskās dūņas u.c. Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam paredz dabas resursu nodokļa
• aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir analizējusi dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti vairākiem likuma objektiem. Tika secināts

Pārejas noteikumi

• 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22
• Nr.555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā
• Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) , kuri
• izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu
• , bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas

13. pants. Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

• 13. pants. Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu
• vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā
• , bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu. (6) Ja nodokļa maksātājs
• . Nodokļa maksātājam nodoklis ir jāaprēķina par dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma faktisko apjomu, pamatojoties uz dabas resursu lietošanas
• objektiem ir noteiktas dažādas nodokļa likmes. Tā kā nodokli aprēķina par katru dabas resursu veidu par piesārņojuma vienību, dabas resursu nodokļa
• resursu apjoms. Lai veiktu pareizu nodokļa aprēķinu, uzņēmumiem uzskaite ir jāveic atsevišķi par katru iegūstamo dabas resursu vai piesārņojošo vielu

21. pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

• 21. pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu
• (1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi
• , ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu. Atkarībā no tā, vai uzņēmums dabas resursu ieguves procesā vai lietošanā vai vides piesārņošanā
• ir iekļāvies limita robežās vai ne, būtiski mainās aprēķināmā nodokļa apmērs. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokli aprēķina
• pārkāpumiem: par dabas resursu lietošanu un vides piesārņošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokli aprēķināja, piemērojot nodokļa likmi četrkāršā
• Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" 1. pielikumā).

24. pants. Nodokļa aprēķināšana par iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

• 24. pants. Nodokļa aprēķināšana par iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem
• par dabas resursu nodokļa objektu. Ja iepakojamo materiālu ieved kā preci, un tajā nekas nav iepakots (piemēram, tukšas stikla pudeles, plastmasas plēves
• realizējamo preci, arī ir ar dabas resursu nodokli apliekamais objekts, un veikals ir nodokļa maksātājs saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu. Šajā
• aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" nodokļa maksātājs, kas ieved preces
• piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā"), ir tiesības nodokli aprēķināt atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikumā
• kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē