Meklēšanas rezultāti

Darba alga

Darba alga
Darba alga noteikti ir būtiskākais no darba samaksas elementiem. Lai gan DL nenosaka darba algas definīciju, iztulkojot citus DL pantus, var nonākt
pie secinājuma, ka darba alga ir regulāra atlīdzība par darbu atbilstoši nostrādātajam laikam vai paveiktā darba daudzumam. DL 61. pantā paredzētais
noteikums, ka darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, un DL 62. panta otrās daļas skaidrojums par laika algu un akorda algu ļauj
secināt, ka darba alga ir galvenais maksājums, kuru saņem darbinieks par savu pienākumu izpildi pie darba devēja. Saskaņā ar DL 69. panta pirmo daļu
. Darba devējiem būtu jāatceras, ka darba līgumā jāparedz konkrēts darba algas izmaksas datums, nevis jānorāda datums, līdz kuram darbiniekam darba alga

Minimālā darba alga
Minimālā darba alga būvniecības nozarē nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kura normāla darba laika ietvaros sākot no 2018.gada 1

Darba līgums (akorda alga)
. [darba laika sākums] līdz [darba laika beigas]. 2. Darba samaksa 2.1. Darbiniekam tiek noteikta akorda alga, kas tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba
darba līgumam (akorda alga) Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba
. Akorda alga ir viens no darba samaksas veidiem. Akorda alga tiek aprēķināta un izmaksāta darbiniekam atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi
no laika, kas bijis nepieciešams darba veikšanai. Ja darbiniekam ir nolīgta akorda alga, to aprēķina atbilstoši izdarītā darba daudzumam, kas paveikts
darbinieks, nostrādājot visas mēnesī noteiktās darba stundas, viņam aprēķinātā darba alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algas

Darba līgums (akorda alga)
algas sistēmu, ir jāveic precīza darbinieka nostrādāto stundu uzskaite. Šobrīd minimālā mēneša darba alga normāla laika ietvaros ir 360

samaksu. Darba samaksa ir plašāks jēdziens un darba alga ir tikai viena no darba samaksas sastāvdaļām. Līdz ar to ar amplitūdu nav jāsaprot

algas jēdzienu, jo «darba samaksa» ir plašāks jēdziens un ietver arī neregulārus maksājumus. Savukārt darba alga ir regulārs darba devēja veikts
izmaksājama ir tikai darba alga un piemaksas, savukārt prēmijas un cita veida atlīdzība par darbu nav regulāri maksājumi. Tāds skaidrojums ir arī sniegts
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-375/2008: «vienīgi darba alga un piemaksas pie darba algas ir atlīdzība
: (i) regulāri izmaksājamie – darba alga un piemaksas; (ii) neregulāri izmaksājamie – prēmijas un cita veida atlīdzība (dažādi materiālie labumi

(1) Pusaudžiem, kas tiek nodarbināti šā likuma 132.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktā darba laika ietvaros, mēneša darba alga nedrīkst būt
u.tml. Minētā darba laika ietvaros nodarbinātajiem pusaudžiem mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša
nodarbināšanas stundu skaits nedēļā nesasniedz 40 stundas nedēļā, bet gan tikai 35 stundas, mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto
stundām nedēļā. Savukārt, ja pusaudzis tiek nodarbināts mazāku stundu skaitu dienā un nedēļā, tad mēneša darba alga tiek rēķināta proporcionāli. Jāatzīmē
stundas tarifa likme eiro; MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šiem noteikumiem; h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī

nevis darba samaksu. Darba samaksa ir plašāks jēdziens un darba alga ir tikai viena no darba samaksas sastāvdaļām. Līdz ar to ar amplitūdu nav jāsaprot

(1) Ja nolīgta laika alga, darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši
var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši šā likuma 79.panta noteikumiem. (2) Ja nolīgta akorda alga, darbinieka saistības
). Ja darba līgumā nolīgta laika alga, kuru aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātājam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma (DL 62. panta otrā
izpildījums un darbiniekam ir nolīgta laika alga. Šādā gadījumā darba devēja pienākums ir izmaksāt darbiniekam darba samaksu atbilstoši nostrādātajam
. panta otro daļu, ja nolīgta akorda alga, darbinieka saistības daļēja izpildījuma gadījumā darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši

61. pants. Minimālā darba alga
(1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. (2) Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros
kabineta noteikumos. Tādējādi turpmāk nevajadzēs grozīt Ministru kabineta noteikumus arī tad, ja minimālā mēneša darba alga netiek mainīta nākamajā gadā. Šī
norma ir spēkā ar 2016. gada 1. janvāri. Minimālā mēneša darba alga valstī no 2015. gada 1. janvāra – 360 eiro. Sākot ar 2015. gada 1. janvāri
. gada 1. janvāra valstī minimālā alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums
darbiniekam noteiktā mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Otrkārt, noteiktais ikgadējais minimālās mēneša darba algas apmērs