Meklēšanas rezultāti

Ietekme uz darba organizāciju un darbinieku situācijas izvērtēšanu

• aizsardzības likumā, kas definē jēdzienu «attālinātais darbs»[2]. No 2021.gada 1.augusta stājas spēkā līdzīgi grozījumi Darba likuma 76. pantā saistībā
• uzņēmumā un kad ārpus tā (attālinātais darbs), un kāds darbs netiek uzskatīts par attālināto darbu (ja tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru
• 20. punkts: “20) attālināts darbs – tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi
• vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā, darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma
• izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.” ^ Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1

Darba līguma definīcija un raksturīgākās pazīmes

• , ka mūsdienu darba vide ievieš savas korekcijas un jau par ikdienas parādību kļūst attālinātais darbs, tomēr arī šis apstāklis pilnībā neizslēdz darba
• attiecībām» 2178. pantā noteikts, ka darba līguma viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību, un CL 2179. pantā – saistības mērķis ir darbs
• praksē ir vērtēts šis jautājums un atzīti kritēriji darba tiesisko attiecību pastāvēšanas konstatēšanai[1]. Pirmkārt, tas ir darbs vispār, proti
• , darbs ir noteikts pietiekami konkrēti, tomēr nav noteikts konkrēti sasniedzamais darba rezultāts. Tātad ir svarīgs ne tikai darba rezultāts, bet arī pats

Darba līguma un uzņēmuma līguma apskats un būtiskie aspekti

• veikšanu. Likumā cita starpā noteikta attālinātā darba definīcija. Attālinātais darbs saskaņā ar Darba aizsardzības likumu ir tāds darba izpildes veids
• nodarbinātā drošību un veselību, lai darba devējs varētu veikt darba vides risku novērtējumu arī attālinātajam darbam. Jāatceras, ka attālinātais darbs
• , ka, no­slē­dzot uz­ņē­mu­ma lī­gu­mu, darbs tiek veikts/pa­kal­po­jums tiek sniegts pa­sū­tī­tā­ja tel­pās vai iz­man­to­jot pa­sū­tī­tā­ja dar­ba rī­kus
• , ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic
• , izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu minētā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ

Virsstundu darbs

• Virsstundu darbs
• Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to
• izņēmumu gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja
• turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama. Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas
• dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt

Nakts darbs

• Nakts darbs
• Nakts darbs ir ikviens darbs, ko būvniecības nozarē veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22
• netiek saīsināts, ja tas nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ. Nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt
• , ja ir ārsta atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību. Aizliegts nodarbināt nakts laikā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces