Meklēšanas rezultāti

Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – amats

• Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – amats
• novērojums – tikai šajos vakanču sludinājumos tiek pievērsta uzmanība iepriekšējai pieredzei projektu vadībā. Salīdzinot ar privāto sektoru
• aprakstos, pētīja Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas «Projektu vadība» maģistrante Vineta Parfenkova
• pētījumā «Nepieciešamās kompetences tiešās valsts pārvaldes iestādēs projektu vadībā nodarbinātajiem». Autore noskaidroja, ka nodarbinātie, kuri pēc
• amatu klasifikatora atbilst saimei «Projektu vadība», kas vispilnīgāk raksturo «amatam» nepieciešamās kompetences, ir 32.amatu saime «Projektu vadība
• «Projektu vadība» amata aprakstos iekļauto informāciju, autore secina, ka lielākoties nodarbinātajiem nav izvirzīta prasība pēc konkrētas izglītības

Projektu risku vadības būtība

• Projektu risku vadības būtība
• Risks projektu vadībā nozīmē neskaidrību, kas projekta mērķus var ietekmēt negatīvi vai pozitīvi. Neskaidrība var būt nākotnes notikums, kas
• sasniedzot izvirzītos rezultātus. Projektu risku vadība ir orientēta uz projekta laika grafiku, izmaksām, rezultātu, kvalitāti, apjomu un klientu
• ekspluatācijas termiņus. Projektu risku vadība ir kultūras un organizācijas īstenoto procesu kopums un ir vērsta uz efektīvu projekta īstenošanu. Projektu
• . Līdz ar to projektu risku vadība ir integrēta projektu vadībā. Projektu risku vadība nodrošina šādus ieguvumus: identificē nenoteiktību un prognozē
• var vai nevar notikt. Projektu risku vadības mērķi ir paaugstināt varbūtību un ietekmi iespējām un samazināt varbūtību un ietekmi notikumiem, kas negatīvi

Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – profesija

• Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – profesija
• rezultātu) un ja tā tiek atbilstoši īstenota. Apliecinājumu, ka valsts pārvaldē ir jāstiprina kompetence projektu vadībā, sniedza 2016.gada pētījums
• augstāko izglītību projektu vadībā aprakstīts Latvijas kvalifikācijas datubāzē: https://www.latvijaskvalifikacijas.lv/kvalifikacija/profesionala
• -magistra-grads-projektu-vadiba-projektu-vaditajs-llu/. Latvijā projektu vadības studiju programmu var apgūt šajās izglītības iestādēs: 1. Biznesa, mākslas
• un tehnoloģiju augstskola «RISEBA» – profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma «Projektu vadība». Iegūstamais grāds
• : profesionālais maģistra grāds projektu vadībā un projektu vadītāja kvalifikācija. Vairāk informācijas par studiju programmu pieejams šeit: http://www.riseba.lv

Projekta personāla kompetences (Competencies of project personnel)

• , ieinteresēto pušu, resursu, tvēruma, laika, izmaksu, risku, kvalitātes, sagādes un komunikācijas vadība. Detalizētāks projektu vadības process
• un prasmes trīs virzienos, ko sauc par «PMI talantu trīsstūri»: tehniskā projektu vadība, līderība un stratēģiskā un biznesa vadība (sk. zīmējumu tālāk). Katrā
• ] © 2010 Project Manegment Institute. All rights reserved. PMI talantu trīsstūra attīstāmās prasmes [3] Tehniskā projektu vadība (projektu
• Veiksmīgai projekta īstenošanai ir svarīga projekta komanda, kurai nepārtraukti jāattīsta gan projektu vadības, gan projekta specifiskās kompetences
• līmeņiem var radīt papildu risku. Projektu vadītāja pamata funkcijas ir plānošana, virzīšana un lēmumu pieņemšana, uzraudzība/kontrole un personāla

Projektu vadības funkciju atbalsta lietotnes

• Projektu vadības funkciju atbalsta lietotnes
• Professional un MS Project Server MS Project (tiešsaistes versija) Atlassian Jira (populāra IT projektu vadībā, bet ir pielietojama arī citās jomās
• Projektu vadītājam, domājot par projektu īstenošanu un projektu vadības procesu nodrošināšanu, ir jāplāno arī projektu vadības procesu atbalsta
• lietotnes un informācijas sistēmas. Projektu vadības lietotnes nodrošina atbalstu darbu plānošanai, darbu autorizācijai, izpildes kontrolei, risku
• ziņošanai un pārskatiem. Projektu vadības lietotņu funkcijas, kas ir aktuālas dažādās projektu vadības procesu grupās, ir apkopotas tabulā "Projektu
• vadības lietotņu funkcijas". Projektu vadības lietotņu funkcijas Procesu grupa Funkcijas Uzsākšana

Rokasgrāmata un ISO 21500 standarts

• ? Pasaulē projektu vadībā ir trīs lieli noteicēji – organizācijas, kuras ir izveidojušas savas metodoloģijas, standartus un pieejas. Šīs organizācijas
• , kuru interesē projektu vadība. Šobrīd ISO 21500 ir izstrādāts. Vēl darbojas divas jaunas darba grupas pie diviem atzariem, veidojot standarta
• papildinājumus programmvadībā un portfeļu vadībā. Programmvadību var raksturot kā komplicētu, lielu projektu vadību, savukārt portfeļvadību – kā visu projektu
• situācija ir Latvijā? Vēstures pieturzīmes. Latvijā projektu vadība ir kopš 1998. gada, kad tika izveidota LNPVA. Spēcīga projektu vadība Latvijā ienāca
• laiks, kad mātes uzņēmumi šeit palīdzēja sakārtot procesus projektu vadībā. Šī brīža situācija. Latvijā PMA pārstāvības nav, ir tikai IPMA. LNPVA

3.1.9. pielikums. Sarunbotu izmantošana projektu vadībā

• 3.1.9. pielikums. Sarunbotu izmantošana projektu vadībā
• vadībā var iedalīt 4 fāzēs, no kurām ir pieejami risinājumi 1–3 fāzei un 4. fāze ir nākotnes prognoze (sk. tabulu "MI attīstība projektu vadībā"). Līdz
• sarunbotu asistenti, tad uz mašīnmācīšanos balstīta projekta vadība un visbeidzot – autonoma projektu vadība (sk. tabulu "MI attīstība projektu vadībā
• vienā MI sarunbotā. MI sarunbotu atbalsts projektu vadībā ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka ir dati, kurus var izmantot MI algoritmi. Ja dati nav
• faktoru ietekmi un sarunbotu lietderīgumu kopumā: MI sarunbotu izmantošana projektu vadībā spēj ietaupīt projektu vadītāja (un projekta komandas) laiku
• projektu vadībā spēj samazināt projekta neveiksmes faktorus, ko pierāda izstrādāto scenāriju galvenie mērķi un ieguvumi: 1) ietaupīt projekta komandas

Projektu vadība valsts pārvaldes iestādēs

• Projektu vadība valsts pārvaldes iestādēs
• vadība valsts pārvaldes iestādēs bieži vien tiek vērtēta kā sarežģītāka nekā projektu vadība privātajā sektorā, bet, protams, katrs projekts
• ​Šī nodaļa ir veltīta projektu vadībai valsts pārvaldes iestādēs un publiskā sektora projektu vadībai, kas raksturojama ar specifiskiem projektu
• mērķiem, vidi ar daudz ārējiem ietekmējošiem faktoriem, ierobežojumiem, ieinteresētajām pusēm un organizatorisko struktūru. Šo projektu mērķi visbiežāk
• , uzlabot budžeta izpildi. Publiskā sektora projektu izaicinājumi[1] [2]: Mērķi, sagaidāmie rezultāti. Projekti tiek īstenoti vidē, kurā bieži
• vai struktūrfondi. Visbiežāk ar finansējumu saistītie riski ir mazāki projekti, kas tiek īstenoti viena budžeta gada ietvaros, vairāku gadu projektu budžetu

Risku vadības plānošana

• Lai veiksmīgi ieviestu projektu risku vadību, to ir nepieciešams rūpīgi izplānot. Risku vadība jāuzsāk jau projektu izstrādes posmā un jāturpina
• visās turpmākajās projekta attīstības stadijās. Risku vadība jāplāno, lai: identificētu, izvērtētu/analizētu galvenos riskus un reaģētu uz tiem
• . Tāpat jāizvērtē vajadzīgais resursu apjoms projektu risku vadības ieviešanai, un šie izdevumi jāieplāno projekta budžetā. Risku vadības procesu
• ieviešana jānosaka projektu vadības plānā. Plānojot risku vadību, nepieciešams: noteikt riska līmeni projektam (sk. 5.2.1. tabulu); iekļaut risku vadības
• ; informēt projekta komandu par risku vadības nozīmīgumu; noteikt iekšējos normatīvajos aktos projektu risku vadības procesu. 5.2.1. tabula. Risku

Projekta ilgtspējas veidi

• , tirgvedības, konkurences un institucionālā analīze sniedz iespēju efektīvi īstenot projektu. Ilgtspēja projektos un projektu vadībā ir projekta radītu
• rezultātu un ietekmes kontekstā. Ilgtspējīga projektu vadība esošo modeli, kas paredz izmaksu, laika un kvalitātes sabalansēšanu, ietver vēl plašākā
• logo bija ilgtspēja projektu vadībā, kur viens no trendiem (tendencēm) ir mērķa definīcijas paplašināšanā – pāreja no "gudriem" (no angļu valodas SMART
• ilgtspējīgi, ir jānosaka konkrēti rādītāji un standarti, sākot ar projektu noteikšanu, izstrādi, novērtēšanu, finansēšanu, īstenošanu, uzraudzību
• un novērtēšanu. Kalifornijas tehnoloģiju institūta zinātnieki Ričards Discenza un Džeims Forma, analizējot projektu neveiksmju cēloņus[2], apliecina, ka lielākā