Meklēšanas rezultāti

30. pants. Noteikumi citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai

• Savienības teritorijā, vai tīklam, kas ir pieslēgts šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, kā arī pārvades
• un rēķins par šiem pakalpojumiem izrakstāms ar Latvijas PVN 21% apmērā. (3) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 12.06.2014. likumu).

23.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

• un lignītam (brūnoglēm), kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0
• procentu nodokļa likmi. (5) Realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence
• siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, ievērojot šā panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi
• . Ja akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) šajā pantā minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas
• ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tā maksā nodokli atbilstoši šā likuma 9.pielikumā noteiktajām nodokļa

20. pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

• ) elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests; 12) mikrouzņēmumu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli
• un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem; 15) subsidētās elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ekonomikas ministrija; 16
• darbība. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, ir noteikts tiesiskais pamats jauna – subsidētās
• elektroenerģijas – nodokļa administrēšanai. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums ir pieņemts Saeimā 2013. gada 6. novembrī, un tas stājās spēkā
• ar 2014. gada 1. janvāri. Likuma mērķis, pirmkārt, ir izveidot subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kuru izstrādā un uztur Ekonomikas

19.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem

• 19.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem
• lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Ministru kabinets
• nosaka kārtību, kādā aprēķina hidrotehniskajai būvei caurplūdušo ūdeni, pamatojoties uz saražotās elektroenerģijas daudzumu un hidromezgla darbības
• lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem
• . Ieviešot dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda

Vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgais tiesiskais regulējums

• , kas ietekmē vēja enerģijas ieguvi, proti, vēja elektrostaciju būvniecību, ir būvniecības normatīvais regulējums. Elektroenerģijas ražošanas būvju
• «Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi» (turpmāk – MK noteikumi Nr.573). Energoapgādes objekts ir ēkas, inženierbūves, iekārtas
• , ietaises, līnijas, tīkli, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei vai sadalei. Elektroiekārta ir jebkura iekārta, kas paredzēta
• elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam. Savukārt elektroietaise ir vairāku savstarpēji saistītu elektroiekārtu un konstrukciju

15. pants. Gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vieta

• 15. pants. Gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vieta
• ir gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas pirkšana un tālākpārdošana; 2) nodokļa maksātāja gāzes, elektroenerģijas
• teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, uz elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi, ko nodrošina pa siltumenerģijas

120. pants. Brīdis, kad nodokli par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu norāda nodokļa deklarācijā

• , norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins, ja šajā pantā nav
• teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins, ja šajā pantā nav noteikts citādi
• . (4) Ja nodokļa rēķins līdz šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam nav izsniegts vai ir izsniegts ar nokavēšanos, nodokli par iekšzemē
• pakalpojums un iestājies nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņš. (5) Ja nodokļa rēķins līdz šā likuma 131.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam nav izsniegts
• nodokļa deklarācijā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu vai kad ir beidzies periods, uz kuru attiecas izrakstītais nodokļa rēķins, bet ne retāk

8. pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

• ); 11) elektroenerģijas nodoklis – Elektroenerģijas nodokļa likums; 12) mikrouzņēmumu nodoklis – Mikrouzņēmumu nodokļa likums; 13) transportlīdzekļa
• transportlīdzekļu nodoklis – Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums; 15) subsidētās elektroenerģijas
• nodoklis – Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums; 16) solidaritātes nodoklis – Solidaritātes nodokļa likums. Šis pants precīzi nosauc valstī pastāvošos
• nodokļus un likumus par šo nodokļu uzlikšanu. Elektroenerģijas nodoklis Ar 2007. gada 1. janvāri Latvijā ir ieviests elektroenerģijas nodoklis
• . Elektroenerģijas nodokļa ieviešana ir saistīta Eiropas Komisijas direktīvu prasībām (2003. gada 27. oktobra direktīva 2003/96/EK, kas maina Kopienas

EST lieta C-518/14 Senatex GmbH pret Finanzamt Hannover-Nord

• gadu, kurā rēķins sākotnēji tika sastādīts, nevis uz gadu, kurā tas tika labots. Lietas faktiskie apstākļi Senatex vada audumu vairumtirdzniecības
• rēķinu, attiecas nevis uz gadu, kurā šis rēķins ticis sākotnēji izrakstīts, bet gan uz gadu, kurā šis rēķins ir ticis koriģēts. EST atgādina, ka viena
• , ka tiesību uz PVN atskaitīšanu atlikšana līdz gadam, kurā rēķins tika labots, ir uzskatāma par sankciju. Tomēr EST norāda, ka, lai sodītu par formālo
• prasību neievērošanu, var tikt noteikts cita veida sods, nevis tikai tiesību uz nodokļa atskaitīšanu atteikšana par gadu, kurā ticis izrakstīts rēķins
• atskaitīšanu, kas tikušas īstenotas saskaņā ar koriģēto rēķinu, attiecas nevis uz gadu, kurā šis rēķins ticis sākotnēji izrakstīts, bet gan uz gadu, kurā šis rēķins ticis koriģēts.

1.pielikums. SIA «ABC» dokumentu izstrādāšanas, pārbaudes, apstrādes un glabāšanas noteikumiem

• SIA «ABC» grāmatvedības dokumenti Pamatlīdzekļu uzskaites dokumenti un reģistri 1. Pamatlīdzekļa iegādes dokuments – pavadzīme vai rēķins 2. Akts
• dokuments – pavadzīme (no ārvalstīm saņemtām precēm – rēķins un CMR, muitas deklarācija) 8. Noliktavas uzskaites kartītes – noliktavas uzskaites
• . Preču izsniegšanas dokuments – pavadzīme (uz ārvalstīm – rēķins un CMR, muitas deklarācija) 12. Akts par preču norakstīšanu vai pārvietošanu u.tml. 13
• orderi u.c. 19. Komandējuma atskaite Rēķini un to reģistri 20. Saņemti pakalpojumi – saņemts rēķins 21. Sniegti pakalpojumi – sagatavots rēķins 22