Meklēšanas rezultāti

Reglamentējošie dokumenti

• «Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā» Arhīvu likums, pieņemts 11.02.2010
• likums, pieņemts 27.09.2007. – jāpilda valsts un pašvaldību organizācijām. Tajā vērts ieskatīties ikvienam, kurš savukārt raksta šīm organizācijām
• adresētus dokumentus Dokumentu juridiskā spēka likums, pieņemts 06.05.2010. – satur būtiskākās norādes par juridiskā spēka nodrošināšanu dokumentos
• likums – nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumi Nr.473 «Elektronisko
• » – pakārtoti Arhīvu likumam, nosaka, cik ilgi glabājami noteikti personāla darba, dienesta vai izglītības gaitu atspoguļojošie dokumenti Ministru kabineta

Normatīvā bāze

• . Dokumentu juridiskā spēka likums, pieņemts 06.05.2010. Arhīvu likums, pieņemts 11.02.2010. Uz Informācijas atklātības likuma pamata izdotie MKN 26.04.2005
• , gan lietojam elektroniskos, ir jāizmanto arī Arhīvu likums (pieņemts 11.02.2010.) un Dokumentu juridiskā spēka likums (pieņemts 06.05.2010.), kā arī tiem
• likumi, tālāk zem katra no tiem apkopoti uz to pamata izdotie MKN: Informācijas atklātības likums, pieņemts 29.10.1998. Fizisko personu datu
• apstrādes likums, pieņemts 21.06.2018. Valsts informācijas sistēmu likums, pieņemts 02.05.2002. Elektronisko dokumentu likums, pieņemts 31.10.2002
• pakārtotie MKN. Uz Arhīvu likuma pamata izdotie MKN 03.05.2011. Nr.337 «Privātu arhīvu akreditācijas kārtība» 17.05.2011. Nr.374 «Noteikumi

2016.gada likuma grozījumi

• LNA nodotos dokumentus nosaka Arhīvu likums.» (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 29.11.2012. likumu, kas stājās spēkā 01.01.2013
• prasības speciālo atļauju (licenču) saņemšanai saimnieciskās darbības veicējiem pakalpojumu jomā. Darba grupa, izvērtējot AL normas par arhīvu
• speciālistu sertifikācijas prasību, secina, ka tā nav atbilstoša direktīvai. Anotācijā norādīts, ka sertifikācija ir paredzēta tikai arhīvu speciālistiem
• , kuri sniedz pakalpojumus publisko institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Pakalpojumi dokumentu un arhīvu pārvaldībā ir nosaukti, piemēram
• 06.11.2012. noteikumi Nr.748 «Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi» (turpmāk – MK noteikumi Nr.748) u.c. normatīvie akti, kuri nosaka stingras

Ievads

• stājās spēkā Arhīvu likums, savukārt 2012.gadā tika izdoti trīs tam pakārtoti Ministru kabineta noteikumi, kas sīkāk skaidro arhīvu jomā veicamo
• valsts arhīvu informācijas sistēma VVL Valsts valodas likums, pieņemts 09.12.1999.
• turp vest arī jūs – šī izdevuma lietotājus. Kopš 2010.gada 1.jūlija spēkā ir Dokumentu juridiskā spēka likums. Astoņpadsmit gadus bija spēkā tam
• : Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 «Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi» – spēkā kopš 2012.gada 9.novembra; Ministru kabineta
• juridiskā spēka likums, pieņemts 06.05.2010. DL Darba likums, pieņemts 20.06.2001. DLP

Arhīvs un arhivēšana privātās organizācijās

• ziņā, Arhīvu likums tām NAV saistošs. Šādi tiek mazināts administratīvais slogs. Tas ir iespējams arī tādēļ, ka valsts institūcijas aizvien vairāk
• ar pamatojumu un skaidrojumiem sniegti ieteikumi rīcībai. UZMANĪBU! 2017.gada 9.novembrī Arhīvu likumā tika izdarīti grozījumi saistībā ar personas

Arhīvu likums un saskaņā ar to izdotie reglamentējošie dokumenti

• Arhīvu likums un saskaņā ar to izdotie reglamentējošie dokumenti
• Reglamentējums arhivēšanas procesiem privātās organizācijās ir būtiski mainījies 2 reizes: vispirms 2011.gada 1.janvārī, kad Arhīvu likums (turpmāk
• septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu piemērošana privāto dokumentu un arhīvu pārvaldībā ir brīvprātīga, ja likums nenosaka citādi. (4) Šā
• – AL) stājās spēkā. Ja iepriekšējais reglamentējums (likums «Par arhīviem», bija spēkā no 1991. līdz 2011.gadam) attiecās uz visām organizācijām (arī
• nodošanai arhīvā, veic šādas darbības: 2.1. saskaņo ar arhīvu dokumentu nodošanas datumu un dokumentu apjomu; 2.2. pārbauda dokumentu esību un fizisko
• darbību, to izbeidz, tā informē arhīvu par likvidācijas vai reorganizācijas lēmuma pieņemšanu un līdz likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanai

Arhīvu padomes informācija par dokumentu un arhīvu pārvaldību

• Arhīvu padomes informācija par dokumentu un arhīvu pārvaldību
• Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kura piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas un politikas izstrādē, sniedz atzinumus nacionālā
• dokumentārā mantojuma veidošanas, saglabāšanas, pieejamības, izmantošanas un dokumentu un arhīvu pārvaldību regulējošo normatīvo aktu projektu jautājumos
• . Kultūras ministrijas tīmekļvietnē[1] publicēti Arhīvu padomes sēžu protokoli par periodu 2011.–2019. Apskatīsim 2016., 2017., 2018. un 2019.gada
• sēžu protokolus. Arhīvu padomes sēdes 27.10.2016. protokolā Nr.1 skatīti dokumentu un arhīvu pārvaldības būtiski jautājumi kā 2016.gada 5.–10.septembrī
• Seulā (Dienvidkoreja) notikušais Starptautiskās Arhīvu padomes (ICA) kongress «Arhīvi, harmonija, draudzība kultūras daudzveidības, taisnīguma

Dokumentu pārvaldības sistēmas veidošana

• ir obligāta? Latvijā NAV tāda normatīvā dokumenta, kas prasītu obligātu lietu nomenklatūru PRIVĀTIEM uzņēmumiem. Arhīvu likums nosaka, ka institūcijai
• organizācijas nav «institūcijas» un tātad Arhīvu likums uz tām attiecas visai maz: likuma 4.panta (3) daļā teikts: Institūcijai ir pienākums saskaņot
• ir pienākums veikt dokumentu un arhīva pārvaldību, kā arī saskaņot ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu glabāšanas
• par institūcijas publisko dokumentu un arhīva pārvaldības kārtības ievērošanu, taču: ir jāatceras, kāda ir Arhīvu likumā dotā «institūcijas» definīcija
• ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu glabāšanas termiņus, uzziņu sistēmas, kā arī dokumentu iznīcināšanas aktus

Arhīvu inspekcijas informācija par dokumentu un arhīvu pārvaldību

• Arhīvu inspekcijas informācija par dokumentu un arhīvu pārvaldību
• Lai noskaidrotu, kā veicas šā procesa nodrošināšanā, ieskatīsimies LNA tīmekļvietnē, kurā Arhīvu inspekcija sniedz informāciju par pārbaudēm, kas
• veiktas institūcijās. 2017. gadā Arhīvu inspekcija veikusi 456, 2018. gadā – 459 pārbaudes par dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtības nodrošināšanu
• institūcijās. Tālāk teksts saglabāts, kā to lietojusi Arhīvu inspekcija. Biežāk konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām institūciju dokumentu
• un arhīvu pārvaldībā: nav noteikta dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtība, institūciju vadītāji bieži nepievērš pietiekamu uzmanību dokumentu
• un arhīvu pārvaldības organizācijai, iekšējai uzraudzībai un kontrolei, t.sk. iekšējo normatīvo aktu sakārtošanai un atbildīgo personu noteikšanai dokumentu

Secinājumi

• Pēc VK revīzijas ziņojuma Arhīvu padomes sēžu protokolos publiski pieejamajā tīmekļvietnē nav skatīti elektronisko dokumentu pārvaldības
• problēmjautājumi. Pēc VK ziņojuma Arhīvu inspekcija nav norādījusi, ka būtu veiktas pārbaudes (vai arī par to nav informācijas LNA tīmekļvietnē), kurās būtu
• akcentēti ziņojumā ietvertie problēmjautājumi par elektroniskajiem dokumentiem. Arhīvu inspekcijas konstatēto problēmu analīzes apkopojums, ja tāds
• ir veikts, nav publicēts. Publiskajā vidē pieejamā informācija liecina, ka dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumi netiek risināti visaptveroši
• institūciju un LNA ekspertu ziņā. Kā būtiskākie ir jāmin šādi jautājumi: Arhīvu padomes sastāva paplašinājums ar institūciju pārstāvjiem, kuras iesaistītas