Meklēšanas rezultāti

3. pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

• stājas spēkā 01.01.2018. Sk. Pārejas noteikumu 65. punktu) (1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas
• apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. (2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz: 1
• – pakalpojumu saņēmēji); 2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu. Sociālā riska
• apdrošināšanas sistēmā iesaistītās personas sociālā riska gadījumiem un kompensētu izdevumus, kas rodas sociālās apdrošināšanas jeb sociālā riska gadījumu
• iestāšanās dēļ. Sociālā riska gadījumi, kad tiek piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums un piešķirti pabalsti, kas faktiski aizstāj darba algu

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 2018. gadā

• grozījumu veikšanai sociālie uzņēmumi netika reglamentēti Latvijas tiesiskajā regulējumā, tomēr atbilstoši pieņemtajam Sociālā uzņēmuma likuma
• nav sniegta, par tādu atbilstoši Sociālā uzņēmuma likuma 2. panta pirmajai daļai uzskatāma sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai Sociālā uznēmuma
• likuma kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu
• 2018. gadā spēkā esošais Publisko iepirkumu likums grozīts divas reizes: Ar 26.04.2018. pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

2. pants. Likuma mērķis

• Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk – sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo
• konts, kurā tika reģistrēti sociālā nodokļa maksājumi, tika ieviesta tikai 1996. gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Likums “Par valsts
• un organizatorisko struktūru. Likums ir stājies spēkā 1998. gadā, un tas ir viena no sociālās apdrošināšanas reformas sastāvdaļām. Veidojot sociālās apdrošināšanas
• sistēmai nosaka likumi, un tiem ir obligāts raksturs. Likums ir izstrādāts sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem un galvenajos principos ir līdzīgs citu
• Eiropas valstu sociālo apdrošināšanu regulējošiem likumiem. Pirmais likums par strādājošo apdrošināšanu slimības gadījumā tika pieņemts 1920. gadā. Tas

11. pants. Aizdevumi saistītajām personām

• 12 mēnešus; 5) aizdevumiem, kurus izsniegusi kapitālsabiedrība, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu, tās
• statūtos noteiktajām mērķa grupām, kuru atbalstīšanai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. 82. Piemērojot likuma 11. panta ceturtās daļas 1. un 3. punktu
• . Komentējamais likums, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, paredz pēc būtības citu UIN maksāšanas režīmu. Atbilstoši iepriekšējam UIN likumam nodokli
• aprēķināja, pamatojoties uz peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītajiem datiem par uzņēmuma taksācijas periodā gūto peļņu, kuru koriģēja (samazinot
• , vai peļņa tika vai netika sadalīta. No 2018. gada 1. janvāra spēkā esošais UIN likums paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta

Pārejas noteikumi

• . (25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.) 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas
• , 1991, 3., 21., 29.nr.) noteiktajam sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības
• obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā “Par sociālo nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 1., 7., 15.nr.) noteiktajām sociālā nodokļa
• . Pieteikumi par laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veicamās sociālā nodokļa samaksas pārskatīšanu iesniedzami Valsts
• ieņēmumu dienestam līdz 1998.gada 31.decembrim. 6. Nokavētie un nenomaksātie sociālā nodokļa maksājumi, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda, kas

Ievads

• neattiecas uz: aizdevumiem nesaistītām personām; aizdevumiem, kurus izsniegusi kapitālsabiedrība ar sociālā uzņēmuma statusu; aizdevumiem, kas
• maksājams tikai un vienīgi uzņēmuma peļņas sadales brīdī vai veicot tādus uzņēmuma maksājumus vai cita veida izmaksas, kas nenodrošina uzņēmuma
• var racionāli plānot savu naudas plūsmu vai nu paturot peļņu uzņēmumā, investējot tā attīstībā, vai ieguldot citos uzņēmumos vai finanšu instrumentos
• likums ietver gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Akcionāram – fiziskai personai, kura ir Latvijas nodokļu rezidents, saņemtās dividendes
• dividendes) avota nodoklis. Caurplūstošas dividendes ir neatņemama UIN sastāvdaļa. Tā kā no uzņēmumu peļņas UIN jāmaksā tikai vienreiz, no cita uzņēmuma

91. pants. Blakus darbs

• var atstāt negatīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību. Savukārt likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā» nosaka amatu savienošanas
• tiek uzdots jautājums par to, kas ir blakus darbs, konkrētāk – vai amatu savienošana vienā un tanī pašā uzņēmumā ir blakus darbs. Jāpaskaidro, ka DL
• vai darba līgumā. Šo normatīvo aktu uzskaitījums ir konkrēts un ierobežots. Ja uzņēmumā ir darba koplīgums, ar kuru darbinieks ir jāiepazīstina darba
• ar darba koplīguma noteikumiem. Ja uzņēmumā nav darba koplīguma, tad par šīs normas realizēšanu darbinieks uzzina no darba līguma. Nosakot
• par blakus darbu, ko var veikt, tikai iepriekš saskaņojot ar pamatdarba devēju, darbiniekam ir jāsniedz informācija, kurā uzņēmumā tiks veikts blakus

17. pants. Darba koplīguma saturs un forma

• un grozīšanas kārtību, strīdu izšķiršanas kārtību. Saskaņā ar DL Pārejas noteikumu 1. punkta 1. apakš­punktu ar DL spēkā stāšanos spēku zaudē likums
• , darbiniekiem, kuri darbu savieno ar mācībām, pensionāriem – bijušajiem uzņēmuma, iestādes, organizācijas darbiniekiem, noteikumus par papildatvaļinājumiem
• ir lokāls dokuments, kura nosacījumi piemērojami konkrētajā uzņēmumā. Darba koplīguma slēdzējpuses ir darba devējs un darbinieku pārstāvji: arodbiedrība
• jau paredzēti kādā normatīvajā aktā, uzņēmumā nav iespējams noteikt, tad pārrakstīt jau esošos nav nozīmes. Savukārt, ja kādā normatīvajā aktā
• nosacījumi. Svarīgs darba koplīguma nosacījums ir darbinieku pārstāvju dalība citu uzņēmuma iekšējo normatīvo aktu izstrādē. Darba koplīgums ir viens

80. pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

• darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā
• gadījumā darbiniekam ir jāsaglabā darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā
• ierobežojums saistīts ar likuma nosacījumu par minimālās mēneša darba algas un līdzekļu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru
• sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību» 2.1. punktā
• vēlas veikt lielākus maksājumus, nekā to nosaka likums, lai ātrāk segtu radītos zaudējumus, darbinieks ir tiesīgs pats personīgi veikt iemaksas darba

Korporatīvā sociālā atbildība

• Korporatīvā sociālā atbildība