Meklēšanas rezultāti

Datu aizsardzības jautājumi personālvadībā

• Datu aizsardzības jautājumi personālvadībā
• un personas datu aizsardzību, kā arī uz to personas datu apstrādi ir piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES 2016/679) (turpmāk – regula
• ieskats par aktuālajiem jautājumiem nodarbināto personas datu apstrādē attiecībā uz katru regulā noteikto datu aizsardzības principu un to, kā darba
• Šajā nodaļā tiks apskatīti datu aizsardzības jautājumi personālvadībā. Darba vietās tiek plaši apstrādāti fizisko personu (darbinieku, potenciālo
• atbilstoši regulai darba devēji tiek uzskatīti par datu pārziņiem, kam attiecīgi ir jāievēro regulā noteiktie pienākumi attiecībā pret savas saskarsmes datu
• apstrādi, tiem ir nepieciešams nodrošināt atbilstību visiem regulas 5. pantā noteiktajiem datu aizsardzības principiem. Turpmākajās nodaļās tiks sniegts

Datu subjekta un pašvaldības kā pārziņa tiesības un pienākumi būvniecības saskaņošanas procesa ietvaros

• Datu subjekta un pašvaldības kā pārziņa tiesības un pienākumi būvniecības saskaņošanas procesa ietvaros
• personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula
• Jau vairāk kā divus gadus uzņēmējiem, valsts un pašvaldības iestādēm ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku
• , turpmāk – Regula. Tas ir pietiekams laika posms, lai varētu konstatēt tās nozares, kurās trūkst vienotas prakses jeb vadlīnijas Regulas piemērošanā
• būvniecības procesa saskaņošanas laikā. Nodaļā tiks apskatītas gan pašvaldības, gan datu subjekta tiesības un pienākumi attiecībā uz personas datu apstrādi būvniecības saskaņošanas procesā.

Personas datu apstrāde un līgumi

• Personas datu apstrāde un līgumi
• Personas datu apstrādes līguma paraugu, ņemot vērā, ka 2018.gada 25.maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR (General Data
• Protection Regulation) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
• apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk tekstā – Regula). Papildus jāņem vērā, ka 2018.gada 5.jūlijā stājās spēkā
• Fizisko personu datu apstrādes likums, kurš aizstāja spēku zaudējušo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Fizisko personu datu apstrādes likums
• un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Tādējādi ar Regulas

Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā

• Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā
• apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk – Regula. Jau pagājis vairāk nekā
• No 25.05.2018. Latvijā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
• datu apstrāde ir aizliegta. Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses
• , vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Aktuāls kļuvis arī jautājums par sodiem datu aizsardzības jomā. Atkarībā no pieļautā
• nodaļā «Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā» tiks rastas atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem, tajā skaitā tiks apskatīta tāda

Personas datu apstrādes līgums

• Personas datu apstrādes līgums
• apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula); B. Regula paredz noteikumus fizisku personu
• Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis), turpmāk tekstā – Regula, par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
• aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei, Regula aizsargā fizisku personu pamattiesības
• (1.pielikumu), ievērojot Regulā noteiktos Datu subjekta Personas datu apstrādes principus, atbilstoši Pārziņa uzdotā/pasūtītā uzdevuma paredzētajam
• aizsardzības normatīvajiem aktiem. Konkrētas saistības aptver Personas datu apstrādes drošību (Regulas 32.pants), paziņošanu par Personas datu

Datu nodošana citam uzņēmumam – vai uz mani tas attiecas?

• Datu nodošana citam uzņēmumam – vai uz mani tas attiecas?
• . Grūti iedomāties uzņēmumu vai valsts iestādi, kura neapstrādātu klientu datus un uz kuru neattiektos Vispārīgā datu aizsardzības regula. Uzņēmumā, kurā
• uzņēmums mūsdienās izmanto jeb apstrādā klientu datus, un Vispārīgās datu aizsardzības regulas ietvaros tas ietver zināmas saistības pret klientiem
• aizsardzības regulators par nepietiekamu klientu datu aizsardzību var sodīt ar naudassodu 2–4% apmērā no apgrozījuma. Savukārt klientu datus, piemēram
• par datu aizsardzības pārkāpumu Latvijā. 2020.gadā DVI ir konstatējusi datu apstrādes pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienestā, Tiesu administrācijā
• kompānija var nodrošināt Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, glabājot datus aizsargātā vietā ar ierobežotu pieejamību, ar auditācijas

Ievads – minimālais apjoms, kas ir jāpārzina uzņēmuma vadītājam par GDPR/jauno personas datu regulu

• Ievads – minimālais apjoms, kas ir jāpārzina uzņēmuma vadītājam par GDPR/jauno personas datu regulu
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti
• soda sankcijas līdz 4% no gada apgrozījuma par Regulas prasību pārkāpšanu. Lai arī Latvijā datu aizsardzības regulators (Datu valsts inspekcija
• . novembrī Datu aizsardzības regulatori vienlaikus Lielbritānijā (433,000 EUR) un Holandē (600,000 EUR) sodīja taksometru pārvadājumu firmu Uber par faktu
• personu. Regula paredz likumīgu datu apstrādi arī gadījumos, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, lai izpildītu
• nav leģitīma un nepieciešama darījumu iegrāmatošanai, tāpēc ir dzēšama (vai jāiegūst piekrišana par tās apstrādi). Regula aicina izmantot datu

Pašvaldība kā datu apstrādes pārzinis

• Pašvaldība kā datu apstrādes pārzinis
• gadījumā pašvaldībām, turpmāk arī – Pārzinis, ir pienākums ievērot Regulā noteiktos datu apstrādes principus: Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt
• likumīgai, godprātīgai un pārredzamai. Lai datu apstrāde būtu uzskatāma par likumīgu, tai ir jābūt veiktai saskaņā ar kādu no Regulā noteiktajiem
• interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tādējādi pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinim ir jāizvērtē, vai pastāv Regulā
• , lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības («glabāšanas ierobežojums»). Nolūka ierobežojuma princips skaidrots Eiropas datu aizsardzības likuma
• rokasgrāmatas 2018.gada [1] izdevuma 122.lpp.: «Nolūka ierobežojuma princips ir viens no Eiropas datu aizsardzības likuma pamatprincipiem. Tā piemērošana ir cieši

Datu apstrādes principi un tiesiskie pamati

• Datu apstrādes principi un tiesiskie pamati
• vadību un pārvaldību. Pārskatatbildība Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā krietna un rūpīga saimnieka jēdziens izpaužas 5. pantā noteikto
• apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai. Lai datu apstrāde būtu uzskatāma par likumīgu, tai ir jābūt veiktai saskaņā ar kādu no Regulā
• , vai pastāv Regulā noteiktais personas datu apstrādes tiesiskais pamats personas datu apstrādes uzsākšanai. Piekrišana Datu subjekts ir devis piekrišanu savu
• un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības («glabāšanas ierobežojums»). Ja pakalpojuma līgums
• un konfidencialitāte»). Personas datu obligāto tehnisko aizsardzību īsteno ar fiziskiem un loģiskiem aizsardzības līdzekļiem, nodrošinot: aizsardzību

Kad un kam ir jāziņo par datu aizsardzības incidentu?

• Kad un kam ir jāziņo par datu aizsardzības incidentu?
• tiek glabāti pie datu pārziņa ir, piemēram, nozagti. Regulā ir norādīts, ka datu apstrādātājs, tiklīdz tam kļuvis zināms personas datu aizsardzības pārkāpums
• Personas datu aizsardzības incidenti (datu noplūde, datu nesankcionētā piekļuve/apstrāde u.c.) ir daudzu uzņēmumu ikdiena, tāpēc svarīgi ir tam
• uzņēmumam, jo saskaņā ar pārskata atbildības principu Datu aizsardzības inspekcijai nav jāziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu tikai gadījumos
• , ja uzņēmums uzskatāmi vai parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fiziskas personas tiesībām un brīvībām. Šādai
• matrica, ir vērts to piemērot datu aizsardzības incidentu vērtējumiem. Tomēr būtībā Latvijai būtu vērtīgi, ja Datu aizsardzības inspekcija sagatavotu