Meklēšanas rezultāti

3. nodaļa. Starptautiskās darba tiesības

3. nodaļa. Starptautiskās darba tiesības
Komentē ZAB Ellex Kļaviņš DL 3. nodaļa «Starptautiskās darba tiesības» DL ietverta, lai noteiktu piemērojamās tiesību normas darbiniekiem un darba
ir vispārīgi ietvertas tiesību normas, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību starptautiskajiem aspektiem. Starptautiskās darba tiesiskās
attiecības vispārīgi raksturo tas, ka kādam no to elementiem ir starptautisks jeb pārrobežu raksturs, piemēram, darbinieka atrašanās vieta vai darba izpildes
vieta ir vienā valstī, savukārt darba devējs atrodas citā. Mūsdienās nav nekas neparasts, ka darba tiesiskās attiecības iegūst arvien vairāk pārrobežu
darba tiesisko attiecību elementu loku – starptautiskos līgumus, darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu un darbinieku nosūtīšanas jautājumus

Tiesības uz datu dzēšanu jeb «tiesības tikt aizmirstam»
Regulas 17.pantā ir nostiprinātas personas tiesības uz savu personas datu dzēšanu jeb tiesības «tikt aizmirstam» – personai ir tiesības iebilst datu
apstrādes turpināšanai, kā arī pieprasīt datu dzēšanu, kad to apstrādei vairs nav tiesiska pamata. Tādējādi personai ir tiesības lūgt neatgriezenisku
personas datu publicēšanu. Regulā izmantotais apzīmējums «tiesības tikt aizmirstam» ir attiecināms uz personas datu apstrādi interneta tiešsaistes vidē
. «Tiesības tikt aizmirstam» vairs neattiecas vienīgi uz meklētājprogrammu (piemēram, Google reģionālo lapu) rezultātu atspoguļošanu, bet uz daudz
plašāku tiesību apjomu, nosakot, ka personai ir tiesības vērsties pie jebkura datu apstrādes pārziņa, pieprasot dzēst savus personas datus. Personas

Pienākums saglabāt darba vietu un tiesības uz atpūtu
darbinieku, kvalifikāciju paaugstinājušajam darbiniekam būs tiesības atgriezties darbā iepriekšējā amatā ar ne sliktākiem nosacījumiem par tiem, kādi
Saskaņā ar DL 96. panta pirmo daļu darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz kvalifikācijas paaugstināšanu, tiek saglabāta darba vieta
. Tādējādi arī gadījumos, kad darbinieks būs piedalījies ilgstošās apmācības, un pat tad, ja uz viņa prombūtnes laiku darba devējs būs darbā pieņēmis citu
tam bija pirms apmācībām. Gadījumā, ja darbiniekam netiks nodrošināts iepriekšējais darbs, darbinieks pamatoti varēs pārmest darba devējam nelabvēlīgu
seku radīšanas aizlieguma pārkāpumu[1]. Darba laikā piedaloties kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, darbinieks neveic savus ikdienas darba

, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram
. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam». Datorprogrammu izstrādāšana ir vienīgais izņēmuma gadījums, kad darba tiesisko
attiecību ietvaros radīta darba autora mantiskās tiesības automātiski pieder darba devējam. Tāpēc, slēdzot darba līgumus, darba devējiem būtu nepieciešams
paredzēt, ka autora mantiskās tiesības tiek nodotas darba devējam un paredzētā darba samaksa ietver arī šo tiesību nodošanu. Autortiesību likums
nošķir autora personiskās un mantiskās tiesības. Tā, piemēram, darba autoram ir neatsavināmās personiskās tiesības uz autorību, darba atsaukšanu, tā

Aktualitātes darba tiesībās – normatīvie akti, grozījumi Darba likumā
pienākumu izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai gan šādas tiesības darba devējam ir atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktam. Darba
2015. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā apjomīgākie grozījumi Darba likumā kopš 2010. gada. Likumdevējs to papildinājis ar daudzām precizējošām
tiesu praksi, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā izmaksājama uzkrātā atvaļinājuma kompensācija par maksimāli sešām nedēļām. Vēl viens populārs
starp Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ietverto regulējumu par izpeļņas aprēķināšanu
regulējumu. Piemēram, 58. pants tika precizēts, darbinieka atstādināšanas gadījumā uzliekot darba devējam pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav
un lietderību likumdevējs ir atstājis izvērtēšanai darba devējam. Lai gan šī likuma norma piešķir tiesības darbiniekam slēgt darba līgumus ar vairākiem
darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, tomēr darba devējam, slēdzot ar darbinieku darba līgumu, ir tiesības izvērtēt, vai viņam ļaut izmantot
komentējamajā pantā garantētās tiesības slēgt darba līgumus ar vairākiem darba devējiem vai tās ierobežot. Šajā pantā norādīts, kādā veidā darba devējam
norādītos ierobežojumus veikt darbiniekam blakus darbu, konkrēti – ierobežojot darbinieka tiesības veikt blakus darbu, darba koplīgumā vai darba līgumā

20.2 pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana un veikšana no darba devēja vai ar darba devēju likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē
saistīta uzņēmuma piešķirto akciju pirkuma tiesību īstenošanas ienākuma darba ņēmējiem...
spēkā 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 68. punktu) (1) Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darba ņēmējam piešķīris darba
obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības un kuram sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības, likuma
par katru darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības un kuram sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības, līdz pārskata mēnesim sekojošā
no šo darba ņēmēju ienākumiem, kas gūti pārskata mēnesī, īstenojot piešķirtās akciju pirkuma tiesības un atsavinot šīs tiesības.
devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” izpratnē, ja darba ņēmējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā

) pirmajā daļā – darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks
nodarbināts algotā pagaidu vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu
iepriekš; c) piektajā daļā – darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs
attiecības. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās. Savukārt darbinieka tiesības
atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs, ja šādas tiesības nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.