Meklēšanas rezultāti

86. pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

• 86. pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs
• neuzmanības dēļ. Komentē Rita Dindune (1) DL 86. pants nosaka darbinieka civiltiesiskās atbildības pamatu un apmēru. DLK termins «materiālā atbildība
• būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Darbinieka materiālā atbildība ir jāparedz darba līgumā. DL neparedz terminu «pilna materiālā
• . Likumā paredzēti konkrēti kritēriji, kad iestājas darbinieka atbildība: 1) darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu; 2) darbinieks darbu veic
• regulējums noteikts situācijām, kad darbinieka darbs saistīts ar paaugstinātu zaudējumu rašanās risku. Darbinieka atbildība par radītajiem zaudējumiem
• tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu. (3) Ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai tādas

23. nodaļa. Darbinieka atbildība

• 23. nodaļa. Darbinieka atbildība

Atbildības pamats

• personām atbildība arī būtu jāprasa no attiecīgā darbinieka, kas tām nodarījis kaitējumu. Tomēr situācijās, kurās darbinieki kaitējumu trešajām personām
• darbību vai bezdarbību nodarījis. Tādējādi civiltiesiskā atbildība primāri ir vērsta uz mantisko attiecību noregulējumu starp aizskārēju un cietušo
• pienākuma neizpilde var izpausties, piemēram, darbinieka profesionālās pieredzes, kvalifikācijas vai izglītības trūkumā, kas var būt šķērslis darbinieka
• saprast tādējādi, ka tad, ja darba devējs varēs pierādīt, ka rūpīgi atlasījis darbiniekus, tiks izslēgta darba devēja atbildība par šādu darbinieku
• atbildību Augstākā tiesa ir nepārprotami norādījusi, ka juridiskās personas atbildība par kaitējumu, kas radies tās orgānu prettiesiskas rīcības

Ārpuslīgumiski aizskārumi (delikti)

• pienākumu izpildi, un darba devēja atbildība nevar iestāties, neskatoties uz to, ka formāli tas noticis darbinieka darba laikā. Ārpuslīgumisko
• Situācija ar ārpuslīgumiskiem tiesību aizskārumiem jeb t.s. deliktiem ir ievērojami sarežģītāka. Kā norādīts iepriekš, darba devēja atbildība
• darba pienākumus, darba devējs būs primāri civiltiesiski atbildīgs par kaitējuma atlīdzināšanu. Piemērs: Ja būvobjektā kāda darbinieka nolaidības
• pretimnācējam nodarīs miesas bojājumus, darba devējs varētu pamatoti argumentēt, ka cietušajam nodarītais kaitējums nav saistāms ar darbinieka darba

88. pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība

• 88. pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība
• (1) Ja zaudējumi darba devējam radušies vairāku dar­binieku prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši
• darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei, atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl
• bijusi katra darbinieka vaina atsevišķi un ciktāl bijusi darbinieku vai darba devēja vaina, kā tas noteikts DL 87. pantā. Saskaņā ar CL 1669. pantu
• konstatē, ka zaudējumu rašanās pamatā ir vairāku darbinieku rīcība un iekšējos dokumentos nav noteikta visu iesaistīto darbinieku solidārā atbildība
• , tad darba devēja pienākums ir izvērtēt katra darbinieka vainas pakāpi un atbildību radīto zaudējumu nodarīšanā. Līdz ar to atlīdzināmās summas apmērs katram

Darbinieku atbildības jautājumi

• ), par ko primāri atbilstoši likumam ir iestājusies darba devēja atbildība. Gadījumos, kad darbinieka nodarījums var skart sabiedrības intereses
• , vai ir pamats darbinieka disciplināratbildībai vai civiltiesiskajai atbildībai, ja, piemēram, ir pieļauts darba līguma vai iekšējo darba kārtības noteikumu
• pārkāpums no darbinieka puses ar vai bez materiāla rakstura seku radīšanu darba devējam. No darba devēja puses jebkurš pārkāpums ir uztverams nopietni
• ) nosaka gan darbinieka pienākumus un saistības pret darba devēju, gan arī kārtību, kā darba devējam būtu jārīkojas, konstatējot kādu pārkāpumu
• no darbinieka puses. Nopietnākos gadījumos likums dod iespēju izbeigt darba līgumu ar darba devēja uzteikumu. Savukārt darbiniekam ir tiesības apstrīdēt

Rīcība juridiskās personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas uzraudzības rezultātā

• devējam administratīvā atbildība var iestāties tikai tad, ja fiziskās personas rīcība var tikt uz to attiecināta konkrētā veidā. Ar šo «attiecināmību» AAL
• prasības izpildei. Attiecīgi šajā gadījumā būs konstatējama rīcība darba devēja interesēs vai labā un varēs iestāties juridiskās personas atbildība
• . Praksē darba devēji attiecīgās situācijās var censties argumentēt, ka tiem administratīvā atbildība nevar iestāties, jo attiecīgā pārkāpuma izdarīšana
• , lai samazinātu ar šādu argumentāciju saistīto juridisko problemātiku, likumā noteikts, ka administratīvā atbildība darba devējam var iestāties arī
• no pārkāpuma izdarīšanas. Šādos gadījumos darba devēja atbildība izrietēs no tā, ka tā nepienācīgi (nolaidīgi) uzraudzījusi un kontrolējusi darbinieku

Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā

• Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā
• pret darba devēju varēs iestāties atbildības pienākums, piemēram, disciplināratbildības veidā. Turpretī, ja ar darbinieka rīcību kādam darba devēja
• klientam vai sadarbības partnerim būs nodarīti zaudējumi vai pārkāptas kādas normatīvo aktu prasības, par šādiem pārkāpumiem atbildība var būt jāuzņemas
• darba devējam. Šī atbildība var izpausties, piemēram, kā zaudējumu segšana cietušajam, administratīvā soda samaksāšana vai kā citādi. Šajā
• , administratīvā un krimināltiesiskā atbildība. Nodaļā tiks aplūkoti šādas atbildības priekšnoteikumi, analizētas juridiskās robežās, kā arī sniegti

Civiltiesiskā atbildība

• Civiltiesiskā atbildība
• Atšķirībā no disciplināratbildības darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas tad, ja darba devējam ir nodarīts kaitējums (visbiežāk zaudējumi
• ), kuru rašanās ir cēloņsakarībā ar darbinieka pārkāpumu. Pārējās pazīmes ir kopīgas gan darbinieka disciplināratbildībai, gan civiltiesiskajai atbildībai
• vai neizpilde. konstatējama darbinieka citāda prettiesiska, vainojama rīcība. Ja darbinieks zaudējumus darba devējam ir nodarījis ar ļaunu nolūku vai tādas viņa
• par visiem darba devēja zaudējumiem. Nereti šādos gadījumos ir pamats arī darbinieka saukšanai pie administratīvās vai kriminālatbildības. Tomēr saukšana
• pie administratīvās atbildības pati par sevi nerada civiltiesisku atbildību.[1] Vienmēr ir jāveic apstākļu izvērtējums. Jebkurā gadījumā atbildība

Pamats atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

• paredzēt; ja darba devējs nav ievērojis pienācīgu rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu. Darbinieka civiltiesiskā atbildība ir nosakāma
• , izvērtējot visus lietas apstākļus, tai skaitā ciktāl ir bijusi darbinieka vai darba devēja vaina. Šie zaudējumu atlīdzības un darbinieku civiltiesiskās
• vai dokumentācijas nepilnības, darba devējam ir mazas izredzes pierādīt darbinieka vainu un atbildību par zaudējumiem. Specifiski ir tie gadījumi, kad
• , krimināli sodāmas) darbības ārpus darba pienākumu izpildes robežām. Tiesa, vērtējot darbinieka atbildības apmēru, atbilstoši lietas apstākļiem
• var samazināt darbinieka civiltiesiskās atbildības apmēru atbilstoši viņa mantas stāvoklim (DL 87. panta trešā daļa).