Meklēšanas rezultāti

Meža konsultatīvā padome

• Meža konsultatīvā padome
• ; par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas meža nozares attīstībā ieteikt apbalvošanai personas, kas darbojas meža nozarē.
• vei­do­ša­nu un īs­te­no­ša­nu Lat­vi­jā. MKP iz­vei­do­ja 1997. ga­dā, un tās priekš­sē­dē­tājs ir zem­ko­pī­bas mi­nistrs. MKP tiek iesaistīts plašs meža
• un mežsaimniecības nozarē esošo interešu grupas loks. MKP ir 2 pārstāvji no publisko mežu (valsts un pašvaldību) īpašnieku vai pārvaldītāju interešu
• grupas, 2 pārstāvji no privāto mežu īpašnieku vai pārvaldītāju interešu grupas, 4 pārstāvji no kokrūpniecības interešu grupas, 1 pārstāvis no meža
• nekoksnes vērtību apsaimniekotāju interešu grupas, 3 pārstāvji no meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju interešu grupas, 3 pārstāvji no vides un dabas

Ievads

• kritēriji – meža zemju platība un nozares loma. Meža nozare veido aptuveni 3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā visa lauksaimniecība
• teritorijas. Šajā nozarē strādā ap 4% darbaspēka, turklāt tā ar darbu nodrošina iedzīvotājus provincē, ar mežu saistītos uzņēmumus padarot
• par nozīmīgiem darba devējiem. Koksnes produkti veido aptuveni 10% Latvijas eksporta, un nozares specifika neparedz izejvielu importu. Pēc privāto meža īpašnieku
• skaita Latvija ieņem otro vietu Eiropā – meža īpašnieki ir nozīmīgs spēks sabiedrībā. To kopējais skaits tiek lēsts ap 150 000. Tas nozīmē, ka mežs
• » un zvērinātu advokātu birojs «TGS Baltic» (iepriekš «Tark Grunte Sutkiene»), apzinoties, ka katram meža īpašniekam likums uzliek daudz pienākumu

Meža nozīme valsts klimata politikas īstenošanā

• Meža nozīme valsts klimata politikas īstenošanā
• Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko
• mežsaimniecības nozarē. Plāns pieejams šeit: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/. Iepriekš minētajā plānā skaidrots
• , ka pēdējā desmitgadē stabils pieaugušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvara pieaugums Latvijā samazina CO2 piesaistes intensitāti mežā, it sevišķi tās
• potenciālu nākotnē. Tāpēc jāveic pasākumi meža produktivitātes uzlabošanai un meža vecumstruktūras izlīdzināšanai. Aizvien pieaug arī ekstrēmu dabas
• parādību biežums, kā rezultātā paaugstinās riski mežaudžu attīstībai. Tos var mazināt mežu apsaimniekojot – izvēloties klimata ekstrēmiem pielāgotu meža

Tiesu prakse par valsts pārvaldi meža nozarē

• Tiesu prakse par valsts pārvaldi meža nozarē
• Meža likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās Zemkopības ministrijas valsts pārvaldes funkcijas meža nozarē, ietverot tajā arī mežsaimnieku
• nav identisks valsts pārvaldes funkcijas jēdzienam, un konkrētajā gadījumā mežsaimniecības nozarē valsts bija noteikusi tādus VMD uzdevumus, kuru
• pildīšanu neprasīja noteiktās valsts pārvaldes funkcijas. Senāts atzina, ka tāda valsts pārvaldes funkcija kā apmācīt meža īpašniekus, kā arī citas
• personas par mežsaimniecības jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, ne 1999. gada 25. oktobra Valsts meža dienesta likumā, ne Ministru kabineta
• 2004. gada 16. novembra noteikumos Nr. 945 «Valsts meža dienesta nolikums» (zaudējuši spēku ar 2013. gada 3. augustu, aizstāti ar Ministru kabineta

Zemkopības ministrija

• Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde meža nozarē. Zemkopības ministrijas kompetence, funkcijas un uzdevumi ir noteikti Ministru
• informēšanu un dialogu ar sabiedrību par lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku; piedalās ES kopējās politikas izstrādē par meža nozares

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība

• apsaimniekošanas. Proti, lielākiem meža īpašniekiem, kam meža nozare ir pamatdarbības veids un peļņas gūšanas avots, ir gan pieredze, gan resursi, lai veiktu
• kooperatīvā sabiedrība ir meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz mežsaimniecības un mežsaimnieciskās produkcijas realizācijas
• pakalpojumus, bet nenodarbojas ar mežsaimnieciskās produkcijas ražošanu. Abstrahējoties no likumā ietvertās definīcijas, meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība
• ir sabiedrība, kurā apvienojušies meža īpašnieki, lai, kopīgi darbojoties un apvienojot spēkus, iegūtu lielāku labumu katrs no sava meža īpašuma
• mežā veicamos obligātos darbus un pastāvīgi sadarbotos ar koksnes pircējiem, tādējādi iegūstot izdevīgāku cenu. Mazajiem meža īpašniekiem savukārt

Kā paredzēt klienta vajadzības

• jautājumus, lai palīdzētu klientam rast jaunas atbildes uz to interesējošiem jautājumiem. Tātad jums ir rūpīgi jāsagatavojas, jāizpēta klienta nozare
• pārdevēja viedokli, jaunas idejas, jaunu skatījumu uz situāciju. Klients sagaida, ka jūs esat informēts par svarīgākajām norisēm un tendencēm klienta nozarē
• prasības saviem apakšuzņēmējiem – meža darbu veicējiem – izvirza un plāno izvirzīt valsts lielākais mežsaimniecības uzņēmums. Sava klienta prasības
• . Ja jūs zināt aktualitātes klienta nozarē, tad varat laikus sagatavot savus risinājumus un radīt jaunas pārdošanas iespējas, kuras iniciē pats
• kopsakarības starp zināmām lietām. Jaunu izpratni klientam var sniegt piemēram kāds svaigs pētījums, piemērs vai veiksmes stāsts klienta nozarē

Nepārvarama vara

• Meža nozarē, tāpat kā jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, reizēm iespējama tādu apstākļu iestāšanās, kuri būtu uzskatāmi par nepārvaramas varas

Nozīmīga tiesu prakse meža nozarē

• Nozīmīga tiesu prakse meža nozarē

Drošībai kļūst aizvien lielāka nozīme

• un Zemgales reģionā, saistībā ar darba aizsardzību – uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir zivsaimniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība
• , ka nopietnos uzņēmumos strādājošie darbinieki meža izstrādes procesā vienmēr valkā īpašus darba apģērbus, aizsargķiveres, cimdus, acu aizsargus un speciālus
• līdzekļus dzirdes orgānu aizsardzībai, savukārt darbinieki, kuri vada meža tehniku, ir īpaši apmācīti un sertificēti. Drošības pasākumi tiek ieviesti
• gan uzņēmumu īpašnieku un vadītāju profesionālās izaugsmes dēļ, gan arī tāpēc, ka to diktē lielākā meža īpašnieka valsts a/s «Latvijas valsts meži