Meklēšanas rezultāti

Minimālā darba alga

• Minimālā darba alga
• Minimālā darba alga būvniecības nozarē nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kura normāla darba laika ietvaros sākot no 2018.gada 1
• .janvāra ir 430 eiro. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, proti, 40 stundas nedēļā, un minimālās stundas tarifa likmes
• aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr.656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika
• ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu». Minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē aprēķina, valstī noteiktā minimālā mēneša
• darba algu dalot ar normālā darba laika stundu skaitu mēnesī, tai skaitā svētku dienu stundu skaitu, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas

61. pants. Minimālā darba alga

• 61. pants. Minimālā darba alga
• (1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. (2) Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros
• kabineta noteikumos. Tādējādi turpmāk nevajadzēs grozīt Ministru kabineta noteikumus arī tad, ja minimālā mēneša darba alga netiek mainīta nākamajā gadā. Šī
• norma ir spēkā ar 2016. gada 1. janvāri. Minimālā mēneša darba alga valstī no 2015. gada 1. janvāra – 360 eiro. Sākot ar 2015. gada 1. janvāri
• . gada 1. janvāra valstī minimālā alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums
• darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu» tiek noteikta minimālā mēneša darba alga – 430 euro[1

63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

• 63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem
• stundas tarifa likme eiro; MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šiem noteikumiem; h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī
• eiro; MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga 430 eiro; n – kalendāra mēnešu skaits pārskata periodā; hp – normālā darba laika stundu skaits
• (1) Pusaudžiem, kas tiek nodarbināti šā likuma 132.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktā darba laika ietvaros, mēneša darba alga nedrīkst būt
• u.tml. Minētā darba laika ietvaros nodarbinātajiem pusaudžiem mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša
• nodarbināšanas stundu skaits nedēļā nesasniedz 40 stundas nedēļā, bet gan tikai 35 stundas, mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto

Rīkojums par darbinieka nodarbināšanu virsstundu darbā

• Rīkojums par darbinieka nodarbināšanu virsstundu darbā
• valstī noteiktā minimālā darba alga vai stundas algas likme, piemaksas apmēru var noteikt mazāku, bet tas nevar būt mazāks par 50 procentu apmēru
• darba daudzumu. Ko nozīmē – "būtiski" palielināta valstī noteiktā minimālā darba alga? Valstī noteiktajai minimālajai darba algai jābūt paaugstinātai
• no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmēru no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā
• ; rī­ko­ju­ma pa­ma­tu: - Darba likuma 136.panta trešās daļas atbilstošo punktu, 68.panta pirmo, otro vai trešo daļu; - lo­kā­lā norm­atī­vā ak­ta kon­krē­to

Ģenerālvienošanās

• kārtībā, pieņemot izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju būvniecības nozarei, jo ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga
• pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredzēja iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku
• laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», un tā stāsies spēkā šī gada 4.novembrī, nosakot, ka visas būvniecības nozares minimālā alga būs 780 eiro, savukārt tie
• Ģenerālvienošanās ir civiltiesisks līgums, ar kuru nosakot valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu
• būvniecības nozarē, tā kļūst par saistošu visiem nozares uzņēmumiem. Līdz ar to darba devējam būs pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks

Darba līgums (akorda alga)

• Darba līgums (akorda alga)
• . [darba laika sākums] līdz [darba laika beigas]. 2. Darba samaksa 2.1. Darbiniekam tiek noteikta akorda alga, kas tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba
• darba līgumam (akorda alga) Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba
• . Akorda alga ir viens no darba samaksas veidiem. Akorda alga tiek aprēķināta un izmaksāta darbiniekam atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi
• no laika, kas bijis nepieciešams darba veikšanai. Ja darbiniekam ir nolīgta akorda alga, to aprēķina atbilstoši izdarītā darba daudzumam, kas paveikts
• darbinieks, nostrādājot visas mēnesī noteiktās darba stundas, viņam aprēķinātā darba alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algas

75. pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

• ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. (3) Mēneša
• minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. Par attaisnotu darbinieka prombūtni šī
• mēneša vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laikā ir mazāka kā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā
• daļā norādītas vidējās izpeļņas aprēķinā iekļaujamās komponentes: darba alga, piemaksas neatkarīgi no tā, vai tās izmaksātas, pamatojoties
• (1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba

Darba samaksas izmaksa

• Darba samaksas izmaksa
• ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā
• laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Ja nolīgta laika alga
• . Ja nolīgta akorda alga, darbinieka saistības daļēja izpildījuma gadījumā darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba
• Darba devējam būvniecības nozarē ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies
• par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba samaksa

Darba samaksas aprēķins un izmaksa

• Darba samaksas aprēķins un izmaksa
• , noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā
• mēneša darba alga. Šī tiesību norma varētu būt atgādinājums gan darba devējiem, gan darbiniekiem, cik svarīgi ir pašiem rakstveidā vienoties par darba
• , ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tā kā regulāri izmaksājama ir tikai darba alga un piemaksas, darba
• devējam ir būtiski vienoties ar darbinieku par kārtību, kādā izmaksājama tieši darba alga un piemaksas. Tā kā DL paredz, ka darba devējam un darbiniekam
• DL 40. panta trešā daļa paredz, ka darba līgumā ziņas par darba samaksas apmēru un izmaksas laiku var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem

4. pants. Sociālās apdrošināšanas veidi

• pret bezdarbu); 3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – darba negadījumu apdrošināšana); 4) invaliditātes apdrošināšana
• darbā, invaliditātes iegūšana, apgādnieka zaudēšana, došanās grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumā. Viens no sociālās apdrošināšanas principiem nosaka
• apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks pabalsts vai pensija nākotnē. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu
• . To regulē likumi “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā
• objekta minimālā apmēra. Pārējiem būs iespēja saņemt valsts pakalpojumu, ja tie maksās veselības apdrošināšanas iemaksas. Mikrouzņēmumu ienākuma nodoklī