Meklēšanas rezultāti

Komunikācija un atbildība

• Komunikācija un atbildība
• problēmas, kas rodas projektā, ir sliktas komunikācijas rezultāts. Slikta komunikācija var izraisīt dažādus apdraudējumus, piemēram: atšķirības
• informācijas iegūšanai; projekta aktivitātes ietekmē ieinteresētās puses pēdējā brīdī. Komunikācija norisinās pēdējā brīdī, un tas ir galvenais iemesls
• izmaiņas u.c. Projekta vadītājam arī skaidri jākomunicē ar savu komandu. Vāja komunikācija var radīt daudzas problēmas un saasināt esošās. Proaktīva
• komunikācija var palīdzēt pārvarēt daudzas kļūdas. Savukārt nepārdomāta komunikācija var atstāt negatīvu efektu uz projekta īstenošanas mērķiem
• . Lai gan šāda komunikācija ir ļoti svarīga, jānodrošina arī iekšējā projektu komunikācija – informācijas apmaiņa starp kolēģiem un projekta komandas biedriem

Projekta komunikācijas vadības procesi

• Projekta komunikācijas vadības procesi
• Projekta veiksme bieži vien ir atkarīga no tā, cik sekmīga komunikācija jeb saziņa ir projekta komandā un ar projekta ieinteresētajām pusēm. Tāpēc
• . Liela daļa projekta vadītāja aktivitāšu ir saistīta ar komunikāciju (statistika rāda, ka pat 80%, ja ne vairāk). Komunikācija var notikt dažādos
• ir svarīgi uzlabot projektā ieinteresēto pušu izpratni un savstarpējo sadarbību un nodrošināt savlaicīgu, precīzu un objektīvu informācijas izplatīšanu
• ir dažādas dimensijas: iekšējā (ieinteresētās puses projektā un organizācijā) un ārējā (fokusējas uz ārējām ieinteresētajām pusēm – klientiem
• projekta un ieinteresēto pušu vajadzībām un iekļaut interaktīvu komunikāciju (atbildes, atsauksmes). Projekta komunikācijas vadība iekļauj aktivitātes

Pienākumi

• redz kā vēlamo, un to, kas viņiem patiešām ir nepieciešams. Sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm projektā, «cilvēka tilta» atbildība ir noskaidrot
• , izanalizēt, dokumentēt un apstiprināt tām nepieciešamās prasības. Rezumējot, viens no pamatpienākumiem ir palīdzēt noteikt un skaidrot projekta
• tvērumu. Turpmāk attēlā ir demonstrēta projektā saņemtās un nosūtāmās informācijas plūsmas informācijas sistēmu izstrāde projektos, kur «cilvēkam tiltam
• » jānodrošina saņemtās informācijas pārveide, strukturēšana un nodošana. «Cilvēkam tiltam» ir jāsaprot projekta mērķi un jāpalīdz definēt prasības tā
• , lai, balstoties uz tām, varētu izveidot gan atbilstošu projekta laika, finansiālo un citu resursu novērtējumu, gan arī rezultātā iegūtu nepieciešamo

Projekta personāla kompetences (Competencies of project personnel)

• Projekta personāla kompetences (Competencies of project personnel)
• Veiksmīgai projekta īstenošanai ir svarīga projekta komanda, kurai nepārtraukti jāattīsta gan projektu vadības, gan projekta specifiskās kompetences
• . Katram projektam un projekta grupai ir nepieciešamas savas kompetences, zināšanas un pieredze, lai radītu projekta nodevumus (produktu, pakalpojumu
• vai iznākumu). Projekta personālam nepieciešamās kompetences tiek novērtētas projekta komandas izveides un resursu novērtēšanas laikā (detalizētāku
• aprakstu sk. šīs nodaļas pielikumos un 3.4. nodaļā «Resursi»). Jebkāda novirze starp projekta komandā pieejamajiem un nepieciešamajiem kompetenču
• jeb komandas darba organizēšana un vadīšana. Apskatot nepieciešamās projekta vadības kompetences, tās ir iespējams sadalīt trīs vispārīgās grupās [1

Projektu risku vadības būtība

• risku vadības sastāvdaļa. Lielākajā daļā risku vadības procesu nepieciešama komunikācija un projekta vadītāja, projekta komandas un ieinteresēto pušu
• Risks projektu vadībā nozīmē neskaidrību, kas projekta mērķus var ietekmēt negatīvi vai pozitīvi. Neskaidrība var būt nākotnes notikums, kas
• ietekmē projekta mērķus. Projektā parasti tiek apzināti notikumi, kas var ietekmēt tā izmaksas un īstenošanas termiņu. Tādējādi risku raksturo tā
• rašanās varbūtība un tā nenoteiktā ietekme uz projekta mērķiem (sk. 5.1.1. attēlu). 5.1.1. attēls. Projekta riska būtība. Piemēram, projekta mērķis
• ir uzbūvēt ēku atbilstoši tehniskajai specifikācijai noteiktā laikā un izmantojot noteiktu finansējuma apmēru. Projekta risks – celtniecības izmaksas

Projektu vadības funkciju atbalsta lietotnes

• un konfigurācijas vadībai, informācijas vākšanai un izplatīšanai utt. Lietotnes palīdz arī automātiski savākt informāciju projekta galveno izpildes mērījumu
• ; Izpildes informācija krāšana; Konfigurācijas pārvaldība (piemēram, dokumentu versionēšana, prasību atsekojamība); Projekta informācijas vadība
• un izplatīšana, izmantojot: elektroniskos projektu vadības rīkus – sanāksmes un virtuālie ofisi, projekta vietnes, darbvirsmas, sadarbības
• – tīmekļa lapas, bloki un programmas, kas palīdz iesaistīt ieinteresētās puses; Projekta produkta specifiskās funkcijas, piemēram, IT projektu
• un izsekošana Projekta vietnes jeb sadarbības programmas Dokumentu koplietošana un pārvaldība Risku pārvaldība Atskaites un metrikas

3.3.1. pielikums. Prasību izzināšana un tās problēmas

• un projekta komandai ir vienota izpratne par prasību rezultātiem, kā arī pārskata, vai tika iegūti plānotie rezultāti; komunikācija un sadarbība – sadarbība
• Prasību izzināšana ir veids, kā atklāt prasības un projekta informāciju, kas var ietvert komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm, problēmas pētīšanu
• un komunikācija ar ieinteresētajām pusēm notiek īstajā brīdī un piemērotā veidā, lietojot pareizu terminoloģiju. Footnotes a, b IIBA guide to the

ISO 21500 standarts projektu vadīšanā

• var būt dokumenti, dati vai komunikācija. IPMA kompetenču vadlīnijas (saīsinājumā: ICB) ir standarts, kas apraksta projekta personāla kompetences
• ar savu komandu, lai gūtu labus projekta rezultātus. Šie rezultāti ir jāizmanto ikdienas darbībās plānoto ieguvumu sasniegšanai. Projekta rezultāti
• par plānoto ieguvumu sasniegšanu prasa projektu vadītājam, pat pēc projekta pabeigšanas. Standarta izstrādes komandai izdevās atrisināt arī citus problemātiskus
• jautājumus. Tālāk aprakstītas attiecības starp projektu vadību un gala produktu vadīšanu, kas ir bijusi problēma jau no paša projekta sākuma
• . Priekšrocība – pārzināt dažādas pieejas – vienlaikus bija arī trūkums. Ņemot vērā projekta sarežģītību, bija tikai dabiski, ka projekta komanda sadalījās

Projektu vadīšanas procesi (Project management processes)

• Projektu veido daudzi savstarpēji saistīti procesi, kas tiek vadīti un īstenoti, lai drošinātu projekta prasību izpildi. Process ir aktivitāšu kopa
• , kas tiek izpildīta, lai izveidotu noteiktu produktu, servisu vai rezultātu. Katram projekta procesam ir noteikti ieejas dati, kas nepieciešami
• dažādas tehnikas un rīki. Projekta procesus izpilda projekta komanda sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, un tos iedala trīs kategorijās: projektu
• vadīšanas procesi, kas nodrošina efektīvu projekta virzību caur tā dzīves ciklu un nosaka, kā projekta aktivitātes tiks vadītas; uz produktu orientēti
• procesi, kas nodrošina projekta produkta, servisa vai rezultāta projektēšanu un izveidi. Tie ir atkarīgi no projekta produkta, servisa vai rezultāta, tā

Kompetences

• (ar personāla kompetenču apraksta principiem ir iespējams iepazīties 2.8. nodaļā «Projekta personāla kompetences»). Tehniskās
• Prasību pārvaldība Projektu vadība Komunikācija un prasme klausīties Spēja redzēt kopainu jeb konceptuālā (stratēģiskā