Meklēšanas rezultāti

Reputācijas riska vadības atšķirība no krīzes vadības

• Reputācijas riska vadības atšķirība no krīzes vadības
• Reputācijas riska vadība nav tas pats, kas krīzes vadība. Lai gan reputācijas risks var tikt vadīts krīzes pārvarēšanas ietvaros, īstenojot krīzes
• vadības plānu, tomēr reputācijas riska vadība ir preventīva rīcība, lai novērstu krīzes rašanos, un ir īstenojama neatkarīgi no tā, vai krīze
• ir radusies (sk. tabulu «Reputācijas riska vadība un krīzes vadība»). Reputācijas riska vadība un krīzes vadība Reputācijas riska vadība Krīzes
• vadība Ilgtermiņa plānošana Īstermiņa plānošana Novērtēt un paredzēt, kādi riska notikumi (pirms tie īstenojušies) visvairāk
• ieviesta efektīva reputācijas riska vadība Apzināt, kādi pasākumi mazinās reputācijas risku Kontroles pasākumu trūkums, ja nav ieviesta

1. princips: vadība īsteno risku pārraudzību (Oversight)

• 1. princips: vadība īsteno risku pārraudzību (Oversight)
• Vadība nodrošina stratēģijas pārraudzību un veic riska pārvaldības pienākumus, lai atbalstītu vadītājus stratēģijas un darbības mērķu sasniegšanā
• . Atbildība un pienākumi. Vadībai ir primārā atbildība par riska pārraudzību uzņēmumā. Parasti vadība saglabā atbildību par riska pārraudzību, atstājot
• kā ikdienas pienākumu vadītājiem vai īpašām komitejām pārvaldīt un uzraudzīt riskus (piemēram, riska komitejai). Neatkarīgi no struktūras
• ir dokumentēts pienākumu dokuments, kas nosaka vadības un vadītāju atbildības sadalījumu. Prasmes, pieredze un uzņēmējdarbības pārzināšana. Riska pārraudzība
• ir iespējama tikai tad, ja vadība izprot uzņēmuma stratēģiju un nozari un ir informēta par jautājumiem, kas skar uzņēmumu. Tā kā stratēģija

13. princips: ievieš reaģēšanu uz riskiem

• uz risku darbības izvēle un ieviešana. Vadība izvēlas un ievieš reaģēšanas uz riskiem darbības, ievērojot šādus faktorus: biznesa konteksts – riska
• Uzņēmums identificē un izvēlas rīcību reaģēšanai uz riskiem. Visiem identificētajiem riskiem vadība izvēlas un īsteno reaģēšanu uz risku. Reaģēšanu
• uz risku iedala šādās kategorijās: pieņemt – netiek veikta nekāda darbība, lai ietekmētu riska lielumu. Šī rīcība tiek piemērota, ja risks ir riska
• apetītes robežās. Risks, kas ir ārpus uzņēmuma risku apetītes un kuru vadība cenšas pieņemt, parasti prasa apstiprināšanu no vadības vai citām
• stratēģiju parasti izvēlas, ja uzņēmums nespēj identificēt rīcību, kas līdz pieņemam lielumam mazinātu riska ietekmi. izmantot – tiek veikta darbība

Tirgus riska vadības politika un procedūras tās ieviešanai

• Tirgus riska vadības politika un procedūras tās ieviešanai
• visos organizācijas līmeņos. Politikā būtu jāparedz arī, piemēram: kā tiks novērtēts tirgus risks un kā par to tiks informēti tirgus riska vadībā
• iesaistītie darbinieki un valde; pieļaujamais tirgus riska līmenis organizācijā, kā arī risku pārvērtēšanas biežums; valdes un citu tirgus riska vadībā
• tirgus riska vadībā iesaistītajiem darbiniekiem izprast viņu pienākumus un lomu tirgus riska vadībā, tādējādi nodrošinot efektīvāku riska vadības procesa
• Organizācijas valdei būtu jāsagatavo un jāapstiprina tirgus riska vadības politika. Tā būtu periodiski jāaktualizē, atspoguļojot, piemēram, tirgus
• riska vadības mērķus, principus un procesā iesaistīto atbildības sadalījumu, tostarp tirgus riska vadības pieejas un izmantotās metodes (tai skaitā

Reputācijas riska ietekmes un varbūtības novērtēšanas skalas piemēri

• Reputācijas riska ietekmes un varbūtības novērtēšanas skalas piemēri
• Lai novērtētu reputācijas riska ietekmi, iespējams izmantot finanšu ietekmes skalu, piemēram, zaudēto nākotnes līgumu vai ienākumu izpratnē, vai arī
• vērtību. Tomēr finansiālo ietekmes novērtējumu nav iespējams vienmēr piemērot reputācijas riska analīzei. Tāpēc daudzas organizācijas izmanto
• kvalitatīvo reputācijas riska ietekmes novērtēšanas pieeju, lai sākotnēji novērtētu ietekmi uz reputāciju (sk. tabulu "Reputācijas riska ietekmes novērtēšanas
• skalas piemērs"). Jāņem vērā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa riska ietekme uz organizācijas reputāciju, ieskaitot ietekmi uz ieinteresēto pušu uzvedību
• . Reputācijas riska ietekmes novērtēšanas skalas piemērs Ietekmes novērtēšanas kritēriji Zema (1) Vidēja (2

3. princips: definē vēlamo kultūru

• vēlamā rīcība atsevišķām personām un uzņēmumā kopumā. Riska apzināšanās kultūra. Vadība nosaka īpašības, kuras vajadzīgas, lai laika gaitā sasniegtu
• ; risku apspriešanas stiprināšana lēmumu pieņemšanā – vadība, pieņemot galvenos darbības lēmumus, ietver riska scenāriju apspriešanu un pārskatīšanu, kas
• uzņēmums – vadība neuzskata risku par negatīvu, bet kā kritisku stratēģijas un uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai; riska izpratnes veicināšana
• vajadzīgo kultūru, nodrošinot uzraudzību un fokusu. Uzņēmums var izveidot riska apzināšanās kultūru ar šādiem pasākumiem: stingra līdervadība – vadībai
• un vadītājiem ir svarīgi radīt īsto izpratni par risku un noteikt toni visā uzņēmumā; «līdziesaistīšanas» vadības stila uzturēšana – vadība mudina

4. princips: demonstrē uzticēšanos pamatvērtībām

• jāatstāj uz vadības sēdi. To dara, sūtot darbiniekiem skaidras un konsekventas ziņas, ka riska vadība ir daļa no ikviena ikdienas pienākumiem
• ERM nodrošināšanā. Bez spēcīga un atbalstoša toņa, ko nosaka vadība, izpratne par riskiem var tikt apdraudēta, reakcija uz riskiem var būt nepiemērota
• netiek ievēroti šādu iemeslu dēļ: signāli no vadības faktiski nevieš cerības; vadība nenodrošina vadības atbilstību standartiem; vadība un vadītāji
• nedarbojas saskaņā ar uzņēmuma misiju, nākotnes redzējumu, pamatvērtībām, stratēģiju un riska stratēģiju; risks ir pretējs stratēģijas noteikšanai
• uz svarīgiem riska un atbilstības jautājumiem; riska izmeklēšanas un reaģēšanas process ir neatbilstošs; pastāv tīša vai netīša vadības vai personāla

Reputācijas riska vadība

• Reputācijas riska vadība
• Augstākajai vadībai ir jāatbalsta reputācijas riska vadība, jo tādā veidā iespējams nodrošināt ilgstošu labas reputācijas saglabāšanu. Organizācijas
• riskus, kas apdraud organizācijas reputāciju? Kāda ir agrīnās brīdināšanas sistēma, kas nodrošinātu, ka organizācijas augstākā vadība laikus saņem informāciju, kas nepieciešama konkrētā riska scenārija īstenošanās gadījumā?
• un ārējās vides izmaiņu gadījumā) stabils reputācijas riska, kas pārsniedz pieļaujamo riska līmeni (risku apetīti vai toleranci), identificēšanas
• tiesvedības procesi, korupcijas un krāpšanas gadījumi), kā arī esošie kontroles pasākumi, kas mazina reputācijas riska rašanos. Reputācijas riska
• vadība ir process, kas sniedz labumu organizācijām, aizsargājot to vienu no visvērtīgākajiem aktīviem – reputāciju. Organizācijas augstākajai vadībai

Uzņēmuma risku vadība: attīstība no kuba (2004.) līdz spirālei (2017.)

• Uzņēmuma risku vadība: attīstība no kuba (2004.) līdz spirālei (2017.)
• (COSO) laida klajā jaunos norādījumus uzņēmuma risku pārvaldībā (ERM): «Uzņēmuma risku vadība – integrācija ar stratēģiju un sniegumu» (Enterprise Risk
• Management – Integrating with Strategy and Performance). Kopš iepriekšējā ERM, kas tika izlaists 2004. gadā, daudz kas ir mainījies riska un riska
• un vadībai, bet arī radījis jaunu riska kategoriju – kibernoziedzības risku. Tehnoloģiju attīstība un lielāks pārredzamības pieprasījums ir radījis spriedzi
• stratēģiskās plānošanas procesos un spējā īstenot operacionālo darbību. Minēto problēmu risināšana prasa, lai uzņēmums uzņemtos jaunu pieeju riska
• vadībai: tādu, kas palīdz radīt, saglabāt un realizēt vērtību tagad un nākotnē. Mūsu izpratne par riska būtību, izvēles, tai skaitā lēmumu, māksla

11. princips: novērtē risku lielumu

• , ir piemērota varbūtības modelēšanas pieeja (piemēram, riska vai naudas plūsmas aprēķināšanas vērtība). Lai novērtētu citus riska veidus, vadība
• vai mērķtiecīgas vadības darbības, lai mainītu riska pakāpi; faktiskais atlikušais risks ir risks, kas saglabājas pēc tam, kad vadība ir veikusi darbību
• Riski, kas identificēti un iekļauti uzņēmuma risku visumā, tiek novērtēti, lai izprastu katra riska nopietnību saistībā ar uzņēmuma stratēģijas
• un darbības mērķu sasniegšanu. Riska visums veido pamatu, no kura uzņēmums spēj izveidot riska profilu. Riska novērtēšanas pieejas var būt kvalitatīvas
• , kvantitatīvas vai jauktas. Paredzamais riska lielums var ietekmēt izmantotās pieejas veidu. Pieeju veidi ietver tai skaitā scenāriju analīzi