Meklēšanas rezultāti

Risku grupas

• Risku grupas
• Šajā nodaļā aplūkotas risku grupas, kurām atbilstoši var klasificēt identificētos risku notikumus. Risku grupēšana nepieciešama, lai būtu iespējams
• iegūt apkopojošu un analītisku informāciju par riska lielumiem grupās, kas ir svarīgi risku īpašniekiem un vadītājiem gan uzraugot, gan salīdzinot
• šādās risku grupās: tirgus risks – iespējamie zaudējumi, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu pārvērtēšanu to tirgus cenas izmaiņu rezultātā
• , saglabājot katras riska grupas labajā praksē lietoto jēdziena būtību. Vienota risku klasifikācija palīdz iestādē veidot vienotu izpratni par riskiem, ar kuriem organizācija saskaras, un labāk izprast organizācijas riska profilu.
• iekšējā vidē. Ārējās vides risku (sk. 1.2.1. attēlu) notikumus organizācija pilnībā un tieši ietekmēt nevar, jo riska iestāšanās iespējamības kontrole

IT projektu riski un to klasifikācija

• kvalitāte. Lai samazinātu šādu risku, nepieciešams: laikus plānot visas darba grupas tikšanās, saskaņojot IT projekta darba grupā esošo darbinieku
• atvaļinājumus un komandējumus; motivēt IT projekta dalībniekus saglabāt jau apstiprināto darba grupas sastāvu, to nemainot. Lai vadītu šo risku
• . attēls. IT risku klasifikācija, būtiskākie riski un to mazināšanas pasākumi. Nepietiekams IT projekta pasūtītāja atbalsts nozīmē, ka ir nepietiekama
• jautājumos, tai skaitā par darbības plānošanu, resursu piešķiršanu un projekta galarezultātu pieņemšanu. Lai samazinātu šāda veida risku
• , jo nav pilnīga un/ vai ir nepareiza izpratne par pasūtītāja vajadzībām. Lai mazinātu šo risku, nepieciešams: noteikt skaidras prasības, kas attiecas

Risku kultūras principi un modeļi

• Risku kultūras principi un modeļi
• Pirms risku kultūras apzināšanās jābūt vienotai izpratnei par organizācijas kultūru: kāda tā ir, un kā tā veidojas. Organizācijas kultūras galvenie
• principi ir iekļauti ABC modelī (2.1.3. attēls), kas atspoguļo šādus pieņēmumus: grupas kultūra (Culture) – veidojas no tās locekļu atkārtotas
• uzvedības. Kultūra ir vērtības, uzskati, zināšanas un izpratne, kas kopīga cilvēku grupai ar kopīgu mērķi; grupas uzvedība (Behavior) veidojas no tajā
• ietilpstošo indivīdu attieksmes. Uzvedību veido grupas ārēji novērojamas izpausmes, tostarp lēmumu pieņemšana, procesu īstenošana, komunikācija u.c
• .; uzvedība un attieksme (Attitude) ir atkarīga no grupā dominējošās kultūras. Attieksme ir individuālas vai grupas uztveres ietekmē pieņemta pozīcija

Risku vadības plānošana

• Risku vadības plānošana
• (dokumentēts risku novērtējums) 25–100 Izmaksu risku novērtējums – projektu risku novērtēšanas darba grupas kvantitatīvs
• Izmaksu aprēķina pārbaužu process (Cost Estimate Validation Process (CEVP)) – projektu risku novērtēšanas darba grupas kvantitatīvs instruments
• Lai veiksmīgi ieviestu projektu risku vadību, to ir nepieciešams rūpīgi izplānot. Risku vadība jāuzsāk jau projektu izstrādes posmā un jāturpina
• visās turpmākajās projekta attīstības stadijās. Risku vadība jāplāno, lai: identificētu, izvērtētu/analizētu galvenos riskus un reaģētu uz tiem
• ; nepārtraukti uzraudzītu projekta riskus un darbības reaģēšanai uz riskiem; novērtētu riskus, aktualizētu risku vadības plānu un attīstītu risku profilu

Finanšu risku veidi

• Finanšu risku veidi
• noteikti jānosaka maksimālā robeža. Pēc risku izcelsmes var izdalīt divas grupas: ārējie un iekšējie riski. Ārējie riski ir objektīvi, un tos nevar
• Jebkurš bizness vienmēr ir saistīts ar risku. Turklāt lielāku peļņu parasti sola darījumi ar augstāku riska pakāpi. Lai pasargātu sevi un biznesu
• no iespējamiem zaudējumiem, ir jāprot risku novērtēt. Kā zināms, jebkurš tirgus vērtējums ir nosacīts, visu paredzēt nav iespējams, taču katram riskam
• . Iekšējie riski rodas kompānijas darbības rezultātā. Pie šādiem riskiem pieskaita finanšu riskus (kredītrisks, valūtas, procentu, likviditātes risks), realizācijas riskus, nepareiza vadības lēmuma risku u.c.

Risku līdervadība kā komandas darbs

• Risku līdervadība kā komandas darbs
• un personības tipi. Lai arī risku grupas var būt ļoti dažādas, iestādēm ir acīmredzama priekšrocība, ja cilvēki ar dažādām prasmēm strādā kopā. Tas
• tikai pastiprināsies, tādēļ iestādes vadībai jāveicina risku grupas pašpārliecinātība, lai risku vadības funkcijas veicēji varētu vienoties ar biznesa
• Mūsdienu biznesa vidē lēmumu pieņemšanas pamatā jābūt objektīvam un sabalansētam risku un ieguvumu izvērtējumam, nevis emocijām, kas ir bīstami
• un nav tālredzīgi. Protams, iestādes vadītājiem ir savas vēlmes attiecībā uz risku līderiem. Tomēr ļoti būtisks ir iestādes vadītāja atbalsts risku
• līderim. Jebkurā iestādē galvenais risku līdera aizstāvis ir iestādes vadītājs, jo bieži risku līderim iestādē nav dotas tādas balsstiesības, kas ļautu

Būvuzraudzība un autoruzraudzība

• instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz
• normatīvie akti; būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis; paredzēti trešās grupas būves būvdarbi; otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas
• būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi
• būvnoteikumu» X nodaļā. Autoruzraudzības veikšana būs obligāta: valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot
• ; trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja; otrās grupas būvēm, ja būvniecībai

Izpratne par risku kultūru

• Izpratne par risku kultūru
• un uzvedību, savukārt darbinieku grupas uzvedība un organizācijas kultūra ietekmē risku kultūru. Katrs darbinieks sāk darbu organizācijā ar personīgo uztveri
• Risku kultūras trūkums organizācijā bieži ir iemesls ne visai veiksmīgai risku vadības īstenošanai. Atbilstoši COSO modelim risku kultūra ir pamats
• risku pārvaldības procesam. Ieviešot un uzturot risku kultūru, parasti tiek rastas atbildes uz šādiem trim savstarpēji saistītiem jautājumiem
• : Kā iespējams uzlabot risku vadību, ņemot vērā esošo organizācijas kultūru? Kāda veida risku kultūrai jābūt ieviestai un uzturētai, lai tā būtu iespējami
• efektīvāka? Kādas pārmaiņas ir jāievieš esošajā risku kultūrā, lai rosinātu efektīvu risku vadību? Risku kultūru var definēt kā organizācijas vērtības

Īpašs risks

• noteikšanas kārtību» 9. pielikumā ir minētas tās valsts un pašvaldību iestāžu amatu grupas, kuru darbs varētu būt saistīts ar īpašu risku: Iestādes un amatu
• grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku Nr. p. k. Iestādes un amatu grupas
• saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz
• riska apstākļos 11. Speciālās izglītības iestādes (speciālās klases un grupas), kas paredzētas izglītojamiem ar somatiskām
• varētu būt pakļauti īpaša riska apstākļiem. Tātad darba vides risku novērtēšanas laikā darba aizsardzības speciālistam jānosaka tie darba veidi

Uzbrukumi

• Kas rada risku? Risku rada cilvēku vai dzīvnieku uzbrukumi. Biežāk fiziskās vardarbības un to draudu izraisītāji ir cilvēki, kas nav kolēģi darba
• uzbrukumiem, ir nodarbinātie lauksaimniecībā. Pēc cēloņiem visi nelaimes gadījumi lopkopībā ir dalāmi 3 grupās – dzīvnieku izraisītie, apkārtējās vides
• kopējam; dzīvnieks piespiež vai saspiež kopēju pie barjerām; dzīvnieks iesper kopējam. Kuri ir galvenie preventīvie pasākumi risku novēršanai
• ar šādu klientu – organizēt darbu divatā; izvietot apsardzes posteņus tuvu vietām ar paaugstinātu vardarbības risku (piemēram, traumatoloģijas