Meklēšanas rezultāti

Korporatīvā sociālā atbildība

• Korporatīvā sociālā atbildība

Korporatīvā sociālā atbildība

• Korporatīvā sociālā atbildība

3. pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

• stājas spēkā 01.01.2018. Sk. Pārejas noteikumu 65. punktu) (1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas
• apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. (2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz: 1
• – pakalpojumu saņēmēji); 2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu. Sociālā riska
• apdrošināšanas sistēmā iesaistītās personas sociālā riska gadījumiem un kompensētu izdevumus, kas rodas sociālās apdrošināšanas jeb sociālā riska gadījumu
• iestāšanās dēļ. Sociālā riska gadījumi, kad tiek piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums un piešķirti pabalsti, kas faktiski aizstāj darba algu

4. pants. Sociālās apdrošināšanas veidi

• : 1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk – pensiju apdrošināšana); 2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk – apdrošināšana
• pret bezdarbu); 3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – darba negadījumu apdrošināšana); 4) invaliditātes apdrošināšana
• ; 5) maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšana; 6) vecāku apdrošināšana; 7) veselības apdrošināšana. Sociālā riska situācijas Sociālā
• apdrošināšana paredz apdrošināšanu sociālā riska situācijām, kad personas līdzšinējie ienākumi var būtiski samazināties vai to var nebūt nemaz. Likumā
• noteiktie sociālās apdrošināšanas veidi sniedz nodrošinājumu tādās sociālā riska situācijās kā aiziešana pensijā, kļūšana par bezdarbnieku, negadījums

Ieturējumu ierobežojumi

• līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā; piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu
• maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma
• % apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā
• maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā, un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā

27.¹ pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksu atgūšana

• izpildes darbības par personai piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanu viena
• vai izdienas pensija, Aģentūra veic ieturējumus sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanai 10
• procentu apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas. Ieturējumus neveic no bērna
• dienā pārmaksas summa piecas reizes pārsniedz sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas apmēru mēnesī. (5
• ) Ja laikā, kad Aģentūra veic ieturējumus sakarā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksu

80. pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

• darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā
• gadījumā darbiniekam ir jāsaglabā darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā
• ierobežojums saistīts ar likuma nosacījumu par minimālās mēneša darba algas un līdzekļu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru
• sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību» 2.1. punktā
• nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā; piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu

24.²pants. Piekļuves punkts informācijas elektroniskai saņemšanai un nosūtīšanai citām dalībvalstīm

• informācijas elektroniskai apmaiņai ar citām dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jomās, kas minētas regulas Nr. 883/2004 3. pantā. Piekļuves punkts ir valsts
• ) Aģentūra un Nacionālais veselības dienests izmanto piekļuves punktu, lai nosūtītu citām dalībvalstīm iestādes rīcībā esošo informāciju sociālā nodrošinājuma jomā atbilstoši iestādes kompetencei.

Maksātspējas rādītāji

• un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 0.216 Izglītība 0.554 Veselība un sociālā
• aprūpe 0.605 Sociālā aprūpe ar izmitināšanu 0.297 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas 0.349
• palīgdarbības -1.459 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 0.281
• Izglītība 1.246 Veselība un sociālā aprūpe 1.536 Veselības aizsardzība 1.600
• Sociālā aprūpe ar izmitināšanu 0.424 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas 0.537 Māksla

2. pants. Likuma mērķis

• Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk – sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo
• konts, kurā tika reģistrēti sociālā nodokļa maksājumi, tika ieviesta tikai 1996. gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Likums “Par valsts
• valstīs tie ir atšķirīgi. Sociālā apdrošināšana var būt: obligāta, valsts regulēta, obligāta, bet ar iespēju veikt papildu maksājumus, brīvprātīga
• no vienas valsts uz citu. Sociālā apdrošināšana Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un no šī brīža sociālā
• pieņemtā regula Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004) un jaunā 2009. gada 16. septembrī