Meklēšanas rezultāti

Civiltiesiski strīdi, kas nav pakļauti izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā

• un ra­dies strīds, tā sa­vus ie­bil­du­mus raks­tvei­dā ie­sniedz ot­rai pu­sei. Ja ot­ra pu­se ne­at­bild vai ie­bil­du­mus no­rai­da, tad pu­ses iz­vei­do
• kār­tī­bā, bet, ja tā­da nav no­teik­ta, tad strīds iz­šķi­rams ar sa­mie­ri­nā­ša­nas me­to­di vai šķī­rēj­tie­sā (Dar­ba strī­du li­ku­ma iz­prat­nē
• (pie­mē­ram, strei­ku vai lo­kau­tu, ie­vē­ro­jot li­ku­mā no­teik­tos ie­ro­be­žo­ju­mus); strī­di, par ku­riem pu­ses vie­no­ju­šās, ka strīds
• . Ja ār­pus­tie­sas kār­tī­bā vai pēc li­ku­mā no­teik­to pa­sā­ku­mu veik­ša­nas ci­vil­tie­sis­kais strīds nav at­ri­si­nāts, tad strīds ir pak­ļauts
• strīds izskatāms savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Puses var vienoties arī par strīda izskatīšanu darba strīdu komisijā (ja darba

Strīdu pakļautība šķīrējtiesai

• šķī­rēj­tie­sas lī­gu­mam, un, ot­rkārt, strīds ne­drīkst būt tāds, ku­ru ne­var ska­tīt šķī­rēj­tie­sā. Jau­tā­ju­mu par to, vai strīds ir pak­ļauts
• uz­ska­ta, ka strīds nav pie­kri­tīgs šķī­rēj­tie­sai, tai ir ie­spē­ja vēr­sties valsts tie­sā, lū­dzot iz­vēr­tēt šo jau­tā­ju­mu. Vie­na

Lēmuma par blakus sūdzību pārsūdzēšana

• , ka strīds nav pakļauts tiesai vai prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas
• , ka strīds nav pakļauts tiesai vai prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību Apgabaltiesas lēmums par blakus sūdzību, ar kuru
• pārsūdzētais lēmums atcelts un tiesa atteikusies pieņemt prasību vai izbeigusi tiesvedību, jo strīds nav pakļauts tiesai vai prasību cēlusi persona, kurai

Pārrunas

• tiek ri­si­nā­tas pār­ru­nu ce­ļā. Ja pār­ru­nu ce­ļā dom­starp­ības nav ie­spē­jams at­ri­si­nāt, jeb­kurš strīds, ne­sa­ska­ņa vai pra­sī­ba, kas
• sa­vstar­pē­jo pār­ru­nu ce­ļā, strīds, ne­sa­ska­ņa vai pra­sī­ba, kas iz­riet no šī lī­gu­ma, tiks iz­ska­tī­ta vis­pā­rē­jās ju­ris­dik­ci­jas tie­sā.»

25. pants. Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā

• – Darba strīdu likumā: kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju
• noteikumus (9. pants), kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju
• puses savstarpēji nav panākušas vienošanos un ir radies strīds. Likums paredz nevis vienas puses vēršanos izlīgšanas komisijā ar iesniegumu, pretenziju
• apņemas likumā noteiktajā termiņā – triju dienu laikā – iesniegt dokumentu izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisijai strīds jāizskata un jāpieņem lēmums
• . Savukārt, ja izlīgšanas komisija nav panākusi vienošanos un līdz ar to nav pieņēmusi lēmumu, tad kolektīvais tiesību strīds tiek nodots izskatīšanai tiesā

Strīdu risināšana

• . Vispirms pusēm ir jāizlemj, vai strīds jānodod izskatīšanai tiesā vai šķīrējtiesā. Pastāv iespēja strīdus risināt ar citām alternatīvām strīdu risināšanas
• , piemēram, vispirms paredzot mediācijas procedūru, un, ja tajā strīds netiek izšķirts, tad strīds tiek nodots tiesā. Šeit gan jāatceras, ka nevar
• paļāvību, ka strīds tiks izskatīts pušu vēlmēm atbilstošā kārtībā. Footnotes ^ Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, Nr. L 12/1, 16.01.2001. http://eur

26. pants. Tiesību strīdu izšķiršana

• strīds starp darba koplīguma pusēm par: 1) prasījumiem, kas izriet no darba koplīguma; 2) darba koplīguma noteikumu piemērošanu; 3) darba koplīguma
• tiesā vai šķīrējtiesā. Saskaņā ar Darba strīdu likuma 12. panta pirmo daļu puses var vērsties tiesā viena mēneša laikā, ja kolektīvais tiesību strīds
• tiesību strīds, kas var rasties nākotnē, tiks nodots izšķiršanai šķīrējtiesā. Savukārt, ja iespējamā tiesību strīda nodošana izšķiršanai šķīrējtiesā
• iepriekš nav paredzēta, tad šāda vienošanās slēdzama situācijā, kad strīds radies. Ja puses par radušos strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā nevar vienoties, tad ieinteresētā puse var vērsties tiesā.

Strīdu izšķiršana starptautiskajā šķīrējtiesā

• tiks iz­šķirts strīds, un va­lo­du, ku­rā tiks iz­ska­tīts strīds. Pirms vie­no­ties par kon­krē­tu starp­tau­tis­ko šķī­rēj­tie­su strī­da iz­šķir­ša­nai

30. pants. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana

• vai dar­ba kār­tī­bas no­tei­ku­mus (in­di­vi­duā­lais dar­ba strīds). DL 25. un 27. panta normas par strīdu izska­tīšanu izlīgšanas komisijā attiecas
• , lai gan šis strīds bi­ja ska­tāms vis­pā­rē­jās ju­ris­dik­ci­jas tie­sā. Sa­ska­ņā ar Ad­mi­nis­tra­tī­vā pro­ce­sa li­ku­mu ad­mi­nis­tra­tī­vās tie­sas
• , pār­bau­dī­ju­si un no­vēr­tē­ju­si vi­sus šīs lie­tas ma­te­riā­lus, at­zi­na, ka pie­tei­cē­jas un K. pa­gas­ta pa­do­mes strīds ir ci­vil­tie­sisks un tas
• strī­da de­fi­nī­ci­ja do­ta spe­ciā­la­jā li­ku­mā – Dar­ba strī­du li­ku­mā: in­di­vi­duāls tie­sī­bu strīds ir tā­das dom­starp­ības
• strī­du li­kums no­sa­ka kār­tī­bu, kā­dā in­di­vi­duā­lais tie­sī­bu strīds iz­ska­tāms uz­ņē­mu­ma lī­me­nī (sk. arī DL 94. pan­ta ko­men­tā­ru

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr.SPC-3/2015 (Parādnieka iebildumu pamatotība maksātnespējas procesā tiesā)

• . Iebildumos parādnieks norādījis, ka neapmaksā rēķinus tādēļ, ka pastāv strīds un spēju izpildīt saistības parādnieks pamatojis ar uzņēmuma lielo
• , ka starp pusēm pastāv strīds par prasījumu, ar kuru pamatots SIA «MARVELS LTD» iesniegtais maksātnespējas pieteikums. [6.5] Parādnieka iebildumi
• ir pietiekami, lai secinātu, ka starp pusēm pastāv strīds par saistības pamatotību, taču, izskatot maksātnespējas procesa lietu, tiesa nevar pārbaudīt
• prasības tiesvedības kārtībā. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr.SPC-25/2012 atzīts, ka strīds par parādu izslēdz maksātnespējas
• strīds, kas risināms prasības tiesvedības kārtībā, parādnieks ir cēlis tiesā iebildumus pret prasījumu un tos pamatojis, savukārt attiecībā par parādnieka