Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Risku novērtēšanas process
Riska vadības rokasgrāmata
- līmeņa noteikšanas mērķis ir izvērtēt, cik lieli ir riski gan individuāli, gan kopumā, lai vērstu vadības uzmanību uz būtiskākajiem draudiem
- pārstrukturēšanu. Daži riski, piemēram, atsevišķi ražošanas un tirgus riski, ir dinamiski un ir nepārtraukti jāuzrauga un jānovērtē. Citi riski ir vairāk statiski
- , operacionālie, stratēģiskie, atbilstības) un apakškategorijai (piemēram, tirgus, kredītrisks, likviditātes u.c.), un katrs risks tiek attiecināts
- uzsāk, nosakot vienotus vērtēšanas kritērijus, kas attiecināti uz visām biznesa funkcijām, vienībām un lielajiem ieguldījumu projektiem. Riski
- tiek veikta, izmantojot kvalitatīvās metodes, pēc tam piemērojot kvantitatīvo analīzi nozīmīgākajiem riskiem. Risku mijiedarbības novērtēšana Riski nav izolēti
Risku grupas
Riska vadības rokasgrāmata
- , ieviešot informācijas sistēmas. 1.2.2. attēls. Iekšējā riska avoti. Praksē riskus pēc to būtības mēdz iedalīt šādās grupās: stratēģiskie riski
- , ko organizācija tieši nevar ietekmēt. 1.2.1. attēls. Ārējie riski. Par iekšējiem uzskata visus riskus, kas rodas, īstenojot organizācijas funkcijas
- , veicot amata pienākumus. Savukārt ārēji riski, piemēram, izmaiņas tiesību aktos, radīs iekšējo risku – personāla kompetences trūkumu par izmaiņām tiesību
- un ieviestajās sistēmās, rodas iekšējie riski, piemēram, izmainītie procesi un sistēmas var neatbilst organizācijas mērķu sasniegšanai. Personāls var nevēlēties
- plānošanas un īstenošanas riski – saistīti ar nepareizas stratēģijas noteikšanu, īstenošanu un kontroli, tai skaitā neatbilstošu darba sniegumu