Meklēšanas rezultāti

Finanšu risku veidi

noteikti jānosaka maksimālā robeža. Pēc risku izcelsmes var izdalīt divas grupas: ārējie un iekšējie riski. Ārējie riski ir objektīvi, un tos nevar
. Iekšējie riski rodas kompānijas darbības rezultātā. Pie šādiem riskiem pieskaita finanšu riskus (kredītrisks, valūtas, procentu, likviditātes risks), realizācijas riskus, nepareiza vadības lēmuma risku u.c.

, ko organizācija tieši nevar ietekmēt. 1.2.1. attēls. Ārējie riski. Par iekšējiem uzskata visus riskus, kas rodas, īstenojot organizācijas funkcijas
, veicot amata pienākumus. Savukārt ārēji riski, piemēram, izmaiņas tiesību aktos, radīs iekšējo risku – personāla kompetences trūkumu par izmaiņām tiesību
un ieviestajās sistēmās, rodas iekšējie riski, piemēram, izmainītie procesi un sistēmas var neatbilst organizācijas mērķu sasniegšanai. Personāls var nevēlēties
, ieviešot informācijas sistēmas. 1.2.2. attēls. Iekšējā riska avoti. Praksē riskus pēc to būtības mēdz iedalīt šādās grupās: stratēģiskie riski
plānošanas un īstenošanas riski – saistīti ar nepareizas stratēģijas noteikšanu, īstenošanu un kontroli, tai skaitā neatbilstošu darba sniegumu

, ugunsgrēkus, plūdus, terorismu, gripas epidēmiju, ko organizācija tieši nevar ietekmēt. Ārējie riski Riska vadības rokasgrāmata Par iekšējiem uzskata

ir konfliktējoši mērķi un iznākumi, kuru noteikšanā ir iesaistītas daudzas ieinteresētās puses un ārējie faktori (piemēram, regulas, normatīvie akti). Tāpat bieži
vai struktūrfondi. Visbiežāk ar finansējumu saistītie riski ir mazāki projekti, kas tiek īstenoti viena budžeta gada ietvaros, vairāku gadu projektu budžetu
prakse un procesi. Riski. Publiskā sektora projektiem ir neliela neveiksmes tolerance, īpaši, ja tie ir nonākuši plašsaziņas līdzekļu redzeslokā
Projekta prasības un mērķi Riski un iespējas Kvalitāte Projekta organizācija Komandas darbs Problēmu risināšana Projekta

, kā un kurus riskus minimizēt ar saviem, uzņēmuma iekšējiem, resursiem, bet kur būtu jāpiesaista ārējie eksperti, t.i., apdrošināšanas sabiedrības, kas
riski), no apdrošināšanas izslēdz; apdrošināšanas gadījumam nedrīkst būt katastrofālas sekas, t.i., tam nedrīkst būt masveida zaudējuma raksturs. Viens

mērķus, un vai tiek iegūta informācija, lai izprastu, kā kibernoziegumu riski ietekmē mērķus? Kontroles aktivitātes: vai uzņēmums ir izstrādājis
kontroles kibernoziegumu riskus? Vai organizācijā ir definēti iekšējie un ārējie komunikācijas kanāli un kārtība, kas atbalsta iekšējās kontroles

. Lai gan ārējie auditori un banku uzraugi paliek ārpus organizācijas, tomēr tie nodrošina paļaušanos uz pārvaldības sistēmu, kā arī tās efektīvāku funkcionēšanu
uzraudzības iestādi. Iekšējā audita darba rezultātus izmanto gan ārējie auditori, gan arī banku uzraugi, papildinot tos ar saviem neatkarīgajiem konstatējumiem
, spriedumiem un vērtējumiem (sk. 2.4.4. attēlu). Saskaņā ar četru aizsardzības līniju modeli ārējie auditori nodrošina pirmo trīs aizsardzības līmeņu
audita atbilstību un ir tiesības noteikt ārējo auditu apjomu un standartus, kas jāievēro, veicot šos auditus. Ja ārējie auditori konstatē būtiskus
pilnveidošanai, kā arī pārliecināties par finanšu institūcijas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Ārējie auditori var paļauties uz iekšējā audita darba

un ieņēmumi ir piemēroti paredzētajiem mērķiem. To darot, ārējie auditori sniedz pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtiskas krāpšanas vai kļūdas
organizācijām ir jāzina savi galvenie krāpšanas riski. Pat stabilās organizācijās krāpšanas risks laika gaitā var mainīties, un ir svarīgi, ka tiek veikta
riska pārvaldības (ERM). Krāpšanas riska novērtējums ir process, ko piemēro, lai identificētu un reaģētu uz krāpšanas risku organizācijā. Šie riski
var rasties organizācijas (iekšējie riski) ietvaros vai ārpus tās (ārējiem riskiem). Riska novērtējums ir nepieciešams, lai noteiktu, kā riski jāpārvalda
, spiedieni un iespējas krāpties, kā arī IT krāpšanas riski; krāpšanas riska novērtēšana – novērtēt relatīvo iespējamību un potenciālo nozīmību/sekas