Meklēšanas rezultāti

Ģenerālvienošanās

• Ģenerālvienošanās
• Ģenerālvienošanās ir civiltiesisks līgums, ar kuru nosakot valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu
• par koplīgumā noteikto atalgojuma līmeni. Ir noteikti kritēriji, lai ģenerālvienošanās kļūtu par saistošu nozarē: uzņēmumu pakalpojumu apjoms vai preču
• , lai to risinātu. Iespējami efektīvākais juridiskais risinājums ir ģenerālvienošanās, kura paredz minimālā atalgojuma piemērošanu
• attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina darba devējs. Tā kā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts
• saglabās tās nozares, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta. Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimā 2018.gadā 1.novembrī pieņemto likumu

18. pants. Darba koplīguma puses

• arodbiedrībā. (2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī – ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju
• ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt
• devēju organizāciju apvienības ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Šis noteikums attiecas arī
• nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, tad ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem
• un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā

160. pants. Atteikšanās no sarunām par darba koplīguma slēgšanu

• Par darba devēja, darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības atteikšanos no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās
• . Pārejas noteikumu 20. punktu) Komentē Karīna Platā Darba likumā noteikts darba koplīguma (ģenerālvienošanās) noslēgšanas process, kurā paredzēts
• (ģenerālvienošanās) slēgšanu. Darba koplīgums (ģenerālvienošanās) nav obligāts normatīvais akts darba tiesisko attiecību jomā, taču, ja darbinieku pārstāvji

68. pants. Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

• tādā apmērā, ka spēkā esošas ģenerālvienošanās ietvaros noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes apmērs nozarē vairs neatbilst šā panta
• trešajā daļā minētajam kritērijam, un ja šīs ģenerālvienošanās ietvaros minētā piemaksa par virsstundām noteikta mazākā apmērā nekā šā panta pirmajā daļā
• noteiktais apmērs, tad attiecīgās ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība šā panta trešajai daļai. Ja minētie
• grozījumi netiek veikti, ģenerālvienošanās zaudē spēku gadu pēc neatbilstības iestāšanās dienas. (22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas
• un darbu svētku dienās izņēmums no šī panta pirmajā daļā noteiktā pieļaujams tikai šādos gadījumos: kad ir parakstīta ģenerālvienošanās, kas noslēgta

22. pants. Darba koplīguma apstiprināšana

• no darbinieku pārstāvjiem. (4) Ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana. Komentē Rita Dindune (1) Saskaņojot darba koplīguma
• no iz­vir­zī­ta­jiem dar­bi­nie­ku pār­stāv­jiem, lai tā bū­tu lem­ttie­sī­ga par dar­ba kop­lī­gu­ma ap­stip­ri­nā­ša­nu. Komentē Rita Dindune (4) Ģenerālvienošanās

Rīkojums par darbinieka nodarbināšanu virsstundu darbā

• ap­mē­rā no akor­ddar­ba iz­ce­no­ju­ma par pa­veik­tā dar­ba daudz­umu. Savukārt, ja nozarē noslēgta ģenerālvienošanās, ar kuru būtiski palielināta