Meklēšanas rezultāti

Strīdu risināšana

• . Civilprocesa likums (226.pants) nosaka, ka Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot likumā paredzētos gadījumus
• . Civilprocesa likums (226.pants) nosaka, ka Izlīgums nav pieļaujams šādos gadījumos: 1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros; 2
• apstiprināšanai un tiesvedības izbeigšanai Civilprocesa likuma 226.–228.panta kārtībā. 2.3. Puses apņemas katra pati segt jebkādus Pusēm radušos
• . Prasītājs lūdz tiesu pieņemt lēmumu atmaksāt 50% no valsts nodevas Prasītājam, t.i., [summa cipariem] EUR [summa vārdiem], pamatojoties uz Civilprocesa
• . Pusēm ir zināmas un saprotamas Izlīguma sekas, tostarp Civilprocesa likuma 227.panta trešās daļas izpratnē, proti, Civilprocesa likuma 223.panta 5

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana

• 2015. gada 28. augusta SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC-0187/2015 Piemērotie normatīvie akti: Civillikums (1587.pants, 1672.pants), Civilprocesa likums (10
• ), Latvijas Republikas Advokatūras likums (48.1pants). Lietas būtība: saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums
• Nr. SKC-175/2014 Piemērotie normatīvie akti: Civilprocesa likums (33.panta trešās daļas 1.punkts, 44.panta trešā daļa, 458.panta otrā daļa, 473.panta
• Civilprocesa likuma 33. pantā ir izsmeļoši uzskaitīti visi tiesāšanās izdevumu veidi. Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punkts noteic
• , ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta trešā daļa nosaka: ja prasība

Kasācijas sūdzības iesniegšanas priekšnoteikumi

• . SKC-2034/2015 Piemērotie normatīvie akti: Civilprocesa likums (82.panta septītā daļa, desmitā sadaļa «Kasācijas tiesvedība» (450.–477.1pants), 450.–454
• Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82. panta sesto un septīto daļu fiziskās personas lietas kasācijas instancē civilprocesā ved pašas vai ar advokāta
• ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību. Minētās normas likumdevējs ieviesa Civilprocesa likumā ar 2013. gada 19. decembra grozījumiem
• ] Pirms 2013. gada 19. decembra Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās gan fizisku, gan juridisku personu lietas kasācijas instancē bija tiesīgi
• pilnvarots jurists. Pašlaik, iesniedzot kasācijas sūdzību un ievērojot spēkā stājušos Civilprocesa likuma grozījumus, tā ir jāparaksta a) fiziskai personai

Tiesas process

• sprieduma izpildei, ja tiesas procesā zaudējusī puse spriedumu labprātīgi neizpilda. Footnotes ^ Civilprocesa likums. Pieejams http://www.likumi.lv
• tiesības izvēlēties konkrētu tiesu savu strīdu izšķiršanai. Piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma[1] noteikumiem, slēdzot līgumu, puses var noteikt arī to
• ) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos strīdus izskata rajona (pilsētas) tiesu
• (pilsētas) tiesā, izņemot prasības pieteikumu lietās, kuras saskaņā ar Civilprocesa likumu ir jāizskata apgabaltiesai. Pieteikums par bezstrīdus
• , statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai citi tās pilnvaroti pārstāvji. Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt zvērināts advokāts

Zemesgrāmatu tiesneši un to lēmumi

• , ka minētā Civilprocesa likuma norma nevar iziet ārpus civilprocesa un regulēt jautājumus, kurus jau regulē Zemesgrāmatu likums, tādēļ nevar paredzēt
• uz citu personu. Zemesgrāmatu likums paredz, ka šādās situācijās noteiktiem nostiprinājuma lūgumiem būs pirmtiesība salīdzinājumā ar citiem. Kā norādīts
• vispirms (piemēram, prasības nodrošinājums, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 142.pantam izpildāms nekavējoties). Šādu praksi noraidīja Senāts, norādot
• izņēmumus no vispārējās kārtības, kādā Zemesgrāmatu likums paredz izskatīt nostiprinājuma lūgumus.[1] Pēc nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas tie
• piemērojama Civilprocesa likumā paredzētās blakussūdzību izskatīšanas kārtība, kas nozīmē, ka sūdzības būs jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļā, kurā pieņemts

Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte

• trešajai daļai un Civilprocesa likuma 363.25panta trešās daļas 1.punktam pieņēmusi [pers. A] pieteikumu un attiecībā uz individuālo komersantu nepamatoti
• 127.panta trešo daļu, kā arī Civilprocesa likuma 363.25panta trešās daļas 1.punktu. [6.5] Turklāt Civillietu departaments secina, ka tiesa nav ņēmusi
• vērā judikatūru, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu. Atziņa, ka individuālais komersants ir speciālais komercdarbības subjekts
• , uz kuru nav attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process, ir pausta Augstākās tiesas Senāta spriedumā lietā Nr.SPC-15/2012. Civilprocesa
• norādīto, spriedumu nevar atzīt par pamatotu, tas ir atceļams minēto materiālo tiesību normu nepareizas piemērošanas un norādītās Civilprocesa likuma

Ievads

• tekstā Bold. "Nodokļu likumu komentāros" lietotie saīsinājumi: CL – Civillikums CPK – Civilprocesa kodekss CPL – Civilprocesa likums ECJ – European Court
• LB – Latvijas Banka MK – Ministru kabinets OECD – Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija PVN – pievienotās vērtības nodoklis PVN likums
• – Pievienotās vērtības nodokļa likums Sestā direktīva– Eiropas Padomes 1977. gada 17. maija direktīva 77/388/EEC UR – Uzņēmumu reģistrs VARAM – Vides

Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesā pieteikta kreditora prasījuma statuss

• Republikas Satversme 105.pants Civillikums 1.pants 217.panta otrās daļas 2.punkts 1895.pants 1904.pants Civilprocesa likums 51.pants 215.panta 6.punkts
• 26.maijā, tas ir, pirms atbildētājas maksātnespējas procesa pasludināšanas. [2.4] Maksātnespējas likums neparedz fiziskās personas maksātnespējas
• maksātnespējas procesa ietvaros Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā. Likums ierobežo tikai sprieduma izpildes lietvedību, ņemot vērā, ka maksātnespējas
• uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā, Civillietu departaments atzīst, ka spriedums
• , pievienojusies pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, ko atļauj Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa. Tādēļ prasības noraidīšanas pamatojumu

Uzturlīdzekļi bērnu labā – atsevišķi tiesiskie jautājumi

• . Judikatūrā izteikta atziņa, ka likums uztura došanas pienākumu saistījis ar diviem kritērijiem, pirmkārt, vecāku mantas stāvokli un, otrkārt, laiku, kad
• bērns pats spēj sevi apgādāt. Šobrīd likumā ir ieviests trešais kritērijs – vecāku spējas uzturēt bērnu. Tomēr ne likums, ne judikatūra kā kritēriju
• ] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 426.panta pirmo un otro daļu, jo grozījusi prasības priekšmetu un pamatu. Pirmās instances tiesas spriedums netika
• izskatīšana apelācijas instances tiesā ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 418.panta pirmās daļas un 426.panta otrās daļas noteikumiem. Atbilstoši
• Civilprocesa likuma 192.pantam tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma