Meklēšanas rezultāti

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKC–285

• Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKC–285
• likuma 474.panta 2.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nosprieda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.decembra
• Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC–285 Latvijas Republikas Augstākās
• tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents K. Torgāns senatore
• sabiedrības «Latvijas Metāls» pilnvarotajai pārstāvei Lindai A., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar a/s «Latvijas Metāls» kasācijas sūdzību
• par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.decembra spriedumu Oskara R. prasības lietā pret a/s «Latvijas Metāls» ar trešo personu Daci V

Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to problemātika

• 2013.gada 6.novembrī atzinis arī Augstākās tiesas Senāts lietā Nr.SKA-676/2013[3], kur a/s Latvijas Gāze bija atteikusies noslēgt dabasgāzes piegādes
• pakalpojumu sniedzējs (a/s Rīgas Siltums, a/s Latvijas Gāze u.c.) vēlas piedzīt no jaunajiem īpašniekiem vai citiem dzīvokļu īpašniekiem. Īpaši daudz šādu
• noteiktā aizlieguma pārkāpumu a/s Latvijas Gāze darbībās[1]. Konkurences padome atzinusi, ka a/s Latvijas Gāze nav tiesīga atteikt noslēgt dabasgāzes
• līguma slēdzējam norēķināties par iepriekšējā parādiem, ir netaisnīga. Konkurences padome norāda, ka a/s Latvijas Gāze nav ieceļama privileģētā statusā
• , ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam (par kādu Konkurences padome atzinusi a/s Latvijas Gāze) aizliegts izmantot šo stāvokli ļaunprātīgi

Laulāto kopmanta un mantas kopība

• zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda. Tiesu praksē par šo jautājumu bija pretrunīga nostāja. Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 29.aprīlī ir pieņēmis nolēmumu
• , ar kuru mainīta judikatūra (lieta Nr.SKC-107/2020). Ar minēto nolēmumu Senāts ir nonācis pie secinājuma, ka gadījumā, ja zemesgrāmatu nodalījumā
• . Senāts spriedumā Nr.SKC-107/2020 aspektu par īpašuma piederību ir analizējis parādu piedziņas kontekstā, vērtējot, vai trešā persona (kreditors
• ) var paļauties, ka uz viena laulātā vārda zemesgrāmatā ierakstīts īpašums ir šī laulātā atsevišķa manta vai kopīga manta ar otru laulāto. Senāts secinājis

Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

• . Senāts ir konstatējis, ka šī panta tvērums nevar tikt sašaurināts, to attiecinot tikai uz gadījumiem, kad darbinieks ir informējis kompetentas iestādes
• radīšanas aizliegums kalpo likuma ievērošanas sekmēšanai, tas ir, publisko interešu aizsardzībai.[1] Senāts DL 9. panta kontekstā ir secinājis
• cēlēju aizsardzību un kārtību, kā darba devējiem rīkoties šādos gadījumos. Citās Eiropas valstīs šāda regulējuma piemērošana ir ierasta. Arī Latvijas
• par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 17. decembra spriedums lietā
• Nr. SKC-828/2019, 9. punkts. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 24. marta spriedums lietā Nr. SKC-156/2020, 9.1. punkts

48. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā

• prakses par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu šādās situācijās nav daudz, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 6
• par pamatu iespējamai diskriminācijai. Pārbaudījis minētā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, Senāts uzskatīja
• , ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai. Sprieduma motīvu daļā Senāts pamatoti norādīja
• viņam uzticētā darba veikšanai. [..] Senāts norādīja, ka DL 29. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka par diskrimināciju šā likuma izpratnē uzskatāma arī
• vai aizskarošas vides radīšana. Turklāt, atsaucoties uz Dr. iur. Kristīnes Dupātes publikāciju «Latvijas tiesu prakse diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 20. novembra lēmums lietā Nr. SKC-1318/2019

• regulējums, kas attiecas uz meža zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā. Senāts atzina, ka tiesību normas, kas reglamentē, kā zemesgrāmatā ir ierakstāms
• , vai tas vēl papildus atbilst meža zemes likumā noteiktajiem kritērijiem.) Lietas arhīva numurs SKC-1318/2019 Civillietu departaments Latvijas
• Republikas Senāts LĒMUMS Rīgā 2019.gada 20.novembrī Senāts šādā sastāvā: senatore Ļubova Kušnire, senatore Anda Briede, senatore Marika Senkāne, izskatīja
• . Motīvu daļa [5] Izvērtējot blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma argumentus, Senāts atzīst, ka Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2019
• ] Senāts atzīst, ka tiesību normas, kas reglamentē, kā zemesgrāmatā ir ierakstāms starpgabals un kā meža zeme ir divi patstāvīgi regulējumi, kas viens otru

Piemaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās

• darba samaksu darbiniekiem, kuriem nav noteiktas vai pastāvīgas darba vietas. Proti, Augstākās tiesas Senāts spriedumā izmantoja Eiropas Savienības
• dzīvesvietu un sava darba devēja noteiktā pirmā un pēdējā klienta atrašanās vietām. Senāts noteica, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāpārbauda, vai ceļā
• tikai tad, ja ir iestājušies noteikti izmaksas pienākumu nosakoši apstākļi. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 28.03.2014. spriedums lietā Nr
• . SKC-1609/2014. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 28.03.2014. spriedums lietā Nr. SKC-1609/2014. ^ Latvijas Republikas

Prēmijas

• ] Augstākās tiesas Senāts ir arī norādījis, ka ar jēdzienu «prēmija» saprotams darba devēja maksājums darbiniekam par paveiktā darba rezultātu
• mērķus. Augstākās tiesas Senāts ir skaidrojis, ka darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru. Darba devēja nepiešķirtā
• prēmiju noteikumos uz šo darbinieku nevarēs tikt attiecinātas ar atpakaļejošu spēku. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu
• departamenta 2010. gada 7. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-91/2010. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 1