Meklēšanas rezultāti

Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības

• , ka nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām Komerclikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Nacionālās drošības likums nenosaka citādi
• Komentē ZAB «TGS Baltic» Lai nodrošinātu ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi, ar grozījumiem Komerclikumā un Nacionālās drošības
• . Savukārt Nacionālās drošības likuma grozījumi identificē jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes, kā arī nosaka valsts tiesības un kārtību, kādā tā
• nozīmīgu komercsabiedrību un uz to attiecas Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi. Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību
• sabiedrībā. Nacionālās drošības likumā noteikts – ja citā likumā nav noteikts mazāks līdzdalības īpatsvars vai citi papildu nosacījumi, tad jēdziens

Izslēgšanas noteikumi sankciju subjektiem

• Ar 2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" likums tika papildināts ar 11.1 pantu
• , vai personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu
• izpildi. Ja attiecībā uz minēto kandidātu vai pretendentu ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus
• iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, Publiskās un privātās partnerības

Par sankciju jēdzienu, sankciju regulējumu un atbildību par pārkāpumiem sankciju prasību jomā

• 2016.gada 1.martā spēkā stājās Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums). Tas paredz pienākumu
• Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī Sankciju likumā
• noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Sankciju likums izšķir
• divu veidu sankcijas – starptautiskās un nacionālās sankcijas. Starptautiskās sankcijas ir uz fizisku vai juridisku personu vai citu identificējamu
• dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā. Savukārt nacionālās sankcijas ir uz fizisku vai juridisku personu, vai citu

Prasības un izmaiņas lifta lietošānā

• . Stingrākas drošības prasības vecajiem liftiem jau ir klāt! 2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 679
• "Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi" (turpmāk tekstā – Noteikumi). Noteikumi attiecas uz vecajiem liftiem
• , kas uzstādīti līdz 2000. gada 1. septembrim (turpmāk tekstā – Vecie lifti), liftiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par liftu un to drošības
• noteikumiem Nr. 206 “Liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanas, ražošanas un liftu uzstādīšanas un atbilstības novērtēšanas noteikumi
• ”; Vertikālajām cēlējplatformām jāatbilst Noteikumu 3.3. apakšpunktam un Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumiem Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi

7. pants. Starptautisko līgumu piemērošana

• līgumu statusu Latvijas nacionālās likumdošanas hierarhijā. Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 1. pantam
• var atzīt starptautisko tiesību normas par sev saistošām. Starptautiskais līgums var kļūt par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu (monisms) vai arī valsts
• attiecas tikai uz gadījumiem, kad starptautiskās un nacionālās tiesību normas savstarpēji konfliktē un neregulē to vispārējo piemērošanas kārtību. Šāda
• , regulas un lēmumi). Kaut arī likums tieši atsaucas tikai uz starptautisko līgumu noteikumiem, par ko nav uzskatāmi ES atvasinātie tiesību akti, saskaņā
• tiesību subjektiem, norādot, ka uz šīm personām nav attiecināmi nacionālās nodokļu likumdošanas noteikumi. Šī norma ir ietverta 18.04.1961. “Vīnes

Ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” saistītie tiesību akti un tā piemērošanai izdotie Ministru kabineta noteikumi

• ” noteikto deleģējumu 1. 2. 3. 4. Likums 09.08.2010
• . Mikrouzņēmumu nodokļa likums 30.11.2015. Solidaritātes nodokļa likums
• 23.11.2016. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums 20.12.2010
• . Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums Ministru kabineta
• papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem Izdoti saskaņā ar 13

Komercplatību noma

• ir jāvērtē konkurences tiesību aspektā, un pirmtiesību piešķiršana vienam tirgus dalībniekam var tikt uzskatīta par konkurences tiesību pārkāpumu. Drošības
• nauda, garantijas Piesardzīgs iznomātājs uzstās, lai tiktu iemaksāta drošības nauda kā nodrošinājums līgumā paredzēto nomnieka saistību izpildei
• . Drošības naudas apmērs parasti ir atkarīgs no tā, kā iznomātājs novērtējis nomnieka finansiālo drošību. Parasti tā tiek noteikta 1–3 mēnešu nomas maksas
• apmērā. Gadījumā, ja tiek paaugstināta nomas maksa, nomniekam bieži tiek uzlikts pienākums nodrošināt proporcionāli palielinātu drošības naudas summu
• , lai iznomātājs izvairītos no situācijas, ka nomnieka parāda izveidošanās gadījumā iznomātājam nodotā drošības nauda nesedz nomnieka nesamaksātos

Bīstamās iekārtas

• uz likumu «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» (turpmāk tekstā – likums). Kuras iekārtas ir uzskatāmas par bīstamām? Saskaņā ar likuma 3. panta otro daļu
• Lifti Nr. 679 « Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības
• » Publiskās atrakcijas Nr. 136 «Publisko atrakciju iekārtu drošības
• galvenajām drošības prasībām. Valdītājs pats var veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi (ko paredzējis ražotājs) un remontu
• līmeņa. Lai kļūtu par globālās tirgus ekonomikas dalībnieku, jāveicina nacionālās ekonomikas attīstība, par ko runā arī Latvijas politiķi un uzņēmēji

2. pants. Likuma mērķis

• Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk – sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo
• un organizatorisko struktūru. Likums ir stājies spēkā 1998. gadā, un tas ir viena no sociālās apdrošināšanas reformas sastāvdaļām. Veidojot sociālās apdrošināšanas
• sistēmai nosaka likumi, un tiem ir obligāts raksturs. Likums ir izstrādāts sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem un galvenajos principos ir līdzīgs citu
• Eiropas valstu sociālo apdrošināšanu regulējošiem likumiem. Pirmais likums par strādājošo apdrošināšanu slimības gadījumā tika pieņemts 1920. gadā. Tas
• konts, kurā tika reģistrēti sociālā nodokļa maksājumi, tika ieviesta tikai 1996. gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Likums “Par valsts

IT drošības riski

• IT drošības riski
• Informācija ir svarīga jebkuras organizācijas darbībai. IS drošības pārvaldība ir politiku, procedūru, rīku un darbību kopums, kuru lieto
• organizācija, lai aizsargātu savus informācijas aktīvus no nesankcionētas piekļuves un ļaunprātīgas izmantošanas. Lai izstrādātu IS drošības pārvaldības
• uz to formu – digitālu, papīra vai mutisku. IS drošības pārvaldības mērķis ir aizsargāt un saglabāt informācijas aktīvu konfidencialitāti
• . Līdz ar to organizācijai būtu nepieciešams veikt IT drošības risku novērtēšanu, lai noteiktu, kā tās informācijas aktīvi ir pakļauti potenciāliem
• apdraudējumiem. Pēc tam var izveidot IS drošības pārvaldības sistēmu, kas bez papildu izmaksām vai produktivitātes samazināšanās nodrošina, ka tiek efektīvi