PVN piemērošanas būtiskākie aspekti Eksporta ceļvedis PVN piemērošanas būtiskākie aspekti PVN Latvijā piemēro jau kopš 1995. gada, kad stājās spēkā likums «Par pievienotās vērtības nodokli». Lai arī šis likums ir piedzīvojis ļoti daudz grozījumu, labojumu un precizējumu un no 2013. gada 1. janvāra to nomainījis jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – PVN likums ), jāatzīst, ka visā šajā periodā likuma normas par PVN piemērošanu eksporta darījumiem nav būtiski mainījušās. PVN piemērošanā svarīgi ir izšķirt , vai konkrētais darījums ir uzskatāms par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. PVN vajadzībām to nosaka atkarībā no tā, vai līgumā ir paredzēta preču nevar uzskatīt arī par preču eksportu PVN vajadzībām, bet gan par pakalpojuma sniegšanu. Atkarībā no šī izvērtējuma mainās nodokļa deklarēšanas kārtība
Darījumu atspoguļošana PVN deklarācijā Eksporta ceļvedis Darījumu atspoguļošana PVN deklarācijā Eksporta darījumus deklarē PVN deklarācijā tikai par to periodu, kurā eksporta procedūra ir pabeigta vai izvešanas muitas procedūra ir slēgta. Tas eksportu saistīto pakalpojumu (transportēšanas, iekraušanas, izkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas u.tml.) vērtība ir jāuzrāda tajā PVN deklarācijas daļā pakalpojumus, kas sniegti saistībā ar precēm, kas ievestas Latvijā uz laiku pārstrādei un pēc tam tiek izvestas uz kādu no trešajām valstīm, uzrāda PVN deklarācijas 48.2 rindā, ja vien šo pakalpojumu sniegšanas vieta saskaņā ar PVN likuma 19. pantu tiek noteikta pēc pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietas.
64. pants. Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri 64. pants. Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājās spēkā 01.01.2017.) (1) Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā ir šādi: 1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai reģistrēti nodokļa maksātāji; 2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots; 3) reģistrēts nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks; 4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 350 000 euro; 5) PVN grupas dalībnieki var būt: a) kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki; 6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas
94. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana PVN grupas darījumos Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri 94. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana PVN grupas darījumos (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājās spēkā 01.01.2017.) (1) Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN nodrošināšanai, uzskata par PVN grupas priekšnodokli. PVN grupā reģistrētie uzņēmumi darbojas kā viens reģistrēts nodokļu maksātājs, un tiek uzskatīts, ka viena PVN grupas dalībnieka veikto saimniecisko darbību veic visa PVN grupa. Tas ir, vairāki Koncerna likuma izpratnē uz līguma pamata saistītie uzņēmumi PVN piemērošanas jomā tiek uzskatīti par vienu PVN maksātāju. Līdz ar to PVN grupā veiktie darījumi tiek uzskatīti par ārpus PVN piemērošanas jomas
52. panta otrā–ceturtā daļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri sniegšanas pilnveidošanai. Saskaņā ar PVN likuma 52. panta otro daļu tiek sašaurināts to personu lokus, kuri var piemērot PVN atbrīvojumu kultūras pasākumu ieejas biļetēm. Šādu ierobežojumu pieļauj direktīvas 2006/112/EK 133. pants. Šī norma nosaka, ka ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu kultūras un Lietuva. PVN likumā ir noteikts, ka iestāde nedrīkst gūt sistemātisku peļņu, sniedzot konkrētu kultūras pakalpojumu. Savukārt EST prāvā C-174/00 ir sniegts skaidrojums – lai piemērotu PVN atbrīvojumu, iestāde nedrīkst sistemātiski gūt peļņu no visām savām veiktajām aktivitātēm. Tomēr, ja iestāde sistemātiski gūst peļņu, tai peļņa ir jāiegulda sniegtajos pakalpojumos un tā drīkst piemērot atbrīvojumu kultūras pakalpojumam. Tādējādi PVN likuma normā
68. pants. Jauna dalībnieka reģistrācija PVN grupā un dalībnieka izslēgšana no PVN grupas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri 68. pants. Jauna dalībnieka reģistrācija PVN grupā un dalībnieka izslēgšana no PVN grupas (1) Pievienojot PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kuru paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupai pievienojamais reģistrētais nodokļa maksātājs, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. (2) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem. (3 ) Dalībnieks ir tiesīgs izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāra mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem. (4) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu
108. pants. Vispārīgie noteikumi pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri " – Latvijas tiesu prakse Visai bieži praksē reģistrēta nodokļa maksātāja samaksātā PVN summa par iegādātajām precēm un pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (priekšnodoklis) pārsniedz budžetā maksājamo nodokļa summu. PVN pārmaksa lielākoties veidojas, veicot eksportu, darbības ". Interpretējot PVN likuma XI nodaļas (iepriekš likuma "Par PVN" 10. panta) normas, vispārpieņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskats ir tāds , ka nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu tikai gadījumos, kad faktiski tiek veikti ar PVN apliekamie darījumi periodā, kurā tiek pieprasīta pārmaksa. Tādēļ nereti VID atteicās atmaksāt reģistrētiem nodokļa maksātājiem pārmaksāto PVN, pamatojoties uz apsvērumu, ka preces
82. pants. PVN grupas izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri 82. pants. PVN grupas izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (1) PVN grupu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra šā likuma 79.pantā minētajā kārtībā. (2) Ja PVN grupas dalībnieks ir likvidēts un galvenais uzņēmums divu mēnešu laikā no PVN grupas dalībnieka likvidācijas dienas nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. (3) Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē konstatēts , ka PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvenajam uzņēmumam un attiecīgajam PVN
Eiropas Savienības Tiesas lieta C-580/16 Hans Bühler Tiesvedības rokasgrāmata PVN piemērošanas kārtību trīsstūrveida darījumos var piemērot arī tad, ja starpnieks nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību un reģistrējas PVN nolūkā ES dalībvalstī, no kuras sākas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja šis nodokļa maksātājs izmanto savas citas ES dalībvalsts PVN identifikācijas netika iesniegts laikus. Lietas faktiskie apstākļi Komandītsabiedrībai Firma Hans Bühler, kas reģistrēta un identificēta PVN nolūkā Vācijā, šajā dalībvalstī pieder ražošanas un tirdzniecības uzņēmums. Laikposmā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada martam tas bija PVN nolūkā identificēts arī Austrijā , kur šis uzņēmums vēlējās izveidot meitasuzņēmumu. Šajā laikposmā Firma Hans Bühler izmantoja Austrijas PVN identifikācijas numuru vienīgi darījumiem