Meklēšanas rezultāti

Lietas apstākļu vērtējums jaunākajās tiesu lietās (2018.–2019. gads)

• Apskatot Eiropas Savienības tiesas spriedumus, svarīgi arī saprast, kā PVN krāpšanas lietas vērtē Latvijas tiesas. Strādājot ar nodokļu strīdu lietām
• ) uzrēķiniem nodokļu strīdu lietās ir bijusi tieši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) normu piemērošanu un konkrētāk – starptautiskos preču piegāžu
• darījumos. Strīdu būtība parasti ir – vai nu nodokļu maksātājs ir iesaistījies nodokļu krāpšanā – Latvijā vai starptautiska mēroga karuseļa krāpšanā
• –, vai nodokļu maksātājs "zināja vai tam vajadzēja zināt", ka tas tiek iesaistīts krāpšanā. Proti, ja nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt
• par to, ka iepriekšējos piegāžu posmos ir notikusi PVN izkrāpšana un, neraugoties uz to, iesaistījies darījumā, tad tam nav tiesību uz priekšnodokļa

EST lieta C-324/11 Gabor Tóth

• visu, ko no tiem saprātīgi varētu sagaidīt, lai pārliecinātos, ka darījumi nav iesaistīti krāpšanā, lai tā būtu krāpšanās ar PVN vai kādas cita
• Tāpat PVN lietās, kas nonāk tiesā, biežas ir situācijas, kad VID ir aizdomas, ka nodokļu maksātājs pakalpojumus nav sniedzis un saņēmējam nav
• atbilstošas licences). Šādā saistībā EST ir lēmusi, ka saskaņā ar PVN neitralitātes principu ir pretrunā situācija, ka nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt
• PVN, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu iestāde liedz, pamatojoties vien uz to, ka rēķina
• ir pretrunā Direktīvai, ja nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt PVN, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu

Vai preces un pakalpojumi vispār ir piegādāti?

• noformēšanā iesaistītās personas to nevarēja nezināt. Vērtējot, vai nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos ar PVN izkrāpšanu
• vajadzēja zināt par šādu situāciju, kas galu galā nepieļauj piemērot PVN 0% likmi šādam darījumam. Šī vērtējuma ietvaros ir jāņem vērā, vai pieteicēja
• ir veikusi visus pasākumus, ko no tās saprātīgi var prasīt, lai pārliecinātos, ka, veikdama darījumus, pieteicēja nepiedalās krāpšanā nodokļu jomā
• – Administratīvā procesa likuma 149. pants)." Konkrētajā lietā tiesa lēma, ka būvniecības procesu regulējošās tiesību normas neattiecas uz PVN maksāšanas
• un pakalpojumu saņemšanas kontrolē – jo tas ļauj novērtēt nodokļu maksātāja iesaisti nodokļu krāpšanā. No nodokļu maksātāja var sagaidīt, ka viņš būs pietiekami

Eiropas Savienības tiesas lieta C-101/16 Paper Consult

• tiesības uz PVN atskaitīšanu, pamatojoties uz to, ka uzņēmēju, kurš tam sniedzis pakalpojumu, par ko izdots rēķins, kurā ir skaidri norādīti izdevumi
• un PVN, dalībvalsts nodokļu administrācija ir atzinusi par neaktīvu. Dalībvalstis nevar ierobežot tiesības atskaitīt PVN uz tāda pamata
• , ka piegādātājs ir atzīts par neaktīvu un tāpēc izslēgts no PVN reģistra, lai gan ir pierādījumi tam, ka piegādātājs ir samaksājis PVN valsts budžetā. Lietas
• (aptuveni 44 560 EUR), neieskaitot PVN, pamatojoties uz 2011. gada 3. janvārī noslēgtu pakalpojumu sniegšanas līgumu. Paper Consult norādīja, ka Rom
• Packaging ir samaksājusi valsts kasē PVN, kas iekasēts par līgumu, kurš noslēgts ar Paper Consult. Rumānijas valdība apstiprināja, ka summas, kas atbilst

Par priekšnodokļa atskaitīšanu pieņemtā VID lēmuma ietekme uz uzņēmumu ienākuma nodokli

• ) va­ja­dzī­bām. Senāta 2007. gada 3. maija spriedumā lietā Nr. SKA-135 ir norādīts: ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par PVN ir tiesisks (jo nav
• atskaitīt UIN vajadzībām. Netika apšaubīts ne degvielas iegādes fakts, ne samaksas fakts. Tomēr Senāts nolēma, ka gan UIN, gan PVN aprēķinā tiek ņemti vērā
• ) un pieteicēja ir zinājusi vai tai vajadzēja apzināties iesaistīšanos krāpšanā ar nodokļiem. Senāta ieskatā, tikai zinot preču piegādātāju, ir iespējams
• normas izvirza atšķirīgas prasības priekšnodokļa atskaitīšanai PVN vajadzībām un izdevumu atskaitīšanai UIN vajadzībām. Saskaņā ar likuma

43. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm

• krāpšanā nodokļu jomā, kura ir apdraudējusi kopējās PVN sistēmas darbību, tai skaitā arī, ja M. Vinš nebūtu veicis saprātīgas pārbaudes nolūkā
• lietojamas preces; pretī netiek saņemta atlīdzība. Praksē rodas situācijas, kad atklāts ir jautājums, vai PVN 0% likme eksportam ir piemērojama
• eksporta deklarācijas nenoformēja un uzskatīja, ka šīs preces no PVN ir atbrīvotas. Savukārt Čehijas nodokļu administrācija uzskatīja – tā kā eksporta
• deklarācijas nav noformētas, M. Vinš nav tiesību uzskatīt, ka viņa nosūtītās preces ir no PVN atbrīvotas (piemērojama 0% PVN likme). Čehijas augstākā
• aprēķināt PVN par precēm, par kurām strīds nepastāv, ka tās ir izvestas ārpus ES muitas teritorijas. Izskatot lietu EST norādīja, ka PVN 0% likme

Eiropas Savienības tiesas lieta C-81/17 Zabrus

• Savukārt lietā C-81/17 Zabrus EST nosaka principu, ka nodokļa maksātājiem principā ir jāļauj izmantot savas tiesības atskaitīt PVN, veicot
• iepriekšējo PVN deklarāciju labojumus valsts atļautajā deklarāciju labošanas periodā, arī ja valsts nodokļu iestādes attiecīgajam periodam jau ir veikušas
• nodokļu auditu. EST šajā lietā sprieda, ka PVN sistēmas efektivitātes, nodokļu neitralitātes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem
• ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā, atkāpjoties no piecu gadu noilguma termiņa, kas ir noteikts valsts tiesībās PVN
• PVN revīzija par laikposmu no 2014. gada 1. maija līdz 30. novembrim. Šī revīzija tika noslēgta ar 2015. gada 26. janvāra ziņojumu. Savukārt 2015. gada

Eiropas Savienības Tiesas lieta C-24/15 Josef Plöckl pret Finanzamt Schrobenhausen

• principu nolūkā saņemt atbrīvojumu no PVN nevar atsaukties nodokļa maksātājs, kas apzināti ir piedalījies krāpšanā nodokļu jomā, kura ir apdraudējusi
• Dalībvalsts, no kuras tiek nosūtītas preces uz citu dalībvalsti, nodokļu iestāde nevar atteikties atbrīvot no PVN preču piegādi uz citu dalībvalsti
• , pamatojoties uz to, ka nodokļa maksātājs nav norādījis galamērķa dalībvalsts izsniegtu PVN identifikācijas numuru, ja nav īpašu pierādījumu
• par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, preces ir pārvietotas uz citu dalībvalsti un ir izpildīti arī citi nosacījumi par atbrīvojumu no PVN. Lietas faktiskie
• uz 2007. gadu viņš deklarēja no PVN atbrīvotu piegādi minētajam uzņēmumam Kopienas iekšienē. Veicot pārbaudi, finanšu pārvalde uzskatīja, ka nav

45. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču importam

• konkrētā nodokļa maksātāja labticīgumu. Tas nekalpo par pamatu secinājumam, ka nodokļa maksātājs zināja vai varēja zināt, ka piedalās PVN krāpšanā. (2
• reģistrēts nodokļa maksātājs. Apskatāmā PVN likuma norma ir atsavināta no PVN Direktīvas 143. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 143. panta 1. punkta. Minētās
• normas nosaka, ka no PVN tiek atbrīvots preču imports, ja šīs preces tiek nosūtītas uz ES valsti, kura nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa
• dalībvalsts, ja šo preču tālākajai piegādei ir piemērojami ES piegādes noteikumi, un preču tālākais saņēmējs ir atbildīgs par PVN nomaksu savā ES
• par šiem nodokļa maksātājiem, tostarp to PVN identifikācijas numuri, vienmēr tika identificēti ikmēneša deklarācijās par preču piegādi uz citām ES valstīm

Krāpšanas risks – pārvaldība mainīgā vidē

• noraugās no malas, mēģinot sev iestāstīt, ka tas ar mums nevar notikt, jo mēs uzticamies saviem darbiniekiem. Bet realitāte ir tāda, ka krāpšana
• aptaujas (gan starptautiskas, gan Latvijā) rāda, ka krāpšana ir izplatīta organizācijās un joprojām ir nopietna un dārga problēma, piemēram, tiek minēts
• finansiālā krāpšana tiešsaistē, bet 46% uzņēmumu risinājums pret finansiālo krāpšanu ir ieviests tikai daļēji vai nav ieviests vispār (saskaņā
• parasti ir lielāki nekā citkārt. Piemēram, tikai 13% situāciju krāpnieki darbojas vieni paši, visbiežāk krāpšanā tiek iesaistīti ģimenes locekļi un tuvākie
• no gadījumiem (4–7%). Neņemot vērā nopietno risku, ko krāpšana spēj nodarīt uzņēmējdarbībai, daudzās organizācijās vēl nav formālas sistēmas un procedūras