Meklēšanas rezultāti

Jaunais Publisko iepirkumu likums

• Jaunais Publisko iepirkumu likums
• ], tika izstrādāts likumprojekts «Publisko iepirkumu likums». Likumprojekts pēc trīs lasījumiem tika pieņemts un izsludināts, līdz ar to Direktīvas 2014
• . Ar jauno Publisko iepirkumu likumu ir paredzēts celt arī tās robežvērtības, no kurām vispār tiek piemērots šis likums. Iepriekš likumu piemēroja
• Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK[1
• /24/ES jaunās prasības tiek ieviestas Publisko iepirkumu likumā, kurš spēkā stājās 2017.gada 1.martā. Pāris jauninājumi, ko paredz direktīva 2014/24
• nemainīgs (1 mēnesis). Depozīts – jaunais likums ievieš jaunu kārtību IUB lēmumu apstrīdēšanai. Lai nekavētu iepirkumu izpildi, tiek noteikts, ka par IUB

Zaudējumu atlīdzināšana publisko iepirkumu procedūrā

• Zaudējumu atlīdzināšana publisko iepirkumu procedūrā
• noslēgšanai, tātad tādi zaudējumi, kuri tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā. ^ Publisko iepirkumu likums. Latvijas Vēstnesis. Nr. 65
• Publisko iepirkumu jomā tiek apgrozīti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, 2016.gadā publisko iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgti 15 449
• līgumi vai vispārīgās vienošanās atbilstoši tolaik spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam[1] kopsummā par 1,9 miljardiem eiro[2]. Attiecīgi arī
• publisko iepirkumu procedūrā, visi pretendenti uzņemas ar savu rīcību saistīto ekonomisko risku, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar dalību iepirkuma
• , ka pasūtītājs rīkosies tiesiski, proti, ka pasūtītājs ievēros publisko iepirkumu procedūras principus un tiesību aktos noteiktās procedūras

Latvijas Republikas tiesību akti

• Publisko iepirkumu nacionālajā līmenī reglamentē divi galvenie speciālie tiesību akti: 2016.gada 15.decembra Publisko iepirkumu likums (turpmāk
• tekstā – PIL), kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, un 2017.gada 2.februāra Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk tekstā – SPSL), kas
• normas, kas regulē publisko iepirkumu kārtību (sīkāk par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem publisko iepirkumu jomā sk. 1.1.2.nodaļu). 2014.gada
• aprīlī stājās spēkā vairākas Eiropas Pado-mes pieņemtās direktīvas publisko iepirkumu jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra
• būs spējīgs izpildīt noslēgto līgumu, un (iv) noteikumus apakšuzņēmuma līguma noslēgšanai. Turklāt nacionālajā līmenī publisko iepirkumu kārtību regulē

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 2015.gadā

• Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 2015.gadā
• Eiropas Savienības normatīvajā aktā ir paredzēta būtiski lielāka elastība iepirkuma līgumu grozīšanas iespējās. Publisko iepirkumu likums 2015.gadā
• kopīgi ar dalībvalstīm, īstenošanu. Līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim Publisko iepirkumu likums paredzēja izņēmuma gadījumus, kad iepirkuma procedūru nepiemēro vien tad, ja līguma cena bija mazāka par 99 000 eiro.
• izmaiņu izdarīšanas iepirkuma līgumos to izpildes laikā, vai jāriskē ar Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu
• korekcijas, kas piemērotas par publisko iepirkumu regulējuma pārkāpumiem. Nozīmīgu daļu šo korekciju veido situācijas, kad nepamatoti tiek piemērota
• stājās jauna direktīva publisko iepirkumu jomā, kas aizstāj 2004. gada direktīvu, – Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva

Administratīvie sodi par normatīvo aktu pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā

• Administratīvie sodi par normatīvo aktu pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā
• Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, administratīvo pārkāpumu regulējums publisko iepirkumu jomā ir ietverts
• četros publisko iepirkumu nozares likumos (visi kopā turpmāk – Publiskos iepirkumus regulējošie likumi)[1]: Publisko iepirkumu likuma (PIL) XIV
• likumi īpaši neparedz juridiskās personas atbildību. Attiecīgi administratīvo pārkāpumu subjekti publisko iepirkumu jomā ir tikai fiziskās personas
• nodaļā (84.–90.pantā); Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSL) XVIII nodaļā (90.–96.pantā); Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu
• atņemšana no viena līdz diviem gadiem. Paredzētos pārkāpumus skatīt tālāk. ^ Līdz 2020.gada 1.jūlijam administratīvo pārkāpumu regulējums publisko

Ievads

• PIL 2016.gada 15.decembra Publisko iepirkumu likums Norises kārtības noteikumi Ministru kabineta 2017
• ga­dī­ju­ma iz­vēr­tē­ša­nai ie­tei­cams pie­sa­is­tīt kva­li­fi­cē­tus spe­ciā­lis­tus. Iz­dev­nie­cī­ba Die­nas Biz­ne­ss «Publisko iepirkumu konkursu
• zināšanām, piedāvā pilnu juridisko pakalpojumu klāstu komerctiesībās un visos ar biznesu saistītajos jautājumos, tai skaitā publisko iepirkumu
• un publiskās un privātās partnerības jautājumos. ZAB "WALLESS" praktizējošie advokāti pieredzi publisko iepirkumu jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem
• publisko iepirkumu jautājumos, kā arī pārstāvot klientu intereses Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā, panākot prettiesisku pasūtītāju lēmumu

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 2019. gadā 

• Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 2019. gadā 
• 2019. gadā Publisko iepirkumu likums grozīts divas reizes: Ar 14.02.2019. pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā veiktas vairākas
• redakcionālas izmaiņas, lai saskaņotu Publisko iepirkumu likumu ar citiem normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī ietverti vairāki papildinājumi saistībā
• ar iepirkumiem apsardzes pakalpojumu jomā. Grozījumi precizē Publisko iepirkumu likuma 5. panta 15. punktu, pielāgojot to izmaiņām Augstskolu likumā
• akreditācijas procesā novērtējumu veiks nevis studiju virziena novērtēšanas komisijas, bet ekspertu grupas. Saskaņā ar iepriekš minēto Publisko iepirkumu likuma 5
• , Publisko iepirkumu likuma 5. pants papildināts ar 18. punktu, paredzot, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras nepiemēro Akadēmiskās

Publisko un privāto partnerību reglamentējošie dokumenti

• Publisko un privāto partnerību reglamentējošie dokumenti
• . Likumprojekts «Publisko iepirkumu likums» un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS12
• tiesību piešķiršanu. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES (2014.gada 26.februāris) par publisko iepirkumu, un ar ko atceļ direktīvu 2004/18
• Vēstnesis, Nr.45 (5872), 2017.gada 1.marts. Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr.108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi
• par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām», Latvijas Vēstnesis, Nr.45 (5872), 2017.gada 1.marts. Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr
• .103 «Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība», Latvijas Vēstnesis, Nr.45 (5872), 2017.gada 1.marts. Ministru kabineta 2017.gada 28

Būvkomersantu klasifikācija

• , lai efektivizētu publisko iepirkumu veikšanu, paredzot, ka uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās
• izdarīšanas Publisko iepirkumu likumā[2]. Klasifikācijas procedūra ļaus izvairīties no uzņēmuma kā tāda vērtēšanas publisko iepirkumu ietvaros, un vērtēšanas
• personas līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību
• .gada 1.jūlijā likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir stājušies spēkā grozījumi (ar kuriem likums papildināts ar jaunu XIV nodaļu), kas paredz

Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

• , vai lēmums vai veiktā darbība pati par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses.[7] ^ Publisko iepirkumu likums. Latvijas Vēstnesis
• Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu[1] pasūtītāja nodarītos zaudējumus atlīdzina atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteiktajai kārtībai
• . Attiecībā uz publisko iepirkumu procedūru tas ir īpaši svarīgi, jo jāņem vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanu parasti nevarēs prasīt, pirms publisko
• , turpmāki administratīvi lēmumi un/vai rīcība no pasūtītāja nesekos. Publisko iepirkumu procedūra tiek galīgi noregulēta ar pieņemtu lēmumu par uzvarētāju
• – ar administratīvo aktu[2]. Savukārt visi lēmumi, kuri tiek veikti publisko iepirkumu procedūras gaitā, lai izvēlētos uzvarētāju (izņemot pēdējo