Meklēšanas rezultāti

Civiltiesiskā atbildība

Civiltiesiskā atbildība
Atšķirībā no disciplināratbildības darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas tad, ja darba devējam ir nodarīts kaitējums (visbiežāk zaudējumi
pie administratīvās atbildības pati par sevi nerada civiltiesisku atbildību.[1] Vienmēr ir jāveic apstākļu izvērtējums. Jebkurā gadījumā atbildība

Civiltiesiskā atbildība
Visizplatītākais darba devēju atbildības veids par to darbinieku izdarīto prettiesisko rīcību ir civiltiesiskā atbildība. Civiltiesiskās atbildības

Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā

Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā
klientam vai sadarbības partnerim būs nodarīti zaudējumi vai pārkāptas kādas normatīvo aktu prasības, par šādiem pārkāpumiem atbildība var būt jāuzņemas
darba devējam. Šī atbildība var izpausties, piemēram, kā zaudējumu segšana cietušajam, administratīvā soda samaksāšana vai kā citādi. Šajā
rokasgrāmatas nodaļā tiks apskatīti darba devēju trīs galvenie juridiskās atbildības veidi par to darbinieku pārkāpumiem un prettiesisko rīcību – civiltiesiskā
, administratīvā un krimināltiesiskā atbildība. Nodaļā tiks aplūkoti šādas atbildības priekšnoteikumi, analizētas juridiskās robežās, kā arī sniegti

obligāto apdrošināšanu»[1]. Būvspeciālistiem, tai skaitā būvuzraugiem, arhitektiem, būvinženieriem u.c., profesionālā civiltiesiskā atbildība
līgumā tiek apdrošināta atbildība par zaudējumiem, ko izraisa atbildīgais būvspeciālists un visi darba izpildē iesaistītie būvspeciālisti. Jānorāda

ir, civiltiesiskā kārtībā prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzību tiktāl, cik to pieļauj likums. Likums paredz darba devēja tiesības piemērot disciplināro
), par ko primāri atbilstoši likumam ir iestājusies darba devēja atbildība. Gadījumos, kad darbinieka nodarījums var skart sabiedrības intereses
, kuras aizsargā plašāks tiesību normu regulējums, var tikt piemērota arī administratīvā vai krimināltiesiskā atbildība, ko veic kompetentas valsts

paredzēt; ja darba devējs nav ievērojis pienācīgu rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu. Darbinieka civiltiesiskā atbildība ir nosakāma

darbību vai bezdarbību nodarījis. Tādējādi civiltiesiskā atbildība primāri ir vērsta uz mantisko attiecību noregulējumu starp aizskārēju un cietušo
personām atbildība arī būtu jāprasa no attiecīgā darbinieka, kas tām nodarījis kaitējumu. Tomēr situācijās, kurās darbinieki kaitējumu trešajām personām
saprast tādējādi, ka tad, ja darba devējs varēs pierādīt, ka rūpīgi atlasījis darbiniekus, tiks izslēgta darba devēja atbildība par šādu darbinieku
atbildību Augstākā tiesa ir nepārprotami norādījusi, ka juridiskās personas atbildība par kaitējumu, kas radies tās orgānu prettiesiskas rīcības
ierobežojumu, kurus primāri regulē DL.[4] Kā norādīts iepriekš, darba devēja atbildība par trešajām personām nodarīto kaitējumu primāri izriet no CL

Atbildība par paaugstināta bīstamības avota izraisītu kaitējumu
līgumam. Vēlreiz gan jāuzsver, ka darba devēja civiltiesiskā atbildība neizslēdz potenciālu regresa prasību pret pārkāpumu izdarījušo darbinieku
persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata. Tādējādi darba devējam būs jāuzņemas atbildība par kaitējumu, kas