Meklēšanas rezultāti

Darba intervija

• Darba intervija
• Atbilstoši Darba likuma normām par darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc darba sludinājuma seko intervija. Tajā pašā laikā Darba likums neregulē
• darba devējam ir rīcības brīvība attiecībā uz darba intervijas norises organizatoriskajiem aspektiem. Darba intervija var tikt organizēta klātienē
• vai izmantojot attālinātās saziņas platformas. Tāpat darba intervija var būt rakstiska, kur pretendentam tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem rakstveidā
• un uzdevumu loks var būt saistīts ar darba devēja uzņēmuma kultūru, vērtībām. Darba devējam jāņem vērā, ka darba intervija nevar ietvert tādu praktisko
• cilvēkus un citus darba devēja norīkotos pārstāvjus, lai nodrošinātu, ka intervijā tiek atlasīti atbilstošākie kandidāti. Ieteicams, ka intervijās

Darba intervija

• Darba intervija
• veids. Darba devējs ir tiesīgs noteikt, kuriem amatiem būs piemērojami abi intervijas veidi. Tie praksē tiek piemēroti amatiem, kuru izpildē ir svarīgi
• , ja darba devējs ir pieņēmis lēmumu par abu intervijas veidu piemērošanu noteiktiem amatiem. Šajā gadījumā darba devējam jau ir skaidra motivācija

Novērtēšana personāla atlasē

• klātienes intervijas. Novērtēšana Darba intervija klātienē Klātienes intervijas metodi un formātu galvenokārt nosaka vakantās pozīcijas specifika
• . Svarīgi apzināties, ka šodien izvēlas ne tikai darba devējs, bet arī darba ņēmēji, kuriem bieži vienlaikus ir vairāki darba piedāvājumi. Tāpēc intervijā
• vadītāju pieļautās kļūdas darba intervijās: kā galveno kritēriju intervijā izmanto personīgo patiku vai nepatiku, neanalizējot konkrētas definētās
• . Tāpēc šoreiz novērsīsimies no teorijas un zinātniskās metodoloģijas, uzmanību koncentrējot uz reālā darbā pārbaudītu praksi un konkrētiem ieteikumiem
• ; lielisks atskaites punkts, uzsākot darba attiecības ar izvēlēto kandidātu un vērtējot darba izpildi – šie uzdevumi iekļaujami KPI (izpildes rādītāji

33. pants. Darba intervija

• 33. pants. Darba intervija
• (1) Darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novēr­tēšanai. (2) Dar­ba in­ter­vi­jā nav
• intervija ir viens no pretendenta darba spēju novērtēšanas veidiem. Pretendents šī likuma izpratnē ir persona, kura vēlas noslēgt darba līgumu ar darba
• līgumu par piedāvātā/izsludinātā darba amata pienākumu pildīšanu. Darba intervija ir obligāta, lai noteiktu pretendenta piemērotību piedā­vātajam
• , gan mut­vār­du pras­mēm. Komentē Rita Dindune (2) Šī daļa aizliedz darba intervijā uzdot pre­ten­dentam jautājumus, kas neattiecas uz paredzētā darba
• intervijā nav pieļaujami tādi jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu, kā, piemēram, par pretendenta ģimenes stāvokli, pieņemot darbā

Darba intervija Darba likumā

• Darba intervija Darba likumā

Empātiska intervija

• Empātiska intervija
• Empātiska intervija nozīmē ne tikai sarunu, tā ietver sevī tādus elementus kā: novērošanu; iesaisti; skatīšanos un klausīšanos. Novēro. Novēro
• sauc vienkārši «intervija», bet bieži vien ir vairāk kā tikai saruna. Sagatavo jautājumus, ko vēlies pajautāt, un esi gatavs sekot tam, kur vedīs
• , kā viena vai otra lieta tiek darīta. Vadi sarunu cilvēka parastajā vidē – darbā/mājās. Priekšmeti var izstāstīt daudzus stāstus. Pajautā tos jautājumus

Eksporta vadītāja asistents – dokumentācijas speciālists

• kā situāciju simulācijas, vai arī iekļaujot kompetenču intervijas elementus darba intervijā. Analītiska domāšana, kā arī spēja meklēt un sistematizēt
• kārtīgs darba galds (visi dokumenti ir sistemātiski salikti, nav haotisku čupu). Kompetence novērtējama kompetenču intervijā un ar personības testiem
• risinājuma. Šo kompetenci vislabāk var novērot un novērtēt darbībā, un tas iespējams arī darbā ar iekšējo klientu – kolēģiem, vadītāju. Vai speciālists
• partneriem, iepazīstinot ar sevi kā jauno kontaktpersonu. Vai arī izmantot jebkādu citu ikdienas situāciju, ko var izmantot darba uzdevumā.

Prasību izzināšanas metodes

• , patēriņu. Turpmāk tiek aprakstītas 10 metodes – intervija, aptauja, prāta vētra, fokusgrupa, novērošana, prototipēšana, procesu modelēšana, sadarbības spēles
• var iedalīt trīs tipos: strukturētas, daļēji strukturētas un nestrukturētas. Strukturētā intervijā ir slēgta tipa jautājumi ar iepriekš
• definētām atbildēm un respondentiem nav atļauts runāt ārpus konteksta un projekta sfēras. Šāda veida intervija ir vēlama kvantitatīvo datu savākšanai
• . Daļēji strukturētā intervijā intervētājs parasti uzdod dažus iepriekš definētus un arī dažādus spontānus jautājumus. Nestrukturēta intervija
• : iespējams ievākt liela apjoma un detalizētus datus. Intervija noder, lai izstrādātu aptauju vai veiktu citu aktivitāti, kā arī iespējams iegūt

Sociālās kompetences

• , ka darījums jau ir rokā. Bet tas gluži vienkārši ir viņu darba stils – atvērtība komunikācijai, labprāt piekrīt tikties, bet līdz reālam darījumam
• prasmes gan var novērtēt tikai reālā darbībā vai kompetenču intervijā, un tās nereti jauc ar valdonību, kam raksturīga citu pakļaušana savām vēlmēm
• skaidru viedokli arī īpaši grūtās pārrunu situācijās. Novērtēt, cik augsts ir kandidāta pašpaļāvības līmenis, var reālā darbībā un kompetenču intervijā
• . Klasisks darba intervijas jautājums ir par sarežģītas situācijas risinājumu vai lēmumu pieņemšanu. Piemēram, raksturojiet kādu situāciju, kad jums
• nepieciešama spēja ātri adaptēties gan citam darba ritmam, gan kultūrai, pat ēdienam. Jā, par zemu nevajag novērtēt arī gremošanas traucējumus, kas nereti