Meklēšanas rezultāti

Godprātīga un pārredzama personas datu apstrāde

netiek sniegti; darbinieka kā datu subjekta tiesības – tas, ka noteiktos gadījumos darbiniekam ir tiesības pieprasīt piekļuvi personas datiem, tos labot
valsts inspekcijai), kā arī tiesības atsaukt sniegtās piekrišanas[1]. Gadījumos, ja dati par darbinieku tiek iegūti no citas personas, tad papildus
darbnieka privāto e-pastu nosūtot privātuma politikas kopiju PDF formātā vai norādot hipersaiti, kur attiecīgo informāciju var iegūt. Attiecībā

Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar autori Karīnu Plato, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram: 8. pants «Tiesības apvienoties

Tiesības uz datu dzēšanu jeb «tiesības tikt aizmirstam»
Regulas 17.pantā ir nostiprinātas personas tiesības uz savu personas datu dzēšanu jeb tiesības «tikt aizmirstam» – personai ir tiesības iebilst datu
apstrādes turpināšanai, kā arī pieprasīt datu dzēšanu, kad to apstrādei vairs nav tiesiska pamata. Tādējādi personai ir tiesības lūgt neatgriezenisku
personas datu publicēšanu. Regulā izmantotais apzīmējums «tiesības tikt aizmirstam» ir attiecināms uz personas datu apstrādi interneta tiešsaistes vidē
. «Tiesības tikt aizmirstam» vairs neattiecas vienīgi uz meklētājprogrammu (piemēram, Google reģionālo lapu) rezultātu atspoguļošanu, bet uz daudz
plašāku tiesību apjomu, nosakot, ka personai ir tiesības vērsties pie jebkura datu apstrādes pārziņa, pieprasot dzēst savus personas datus. Personas

Iznomātāja tiesības
pret nomnieku uz līguma pamata. Šī tiesība iznomātājam ir arī pret apakšnomnieku, kuram nomnieks nodevis tālāk savas nomas tiesības uz zemes gabalu. Tādas
pašas aizturējuma tiesības ir izīrētājam, kas izīrē telpas vai ēku, kas nav saistīta ar peļņas gūšanu, uz īrnieka lietām, ko atrodas izīrētajās telpās
, pārdodot aizturēto mantu vai kā citādi to izlietot. Savukārt ēkas vai telpu iznomātājiem Civillikums neparedz tiesības aizturēt nomnieka lietas
atrisināmi tiesas ceļā. Aizturējuma tiesības nedrīkst piemērot situācijās, kas nav likumā tieši norādītas. Šajā gadījumā ēkas iznomātājs (ar nosacījumu
, ka iznomātājs ir komersants) varētu izmantot Komerclikumā iestrādāto aizturējuma tiesību, kas komersantam dod tiesības aizturēt viņa valdījumā esošas

Pirmpirkuma tiesības
.pantam pirmpirkuma tiesības puses var pielīgt kā blakus noteikumu nekustamā īpašuma pirkuma līgumā (līgumiskās pirmpirkuma tiesības). Proti
vai ne. Izmantojot šīs tiesības, pirmpirkuma tiesīgajam jāizpilda tieši tie paši nosacījumi, ko piedāvā pircējs. Ja īpašums pārdots tālāk, nepaziņojot
, no kurām vienai ir likumiskās pirmpirkuma tiesības, bet otrai – līgumiskās, atbilstoši Civillikumam priekšroka būs dodama likumiskajām pirmpirkuma
tiesībām. Izņēmums ir no likuma «Par pašvaldībām» izrietošās pašvaldību pirmpirkuma tiesības, kas aprakstītas tālāk. Tāpat jāņem vērā, ka vairāki
speciāli likumi paredz «dubultās» pirmpirkuma tiesības, proti, vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, kurām pirmpirkuma tiesības likumā noteiktas secīgi, citai pēc citas.