Meklēšanas rezultāti

2.2.2. pielikums. Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību

2.2.2. pielikums. Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību
zināšanu. Lai novērtētu ikvienu projektu, vajadzīga pamatīga un droša struktūra, ko piedāvā Projekta izcilības modelis (turpmāk – Modelis). Modelis
, gan identificējot nepieciešamos uzlabojumus nākamo projektu īstenošanā/vadīšanā. Modelis ir pielāgojama un atklāta koncepcija. Tā ļauj lietot dažādas projekta
pieredzes izmantošanu. Modelis nosaka trīs galvenās jomas: Cilvēki un Nolūks – šī joma tiek uzskatīta par projekta izcilības pamatu. Projekta komandai
Projektu komandas un organizācijas var mācīties tikai no drošiem faktiem. Subjektīvie viedokļi, novērtējot projekta kvalitāti, parasti dod maz reālu
, kā arī sasniegtos rezultātus. Ar Modeļa palīdzību projektu komandas un organizācijas spēj novērtēt pašas sevi, gan nosakot savas stiprās puses

", PDCA – plašāk aprakstīts pielikumā "Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību"), "Six Sigma", "Lean Six Sigma", visaptveroša
kvalitātes vadība "Total quality management", TQM. Šo prakšu pielietošana uzlabo ne tikai projektu vadības kvalitāti, bet arī projekta rezultāta kvalitāti
. ^ LVS (Latvijas valsts standarti) ISO (The International Organisation for Standartization), LVS ISO 21500:2016 – Projektu vadības vadlīnijas. LVS

Secinājumu piemēri, novērtējot izcilības līmeni kādā no projektiem
darbosies dažādos apstākļos. Novērtējot izcilības līmeni kādā no projektiem, kā secinājumu piemērus var minēt:

ISO 21500 standarts projektu vadīšanā
uz procesu orientētiem standartiem. ISO 21500 projektu vadīšanas procesa modelis ISO 21500 nosaka 39 vadīšanas procesus no to sākuma līdz beigām. ISO
valstīm ar dažādām kultūrām un uzskatiem projektu vadīšanā parasti tiek gūts kompromiss. Tāpēc bieži tiek kritizēts, ka ISO 21500 procesa modelis
nav bijis paredzēts vienveidīgai izmantošanai. Standartā ir teikts, ka modelis ir jāizmanto elastīgi un projektu vadītājiem tas ir jāpiemēro atbilstoši
lietotāju atsauces, tomēr ir sagaidāms, ka šis modelis ietekmēs citus projektu vadīšanas standartus visā pasaulē. ISO 21500 kā projektu modeļa pamats Šajā
Projekta modelis atspoguļo projektu organizēšanas galveno posmu gaitu. Projekta modeļa mērķi ir: nodrošināt pamatnostādnes projektu vadīšanai

Modelis pēc būtības ir ieteikumu kopums, kas balstās uz deviņiem pamatkritērijiem un ir solis pretī ne tikai izcilai projektu, bet arī organizāciju
vai ieinteresēto pušu prasībām. Izcilos projektos projekta mērķus un vispārējās projektu stratēģijas izmanto, lai nepārtraukti pielāgotos to plāniem
un organizatoriskajām spējām. Projektu vadības procesi un resursi – izcilos projektos komandas sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm nosaka galvenos projektu
vadības procesus un ar tiem saistītos resursus, kas nepieciešami projekta sasniegumiem. Galvenās metodes, rīki un projektu vadības procesi tiek atlasīti
ir pārstāvēts un ir identificējams ar projektu. Labi vadītās organizācijās un projektos klients viens pats nolemj par kvalitāti atbilstoši tā izpratnei par to

organizācijās kļūst par ikdienu, tomēr neveiksmīgo pārmaiņu vadības projektu lielais īpatsvars (70% pārmaiņu vadības projektu neīstenojas) liecina
no minētajiem četriem priekšnoteikumiem ietver cilvēcisko faktoru, kas nosaka, ka nav iespējams viens ideāls pārmaiņu vadības modelis vai viens efektīvs vadības

modelis, risku vadības modelis, mērķu vadības modelis; vadīšanas cikls atspoguļo organizāciju kā rūpniecisku sistēmu. Riska fokuss – kvalitāte, izmaksas
un atbilstība. Funkcijas – tirdzniecība un pārdošana, personāls, investīcijas, finanšu uzskaite u.c. Šajā ciklā biznesa modelis tiek iedzīvināts
ilgtermiņā rada risku maksāt par kļūdām. Praksē tiek piedāvāts modelis, kas palīdz novērtēt izmaiņas un to ietekmi uz riskiem (sk. 2.1.6. attēlu
). 2.1.6. attēls. Modelis izmaiņu un to ietekmes novērtēšanai uz riskiem. Ir jābūt modriem un jāsaprot atšķirība starp publiskoto ziņu un cilvēku ikdienas
70% projektu ir tendence izgāzties, lai sasniegtu savus biznesa mērķus. Cēloņu analīze cenšas ieviest izmaiņas, izmantojot, piemēram, risku kultūras

ilgtspējīgi, ir jānosaka konkrēti rādītāji un standarti, sākot ar projektu noteikšanu, izstrādi, novērtēšanu, finansēšanu, īstenošanu, uzraudzību
un novērtēšanu. Kalifornijas tehnoloģiju institūta zinātnieki Ričards Discenza un Džeims Forma, analizējot projektu neveiksmju cēloņus[2], apliecina, ka lielākā
daļa projektu cieš neveiksmi, jo trūkst atbilstoša ilgtspējas plāna: projektu īstenošanai nepieciešama visaptveroša sociālās, ekonomiskās
, tirgvedības, konkurences un institucionālā analīze sniedz iespēju efektīvi īstenot projektu. Ilgtspēja projektos un projektu vadībā ir projekta radītu
rezultātu un ietekmes kontekstā. Ilgtspējīga projektu vadība esošo modeli, kas paredz izmaksu, laika un kvalitātes sabalansēšanu, ietver vēl plašākā

Projektu vadība valsts pārvaldes iestādēs
Šī nodaļa ir veltīta projektu vadībai valsts pārvaldes iestādēs un publiskā sektora projektu vadībai, kas raksturojama ar specifiskiem projektu
mērķiem, vidi ar daudz ārējiem ietekmējošiem faktoriem, ierobežojumiem, ieinteresētajām pusēm un organizatorisko struktūru. Šo projektu mērķi visbiežāk
, uzlabot budžeta izpildi. Publiskā sektora projektu izaicinājumi[1] [2]: Mērķi, sagaidāmie rezultāti. Projekti tiek īstenoti vidē, kurā bieži
ir sarežģīti noteikt, kā un kad mērīt iznākumu. Finansēšanas modelis. Finansējuma avots ir ikgadējais valsts pārvaldes iestādes budžets
vai struktūrfondi. Visbiežāk ar finansējumu saistītie riski ir mazāki projekti, kas tiek īstenoti viena budžeta gada ietvaros, vairāku gadu projektu budžetu