Meklēšanas rezultāti

ISO 21500 standarts projektu vadīšanā

• ISO 21500 standarts projektu vadīšanā
• izstrādē. ISO 21500 process ISO 21500 tika izstrādāts kā uz procesu orientēts projektu vadīšanas standarts, jo lielākā daļa uzņēmumu ir orientēti
• Pirmais starptautiskais projektu vadīšanas standarts ISO 21500 Projektu vadības pamatnostādnes paver jaunas iespējas vienotas projektu vadības
• līmenī. Kāpēc ieviest jauno standartu ISO 21500? Jaunais projektu vadīšanas standarts ISO 21500 tika izdots 2012. gadā. Ko tas nozīmē profesionāliem
• ir lielāks. Šajā nodaļā apskatīta motivācija ISO 21500 ieviešanai uzņēmumā. Visaptverošs standarts ISO 21500 ir vispārīgs projektu vadīšanas
• , ka augstākā vadība ir atbildīga par stratēģiju un tai ir jāzina un jāizmanto labā prakse. Projektu vadītājs darbojas projektu vadīšanas sistēmā, strādājot

ISO 21500:2012 salīdzinājums ar citiem vadības standartiem

• 21500 standartam notiek atsevišķi. Sertifikācijas process atbilstoši ISO 21500 standartam Projektu vadīšanas sertifikācijas process individuālā līmenī
• vadīšanas pasākumā, taču parasti tās neapraksta starppersonu prasmes; zināšanu grāmatas (Body of Knowledge) aptver plašu projektu vadības pamatnostādņu
• par principiem un praksi projektu vadīšanā un lai palīdzētu sniegt atbilstošu atbalstu un norādījumus saviem projektu vadītājiem, projektu vadīšanas
• komandām un projektu komandām; projektu vadītāji, projektu vadīšanas komandas un projekta komandas locekļi, jo šis ir kopējs pamats, ar kuru var salīdzināt
• aktivitātēm. Efektīva projekta vadīšanas pārvaldība nodrošina, ka organizācijas projektu portfelis ir saskaņots ar organizācijas mērķiem, tiek nodrošināts

Projektu vadīšanas procesi (Project management processes)

• Projektu vadīšanas procesi (Project management processes)
• Projektu veido daudzi savstarpēji saistīti procesi, kas tiek vadīti un īstenoti, lai drošinātu projekta prasību izpildi. Process ir aktivitāšu kopa
• visu kategoriju procesi var pārklāties un mijiedarboties. Tālāk tiek apskatīti tikai projektu vadīšanas procesi. Projektu vadīšanas procesi
• un/vai katrā projekta fāzē. Tāpat ir procesi, kas tiek atkārtoti vairākas reizes. Projektu vadīšanas procesi tiek grupēti pēc divām perspektīvām: procesu
• dažādas tehnikas un rīki. Projekta procesus izpilda projekta komanda sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, un tos iedala trīs kategorijās: projektu
• vadīšanas procesi, kas nodrošina efektīvu projekta virzību caur tā dzīves ciklu un nosaka, kā projekta aktivitātes tiks vadītas; uz produktu orientēti

Ievads

• Rokasgrāmatas lietotājiem Sākot ar 2015. gada pirmajiem papildinājumiem, «Projektu vadīšanas rokasgrāmata» uzsākusi pārvērtību ceļu. Pārmaiņas
• tiek īstenotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Ruņģi un viņa uzaicinātiem projektu vadības
• jomā. Šajā pārmaiņu laikā nodrošināsim iespēju lietot arī iepriekšējo rokasgrāmatas saturu. Jāatzīmē, ka Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas
• Izdevniecība «Dienas Bizness» Rokasgrāmatas atjaunotās redakcijas sagatavotāji Ivars Ruņģis – Mg. proj. mgmt., Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas
• Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Kopš 1999. gada attīstījis un izkopis projektu vadīšanas zināšanas un pieredzi

Projekta personāla kompetences (Competencies of project personnel)

• , ieinteresēto pušu, resursu, tvēruma, laika, izmaksu, risku, kvalitātes, sagādes un komunikācijas vadība. Detalizētāks projektu vadības process
• aprakstīts 3. nodaļā «Projektu vadīšanas procesi»; uzvedības kompetences – saistītas ar personīgajām attiecībām projektā, piemēram, līderību, komandas
• Veiksmīgai projekta īstenošanai ir svarīga projekta komanda, kurai nepārtraukti jāattīsta gan projektu vadības, gan projekta specifiskās kompetences
• līmeņiem var radīt papildu risku. Projektu vadītāja pamata funkcijas ir plānošana, virzīšana un lēmumu pieņemšana, uzraudzība/kontrole un personāla
• ]: tehniskās kompetences – ietver pamata projektu vadības zināšanas un prasmes atbilstoši projektu vadības procesiem un kompetenču sfērām, t.i., integrācijas

6.4. pielikums. Projektu un programmu portfeļa vadības iespējas valsts pārvaldē

• 6.4. pielikums. Projektu un programmu portfeļa vadības iespējas valsts pārvaldē
• izpratnei atšķirības starp projektu, programmu un portfeļa salīdzinājumu ir apkopotas Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijās[1] (sk
• izmantot projektu un programmu portfeļa vadību, iepazīsimies ar starptautisko pieredzi. ^ Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija. NCB – Projektu
• vai portfeļa vienība, kuru pārvalda saskaņā ar kopīgu mērķi. To ierobežo laiks, resursi un nepieciešamie rezultāti. Projektu pārvalda un uzrauga
• projekta vadītājs, un tas tiek izbeigts, kad mērķis ir sasniegts. Programma – lielāka iniciatīva, kas ir sadalīta mazāku projektu un subprogrammu kopumā
• projekts. Visu daļu (projektu) integrācija padarītu pilnīgu automašīnas ražošanu (programmu). Portfelis – attiecas uz projektu, programmu, apakšportfeļu

Rokasgrāmata un ISO 21500 standarts

• Lai saprastu, kāpēc «Projektu vadīšanas rokasgrāmatas» pārmaiņas notiek atbilstoši ISO 21500 standartam, jāzina, kāpēc tapa šis standarts, kā arī
• Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas (LNPVA). Pamatā ir standarta pieejas līmenis, kas ir augstāks, vispārīgāks. Visu skata caur kompetencēm
• darbus par konkrētām tēmām. Arī «Projektu vadīšanas rokasgrāmata» ir unikāls materiālu apkopojums latviešu valodā. Rokasgrāmatas pārveides laikā sakrita
• informācija, piemēram, konkrētas metodes izmantošana. Savukārt cits tikai uzsāks projektu vadīšanas izpētes ceļu, vēloties ieviest kādu procesu
• , ir redzams, cik daudz atbilžu ir iespējams, cik daudz vēl jāapgūst. Patiesībā projektu vadības izpratne notiek visu laiku, un «Projektu vadīšanas

2.2.2. pielikums. Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību

• 2.2.2. pielikums. Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību
• Management) fundamentālajiem ieskatiem, koncepcijām un pieredzi, ko ir ņēmusi vērā arī Starptautiskā projektu vadīšanas asociācija (International
• Projektu komandas un organizācijas var mācīties tikai no drošiem faktiem. Subjektīvie viedokļi, novērtējot projekta kvalitāti, parasti dod maz reālu
• zināšanu. Lai novērtētu ikvienu projektu, vajadzīga pamatīga un droša struktūra, ko piedāvā Projekta izcilības modelis (turpmāk – Modelis). Modelis
• palīdz labāk novērtēt projekta komandas darbu saskaņā ar tā noteiktajiem mērķiem (nolūku), projekta vadīšanas procesus un nepieciešamos resursus
• , kā arī sasniegtos rezultātus. Ar Modeļa palīdzību projektu komandas un organizācijas spēj novērtēt pašas sevi, gan nosakot savas stiprās puses

Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – amats

• Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – amats
• profesionālās projektu vadīšanas zināšanas? Analizējot publiskajā telpā pieejamo informāciju un studentu pētījumu rezultātus, jāsecina, ka problēma kopš 2016
• ietvaros. Projektu vadīšanas jomas straujā attīstība pasaulē saistīta arī ar tās nozīmīgo lomu valstu attīstībā e-ekonomikas veidošanās laikmetā. Tas
• , kā profesionāla projektu vadības joma kā attīstības instruments ietekmē ekonomiku, nosaka arī jaunu metožu izstrādāšanas un jaunu projektu vadīšanas
• darba vietai, nevis profesijā veicamajām funkcijām. Lai gūtu apliecinājumu, ka publiskajā telpā pieejamās projektu vadītāja «amatam» izvirzītās
• un kosmētikas industrijā) tiek meklēts projektu vadītājs ar zināšanām, prasmēm un spējām vadīt uzņēmuma attīstību klasiskās projektu vadības ietvaros. Papildu