Meklēšanas rezultāti

Viss saturs
Grāmatas
Raksti
Pasākumi
Cits saturs

7. princips: nosaka riska apetīti

Riska vadības rokasgrāmata
  • 7. princips: nosaka riska apetīti
  • Uzņēmums nosaka riska apetīti saistībā ar vērtību radīšanu, saglabāšanu un realizēšanu. Riska apetīte vada organizāciju noteikto riska veidu
  • iespējas. Riska apetīte var ietvert viena veida vai apjoma pieņemamo risku vai vairākus, kas atbalsta uzņēmuma misiju un nākotnes redzējumu. Uzņēmums
  • apetīte ir ļoti augsta, tā riska spēja nav pietiekami liela, lai izturētu ar to saistīto risku iespējamo ietekmi, kā rezultātā uzņēmums varētu nedarboties
  • un apjoma, ko tā ir gatava pieņemt, ietvarā. Nav standarta vai «pareizās» riska apetītes attiecībā uz visu. Vadība izvēlas riska apetīti, pilnībā izprotot
  • var apsvērt jebkuru parametru, lai noteiktu riska apetīti un nodrošinātu lielāku precizitāti, piemēram: Stratēģiskie parametri

Tirgus riska vadības stratēģija

Riska vadības rokasgrāmata
  • Tirgus riska vadības stratēģija
  • Organizācijas vadībai, ņemot vērā struktūru, būtu jānosaka tirgus riska pieļaujamais līmenis (kā apetīte, tā tolerance), tas ir, gan tas, cik lielu
  • risku iestāde ir gatava uzņemties (apetīte), gan maksimālais zaudējumu līmenis, kāds organizācijai ir pieņemams, īstenojoties tirgus riskam. Šo līmeni
  • iespējams noteikt, ņemot vērā, piemēram, tirgus riska īstenošanās rezultātā pieejamo resursu apjomu neparedzēto zaudējumu segšanai. Tāpat
  • organizācijai tirgus riska vadības stratēģijā jāparedz stratēģija, kas līdzsvaro biznesa mērķus ar to tirgus riska apetīti. Izstrādājot tirgus riska vadības
  • tirgū; organizācijas strukturēts aktīvu portfelis un tas, kā to ietekmēs tirgus riska īstenošanās. Īstenojot risku ierobežošanas jeb hedžēšanas

2. ESG risku stratēģijas un mērķu noteikšana

Riska vadības rokasgrāmata
  • pieņemamas variācijas, lai sasniegtu darbības mērķus. Riska apetīte: ir definēta augstākajā līmenī (no augšas uz leju); pamatojas uz uzņēmuma pamatvērtībām
  • un stratēģiskajiem mērķiem; ir iesakņojusies uzņēmējdarbības kontekstā. Riska apetīte ņem vērā riska veidus (stratēģiskie, operatīvie, finansiālie
  • , ko uzņēmums spēj uzņemties, īstenojot stratēģijas un uzņēmējdarbības mērķus. Riska vadības speciālistiem būtu jāņem vērā riska apetīte visā ERM
  • Lai palīdzētu riska pārvaldības un ilgtspējas speciālistiem novērtēt uzņēmējdarbības būtību plašākā perspektīvā par to, kā uzņēmums rada, saglabā
  • resursu piesaistīšanai. visā riska pārvaldības procesā saskaņotība ar uzņēmuma stratēģiju, mērķiem un vēlmi uzņemties risku; apsvērt ESG riskus

8. princips: izvērtē alternatīvās stratēģijas

Riska vadības rokasgrāmata
  • , vai jāpārskata riska apetīte. Izmaiņu veikšana stratēģijā. Parasti uzņēmums rīko periodiskas stratēģijas plānošanas sesijas, lai ieskicētu
  • Uzņēmums novērtē alternatīvās stratēģijas un to ietekmi uz riska profilu. Izvērtēto stratēģiju svarīgums. Stratēģijai ir jāatbalsta misija
  • un nākotnes redzējums, kā arī tās pamatvērtības, un jāatbilst uzņēmuma kultūrai un riska apetītei. Ja tā nenotiek, uzņēmums nevar sasniegt savu misiju
  • . Identificētie riski kopā veido riska profilu katrai izvēlei; tas ir, dažādās stratēģijās iegūst dažādus riska profilus. Vadība izmanto šos riska profilus
  • , lemjot par labāko stratēģiju, ņemot vērā uzņēmuma risku apetīti. Ja izvēlētajai stratēģijai ir definēts riska profils, vadītājiem ir labāka iespēja

Risku loma snieguma izpildē

Riska vadības rokasgrāmata
  • : snieguma mērķis attiecībā uz uzņēmuma mērķiem stratēģijas kontekstā, riska kapacitāte un riska apetīte; ar minētā snieguma mērķa sasniegšanu saistīto risku veids un apjoms.
  • riska pakāpi attiecībā uz sniegumu. Piemēram, pakalpojuma sniedzējam būs zināma nenoteiktība par tā spēju sniegt pakalpojumu apjomā un kvalitātē, kas
  • . Būtiskas izmaiņas darbības mērķos ne vienmēr izraisa korelējošas izmaiņas riskos. Bieži ir kāds kopējais riska apjoms, kas saistīts ar dažādiem veiktspējas
  • līmeņiem. Šis riska apjoms (risk profile) parāda intervālu, kādā uzņēmums līdzsvaro riska apjomu ar tās vēlamo sniegumu. ERM 2017 pāriet no diskusijas
  • par «riska toleranci» (ERM 2004) uz diskusiju par «pieņemamām izmaiņām sniegumā» (ERM 2017). Vadītāju saruna par risku saistībā ar tā ietekmi

13. princips: ievieš reaģēšanu uz riskiem

Riska vadības rokasgrāmata
  • reaģēšanu nosaka riska lielums, apjoms un raksturs, un ietekme uz uzņēmumu; riska apetīte – riska reaģēšana rada risku uzņēmuma risku apetītei
  • uz risku iedala šādās kategorijās: pieņemt – netiek veikta nekāda darbība, lai ietekmētu riska lielumu. Šī rīcība tiek piemērota, ja risks ir riska
  • stratēģiju parasti izvēlas, ja uzņēmums nespēj identificēt rīcību, kas līdz pieņemam lielumam mazinātu riska ietekmi. izmantot – tiek veikta darbība
  • , vienlaikus nepārsniedzot mērķa atlikušo risku; samazināt – tiek veikta darbība, lai samazinātu riska lielumu. Tas ietver jebkuru no daudzajiem ikdienas
  • biznesa lēmumiem, kas samazina atlikušo risku līdz lielumam, kas atbilst atlikušā riska profilam un riska apetītei; sadalīt – tiek veikta darbība

Uzņēmuma risku vadība: attīstība no kuba (2004.) līdz spirālei (2017.)

Riska vadības rokasgrāmata
  • stratēģijas īstenošanai; Dziļākas diskusijas par sarežģītām tēmām: pamatnostādne pēta tādas tēmas kā riska apetīte un riska «portfeļa» (risk portfolio
  • Management – Integrating with Strategy and Performance). Kopš iepriekšējā ERM, kas tika izlaists 2004. gadā, daudz kas ir mainījies riska un riska
  • un vadībai, bet arī radījis jaunu riska kategoriju – kibernoziedzības risku. Tehnoloģiju attīstība un lielāks pārredzamības pieprasījums ir radījis spriedzi
  • stratēģiskās plānošanas procesos un spējā īstenot operacionālo darbību. Minēto problēmu risināšana prasa, lai uzņēmums uzņemtos jaunu pieeju riska
  • vadībai: tādu, kas palīdz radīt, saglabāt un realizēt vērtību tagad un nākotnē. Mūsu izpratne par riska būtību, izvēles, tai skaitā lēmumu, māksla