Meklēšanas rezultāti

Risku kultūras principi un modeļi

• principi ir iekļauti ABC modelī (2.1.3. attēls), kas atspoguļo šādus pieņēmumus: grupas kultūra (Culture) – veidojas no tās locekļu atkārtotas
• uzvedības. Kultūra ir vērtības, uzskati, zināšanas un izpratne, kas kopīga cilvēku grupai ar kopīgu mērķi; grupas uzvedība (Behavior) veidojas no tajā
• ietilpstošo indivīdu attieksmes. Uzvedību veido grupas ārēji novērojamas izpausmes, tostarp lēmumu pieņemšana, procesu īstenošana, komunikācija u.c
• .; uzvedība un attieksme (Attitude) ir atkarīga no grupā dominējošās kultūras. Attieksme ir individuālas vai grupas uztveres ietekmē pieņemta pozīcija
• par risku vadību; • līderi ir paraugs risku vadības procesa īstenošanā un aktīvi diskutē par riska toleranci un citiem būtiskiem risku vadības

IT projektu riski un to klasifikācija

• IT projektu riskus var klasificēt (sk. 7.2.1. attēlu), ņemot vērā: riska rašanās avotu – risks var būt iekšējs, tas ir, radies IT projekta
• izstrādes komandas ietvaros, un ārējs, kas ir atkarīgs no organizācijas – pasūtītāja/izpildītāja; riska ietekmi – tas var būt augsts, vidējs vai zems. 7.2.1
• un turpināt darbu atbilstoši iepriekš saskaņotajam darba plānam. Darba grupas dalībnieku nepieejamība – fiziski viena vai vairāku IT projekta darba
• grupas dalībnieku neesamība var izraisīt to, ka var tikt kavēta lēmumu pieņemšana saistībā ar IT projektu, kā arī var tikt pagarināts IT projekta
• grupā esošo darbinieku atvaļinājumus un komandējumus, kā arī jau laikus noteikt šo darbinieku aizvietotājus. Darba grupas sastāva izmaiņas

Īpašs risks

• riska apstākļos 11. Speciālās izglītības iestādes (speciālās klases un grupas), kas paredzētas izglītojamiem ar somatiskām
• darbiniekiem notiek darbs īpaša riska apstākļos līdz 50% no darba laika, bet kuriem – vairāk par 50% no darba laika. Īpašs risks ir darba vides risks, kas
• noteikšanas kārtību» 9. pielikumā ir minētas tās valsts un pašvaldību iestāžu amatu grupas, kuru darbs varētu būt saistīts ar īpašu risku: Iestādes un amatu
• grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku Nr. p. k. Iestādes un amatu grupas
• specifikas dēļ ir tiesības uz piemaksu, ja ir divi vai vairāki paaugstināta riska faktori 5. Ilgstošas sociālās aprūpes

Risku grupas

• Risku grupas
• iegūt apkopojošu un analītisku informāciju par riska lielumiem grupās, kas ir svarīgi risku īpašniekiem un vadītājiem gan uzraugot, gan salīdzinot
• , ieviešot informācijas sistēmas. 1.2.2. attēls. Iekšējā riska avoti. Praksē riskus pēc to būtības mēdz iedalīt šādās grupās: stratēģiskie riski
• , saglabājot katras riska grupas labajā praksē lietoto jēdziena būtību. Vienota risku klasifikācija palīdz iestādē veidot vienotu izpratni par riskiem, ar kuriem organizācija saskaras, un labāk izprast organizācijas riska profilu.
• Šajā nodaļā aplūkotas risku grupas, kurām atbilstoši var klasificēt identificētos risku notikumus. Risku grupēšana nepieciešama, lai būtu iespējams
• iekšējā vidē. Ārējās vides risku (sk. 1.2.1. attēlu) notikumus organizācija pilnībā un tieši ietekmēt nevar, jo riska iestāšanās iespējamības kontrole

SIA juridiskā adrese

• vai attiecīgajā pašvaldībā adreses noskaidrošanai. Tāpat būtiski atcerēties, ka viens no adreses obligātajiem elementiem ir telpu grupas numurs
• , ja tāda eksistē. Līdz ar to, ja saskaņā ar Valsts adrešu reģistra sniegto informāciju adresē ir vairākas atsevišķas telpu grupas numurs, vienmēr
• uz saņemto Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par riska adresēm. Saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» par riska adresi uzskatāma nodokļu
• , pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā, Uzņēmumu reģistra valsts
• vai ārvalsts komersanta filiāles adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā. Footnotes ^ http://likumi.lv/ta/id/271320-grozijumi-likuma-par-latvijas-republikas-uznemumu-registru-

Risku līdervadība kā komandas darbs

• izpildīt stratēģiskos un operacionālos nosacījumus. Atbalsta operatīvās grupas un indivīdus riska pārvaldības prakses ieviešanā
• aizsargāt iestādes vērtības ikdienas darbībās, stratēģiskos lēmumos vai arī jautājumos par nepieņemamiem riskiem. Tāpat arī daudzās iestādēs riska
• un iespējām viņu kompetences ietvaros. Ietekmē citu uzvedību, lai nodrošinātu to, ka riska pārvaldības mērķi un standarti ir izpildīti
• . Sniedz riska pārvaldības atbalstu indivīdiem, kas ļauj viņiem sasniegt savus mērķus. Sniedz konstruktīvu ieguldījumu noteikto mērķu
• apzināšanu, plānošanu, pārvaldību un uzraudzību. Uzņēmuma riska kultūru vada princips «ikviens ir atbildīgs», un tā iedzīvināšana sākas no augšas (Tone at

4. princips: demonstrē uzticēšanos pamatvērtībām

• nedarbojas saskaņā ar uzņēmuma misiju, nākotnes redzējumu, pamatvērtībām, stratēģiju un riska stratēģiju; risks ir pretējs stratēģijas noteikšanai
• uz svarīgiem riska un atbilstības jautājumiem; riska izmeklēšanas un reaģēšanas process ir neatbilstošs; pastāv tīša vai netīša vadības vai personāla
• un kultūra, lai palīdzētu darbiniekiem izvairīties no kļūdām un saglabāt spēcīgu gribu, kā arī identificēt potenciālos pārkāpējus, indivīdus vai grupas
• . Tā ir vadības atbildība attīstīt atklātu saziņu un pārredzamību attiecībā uz risku un riska uzņemšanos. Vadītāji demonstrē, ka risks nav diskusija, kas
• jāatstāj uz vadības sēdi. To dara, sūtot darbiniekiem skaidras un konsekventas ziņas, ka riska vadība ir daļa no ikviena ikdienas pienākumiem

20. princips: ziņojumi par riskiem, kultūru un izpildi

• līmeņos, lai izprastu riska, kultūras un veiktspējas attiecības un uzlabotu lēmumu pieņemšanu stratēģijas un mērķa noteikšanā, pārvaldībā un ikdienas
• un uzraudzību; riska īpašnieki, kas atbild par apzinātu risku efektīvu pārvaldību; dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri meklē
• informāciju par uzņēmuma darbību un riska atbilžu efektivitāti (piemēram, CPA firma); ārējās ieinteresētās personas (regulatori, reitingu aģentūras
• , kopienu grupas un citi); citas personas, kuras pieprasa ziņot par risku, lai izpildītu savas lomas un pienākumus. Ir svarīgi arī izprast attiecīgo pārskatu
• lietotāju pārvaldību un darbības modeļus. Katram pārskata lietotājam būs nepieciešami dažādi riska un veiktspējas informācijas detalizācijas līmeņi

Risku vadības plānošana

• ieviešana jānosaka projektu vadības plānā. Plānojot risku vadību, nepieciešams: noteikt riska līmeni projektam (sk. 5.2.1. tabulu); iekļaut risku vadības
• novērtējuma līmenis. Projekta finansējums, miljonos EUR Riska novērtējuma līmenis un tā elementi Piezīmes
• (dokumentēts risku novērtējums) 25–100 Izmaksu risku novērtējums – projektu risku novērtēšanas darba grupas kvantitatīvs
• Izmaksu aprēķina pārbaužu process (Cost Estimate Validation Process (CEVP)) – projektu risku novērtēšanas darba grupas kvantitatīvs instruments
• . Tāpat jāapzina riska tolerance, kā arī, vai organizācijas augstākā vadība un vidējā līmeņa vadītāji, kuri iesaistīti projekta īstenošanā, izvairās

Riska novērtēšana

• Riska novērtēšana
• Riska novērtējums bieži notiek kā divpakāpju process. Sākotnējā risku un iespēju atlasīšana tiek veikta, izmantojot kvalitatīvās metodes, kurām seko
• . Kvalitatīvais novērtējums ietver katra riska un iespēju izvērtējumu atbilstoši novērtējuma skalai, kā aprakstīts iepriekšējā sadaļā. Kvantitatīvajā analīzē
• pieņemšanai. Kvalitatīvajam vērtējumam visbiežāk izmantotās novērtēšanas metodes ir intervijas, starpfunkcionālās darba grupas, aptaujas, salīdzinošā
• Kvalitatīvās • Relatīvi ātri un viegli • Ierobežots sadalījums starp riska līmeņiem (ļoti augsts, augsts, vidējs
• , jutīgumu, riska ātrumu un nefinanšu ietekmi, tai skaitā veselību un drošību, un reputāciju • Ir neprecīzs – riska notikumi, kas ir vienā riska