Meklēšanas rezultāti

Spriedums

• Spriedums
• Apelācijas instances tiesvedības parastais risinājums ir spriedums. Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā
• pasludināts pilns tiesas spriedums. Ja pasludināts saīsināts spriedums, tad termiņš skaitāms no datuma, kas noteikts pilna tiesas sprieduma
• sastādīšanai, bet, ja šajā datumā pilns tiesas spriedums nav sastādīts, tad termiņu skaita no dienas, kad faktiski sastādīts pilns tiesas spriedums
• . Ja apelācijas instances tiesas spriedums izsniegts personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā (spriedums izsniedzams ārvalstī), tad spriedums
• izsniegts, tad apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

Tiesas sprieduma pārsūdzēšana

• Tiesas sprieduma pārsūdzēšana
• 307. panta ceturtā daļa). Jāņem vērā, ka ne katru tiesas spriedumu var pārsūdzēt. Likumos var būt noteikti gadījumi, kad tiesas spriedums nav
• Tiesas sprieduma pārsūdzēšana apelācijas kārtībā Lietas dalībnieki par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību, kura
• no sprieduma sastādīšanas dienas. Ja spriedums nav sastādīts iepriekš paziņotajā datumā, tad termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai skaita no dienas
• , kad spriedums faktiski sastādīts. Ja termiņš ir nokavēts, tad lietas dalībnieks var lūgt to atjaunot. Apelācijas tiesvedības būtība un kārtība
• citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums atbilst tai. Šādu lēmumu tiesneši pieņem vienbalsīgi. Apelācijas instances

Augstākās tiesas spriedumu veidi un sekas

• Augstākās tiesas spriedumu veidi un sekas
• Augstākās tiesas spriedums pēc būtības neatšķiras atkarībā no tā, kādā procesā lieta skatīta – mutvārdu vai rakstveida. Augstākā tiesa apelācijas
• spriedumu. Piemēram, Augstākā tiesa konstatē, ka tiesas spriedums uzliek pienākumus personai, kas nav bijusi pieaicināta kā lietas dalībnieks
• spriedums stājas spēkā Augstākās tiesas sprieduma pasludināšanas dienā; atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas
• sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Kasācijas instances tiesas spriedums (un tiesneša atsevišķās
• instances tiesas sprieduma likumību pārbauda tādā apjomā un tikai attiecībā uz tiem argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā. Tomēr, ja tiek konstatēti

Atstādināšana

• Republikas Augstākās tiesas 2017. gada 9. janvāra spriedums lietā Nr. 461/2017, 9. punkts. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas «Tiesu prakses
• prakse 2012. gada jūlijs – 2017. gads)» 20. lpp; Augstākās tiesas (paplašinātā sastāvā) 2013. gada 23. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-103/2013, 14
• ., 15. punkts. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedums lietā Nr. SKC-462/2018, 11. lpp. ^ Latvijas Republikas Augstākā tiesa «Tiesu prakse
• lietās par individuālajiem darba strīdiem 2010/2011», 49. lpp.; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedums Nr. SKC-891
• , 13. punkts. ^ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 17. jūnija spriedums lietā Nr. C69163218, SKC-592/2019

Satversmes tiesas kompetence

• Satversmes tiesas kompetence
• var tikt izskatīta vispārējās jurisdikcijas vai administratīvajā tiesā vēlreiz, kaut arī stājies spēkā galīgais nolēmums. Satversmes tiesas spriedums
• šajā lietā tiks uzskatīts par jaunatklātu apstākli. Tomēr ne visos gadījumos tas vien, ka citas tiesas spriedums ir pamatots ar normu, kuru Satversmes
• , kā arī 91. panta pirmajam teikumam:Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03. «Latvijas Vēstnesis», 2016. gada 4. marts, Nr. 45 (5617).
• netiks uzskatīti par pareiziem, jo šādas darbības neietilpst Satversmes tiesas kompetencē. Satversmes tiesā var tikt izskatītas lietas arī
• . Ja kāds spriedums pamatots ar antikonstitucionālu normu, Satversmes tiesa var vienīgi atzīt šo normu par spēkā neesošu jau no kāda agrāka brīža, un lieta

Tiesu prakse

• . Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Nr.C-296/15, 2017.gada 8.jūnijā. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017
• .gada 28.februāra spriedums lietā Nr.A420193416, SKA-706/2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 9
• .augusta rīcības sēdes lēmums, lieta Nr.A420250217; SKA-1458/2017. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Nr.C‑76/16, 2017.gada 13.jūlijā. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Nr.C-396/14, 2016.gada 24.maijā.

Pušu nodoma konstatēšana

• tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedums lietā Nr. SKC-658/2017. ^ Augstākās tiesas Senāta 28.12.2013. spriedums lietā Nr. SKC-1945/2013
• . ^ Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedums lietā Nr. SKC-658/2017.
• Būtiski ir arī uzsvērt, ka tiesu praksē ir pievērsta liela nozīme tieši pušu nodoma konstatēšanai. Proti, Augstākās tiesas Civillietu departaments
• tiesiskās attiecības pēc faktiskā izpildījuma atbilst uzņēmuma līguma raksturam».[2] Līdzīgi secinājumi ir atrodami arī citā Augstākās tiesas Civillietu

Zaudējuma atlīdzināšana

• and Perepjolkins vs. Latvia 34. punkts. ^ Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC-5
• . ^ Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 20. novembra spriedums lietā Nr. SKC-2138/2014.
• , ir nepieciešams konstatēt, ka pastāv: zaudējumi, kuri radušies Satversmes tiesas konstatētā prettiesiskā tiesību aizskāruma rezultātā
• argumentāciju tiesību norma tika atzīta par prettiesisku.[1] Tomēr Latvijā ar zaudējumu atlīdzināšanu pēc Sa-tversmes tiesas sprieduma pastāv salīdzinoši daudz
• neskaidrību, it īpaši par juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanu Satversmes tiesas procesā. Atbilstoši Augstākās tiesas praksei būtisks

Konstitucionālā sūdzība

• būs datums, kurā taisīts nepārsūdzams Augstākās tiesas spriedums vai lēmums, ar kuru atteikta kasācijas tiesvedības ierosināšana. Dažos gadījumos
• noteikto cukurbiešu piegādes apjomu, atbilstību Satversmes 91. pantam: Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 21. janvāra spriedums lietā Nr
• atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 100.pantam: Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-05-01
• likuma 14. panta 3. punktam: Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedums lietāNr. 2002-01-03. «Latvijas Vēstnesis», 2002. gada 21
• Republikas Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. 2006-38-03. «Latvijas Vēstnesis», 2007. gada 28. aprīlis, Nr. 70 (3646), 8.1

Trešā persona

• Ja tiesas spriedums administratīvajā lietā var skart kādu personu, tad šo personu lietā var atzīt par trešo personu pēc tiesas iniciatīvas
• vai uz lietas dalībnieka vai attiecīgās personas iesnieguma pamata. Tiesas spriedums personu var skart tad, ja tas tieši ietekmē personas tiesības
• vai tiesiskās intereses, vai tiesas spriedumā konstatējami fakti, kas var būt pamats šādu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumam nākotnē. Piemēram, par trešo
• komisijas lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu, ja iepirkuma līgums jau noslēgts. Persona trešās personas statusu tiesā iegūst ar tiesas lēmumu
• vai atbildētāja pusē), izņemot tiesības: grozīt pieteikuma pamatu un priekšmetu; atteikties no prasījuma; atzīt prasījumu; prasīt tiesas