Akcīze tukšos makus un stimulēs "točkas"

Alus un vīns kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par nelegālā alkohola uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nebūt nav pēdējais, jo nākamais paredzēts pēc gada – 2020. gada 1. martā. Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums. Vienīgie, kam akcīzes nodoklis nepieaugs, ir raudzēti dzērieni (ar stiprumu līdz 6 grādiem).

Cenas augs

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 2 centiem, 0,75 l vīna – par 8 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi – par 41 centu. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli.

Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks, jo darbaspēka deficīta apstākļos, kad kuru katru nevar "nolikt" pie kases, algas, visticamāk, nāksies paaugstināt, un rezultātā cenas kāps vairāk par norādītajiem centiem.  

Daži no aptaujātajiem tirgotājiem akcīzes nodokļa kārtējo pieaugumu uzskata kā ļoti labu iespēju nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā, pircējiem ar zemākiem ieņēmumiem meklējot citas dzērienu iegādes iespējas un izmantojot "točkas", kuru apkarošana esot ar mainīgām sekmēm. Tāpat tirgotāji atzina, ka viņiem šis ir administratīvs slogs – papildu darbs, jo bija jāveic alkoholisko dzērienu atlikuma inventarizācija, nodokļu pārrēķins pēc jaunās likmes un atbilstošu cenu nomaiņa veikalu plauktos. Arī VID atgādina, ka jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Vienlaikus nodokļu administrācija norāda, ka pēc akcīzes nodokļa paaugstinājuma Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.

Cerēto nesaņems

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols atzīst, ka tik daudz, cik Latvijas valsts vēlas iekasēt valsts makā tieši no alkohola un alus akcīzes nodokļa – 284,2 milj. eiro –, savākt neizdosies. "Aplēses rāda, ka no alkoholisko dzērienu un alus realizācijas  2019. gadā būs aptuveni 30 milj. eiro liels akcīzes nodokļa robs," prognozē D. Vītols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka kritumu piedzīvos gan pašmāju patēriņš, gan arī tā dēvētā pierobežas tirdzniecība. DB jau vēstīja, ka Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes, kā rezultātā  ziemeļu kaimiņvalsts iedzīvotāji alkoholu sāka arvien vairāk iegādāties Latvijā. Tādējādi igauņi papildināja Latvijas valsts budžetu ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

Vairāk naudas

Pēc Valsts kases datiem, 2018. gadā akcīzes nodoklī no alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 188,9 milj. eiro, kas ir par 27,7 milj. eiro jeb 17,2% vairāk, nekā  tika iegūts 2017. gadā, kad tika ieņemti 161,2 milj. eiro. Savukārt akcīzes nodoklis par alu 2018. gadā iekasēts 53,1 milj. eiro, kas ir par 16,2 milj. eiro jeb 44% vairāk nekā 2017.gadā, kad tika  iekasēti 36,8 milj. eiro. 

2019. gadā akcīzes nodoklī par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt 223 milj. eiro, bet par alu – 60,8 milj. eiro.

Informācijai

Alus 

• No 2019.g. 1. marta – 7,4 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 13,6 eiro par 100 litriem
• Līdz šim – 6,8 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem

 Mazajās alus darītavās 

• No 2019.g. 1. marta – 3,7 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 13,6 eiro par 100 litriem
• Līdz šim – 3,4 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem

Avots: DB pēc VID mājaslapas informācijas