Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis
Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.
Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.
Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.
Proti, pašreizējā 23% šī nodokļa likme tiktu palielināta līdz 25%, turklāt to sāktu piemērot jau no12 000 (otrā variantā 14400) eiro gada ienākuma, savukārt pašlaik to piemēro tai ienākumu daļai, kura gadā pārsniedz 20 004 eiro jeb 1667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šim komplektam vēl tiktu pievienota 36% (otrā varintā pat 37%) nodokļa likme ienākumiem, kuri pārsniedz 48 000 eiro gadā jeb 4000 (otrā variantā 4500) eiro mēnesī.
Salīdzinājumam pašlaik augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 31.4% un tā tiek piemērota ienākumiem, kuri pārsniedz 62 800 eiro gadā, jeb 5233 eiro mēnesī. Publiski savu sašutumu par šādu piedāvājumu paudis LTRK prezidents Aigars Rostovskis, ziņu aģentūrai Leta norādot, ka tas mazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju (jo īpaši, ja Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme minēto algu saņēmējiem būtu ievērojami zemāka), jo palielināsies darbaspēka nodokļu slogs.
Vēlmju - ideju - saraksts
Finanšu ministrija (FM) savā oficiālajā paziņojumā uzsver, ka pašlaik publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums no visiem publiskajiem formātiem, kuros apspriestas idejas, problēmas, kā arī vēlmes Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka patlaban vienošanās koalīcijas partneru vidū neesot panākta, jo neesot skaidrs, kādā virzienā doties: “Ir nepieciešama plaša sabiedrības diskusija, kā arī gaidīsim vispusīgu analīzi no valdības sociālo partneru puses, lai tālāk sarunu ceļā nonāktu pie labākā scenārija par to, kas būtu uzlabojams nodokļu sistēmā. Mums jau vasarā ir jābūt skaidrībai, kādas varētu būt potenciālās izmaiņas no 20121.gada”.
Iespējamais virziens
Vienlaikus FM iezīmē iespējamo virzienu, proti valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam balstīsies uz nodokļu sistēmas izvērtēšanu un pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus.
Lai novērstu izvairīšanos no ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas, rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi. Tāpat tiks ņemta vērā Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija jeb Eiropas zaļais kurss.
Tāpēc iecerēts samazināt emisijas:
- piedāvāts likt maksāt 12 (vēlāk 15) eiro par t CO2 emisijām tiem, kuri kūdru izmanto kā kurināmo;
- būtiski no pašreizējiem 71.14 eiro/t līdz 178 eiro/t (vēlāk pieaugtu līdz 250 eiro/t) jau no 2021.gada paaugstināt dabas resursu nodokli par C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām;
- par 10 eiro lielāks varētu būt nodoklis pirmo reizi reģitrējot auto Latvijā (pašlaik 55 eiro);
- būtiski paaugstinātu nodokļa likmes par emisijām gaisā.
Uzlabojot dzīves kvalitāti, iecerēts paaugstināt dabas resursu nodokli sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos no pašreizējiem 50 eiro/t līdz 60 un pat 80 eiro/t un bīstamjiem atkritumiem no pašreizējiem 60 eiro līdz 90 eiro/t.
OECD pārskatā par Latviju rekomendēja palielināt ar enerģētiku saistītos nodokļus un izlīdzināt spēkā esošās nodokļu likmes par CO2 un citu gaisa piesārņotāju emisiju dažādiem degvielas veidiem un pielietojumiem. Tas nozīmē, ka varētu mainīties dabas resursu nodokļa likmes - paaugstinātas, gan arī samazināti atbrīvojumi no šī nodokļa.
Db.lv jau 17.12 2019. vēstīja par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē diskutēto ideju par to, ka transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu.
Nav izslēgta arī tā dēvētā “veco transportlīdzekļu nodokļa” ieviešana - proti, importējot auto, kas vecāks par konkrētu gadu skaitu, tam piemērotu attiecīgu nodokli, taču tāds varētu netikt ieviests jaunu auto ievešanai Latvijā.
MUN un soda naudu nodoklis
Jāatgādina, ka finanšu ministrs Jānis Reirs "Latvijas radio 1" rīta programmā ša gada 30. janvārī norādīja uz valdības deklarācijā pausto apņemšanos izvērtēt 2017. gadā īstenoto nodokļu reformu, jo saņemta kritika gan par sarežģīto darbaspēka nodokļu aprēķināšanu, nespēju piesaistīt ziedojumus labdarībai utt.
Ministrs uzsvēra, ka 600 000 strādājošo un 400 000 pensionārus nodokļu sistēmas izmaiņām nevajadzētu skart, jo tie jau tagad maksā visus nodokļus.
“Visiem jāmaksā kopējā katlā - budžetā - lai uzturētu aizsardzību, medicīnu, izglītību utt. bet ir 5-6 režīmi, kuri maksā mazāk nekā pārējie,” tā J. Reirs. Kā piemēru viņs minēja mikrouzņēmuma nodokļu (MUN) režīmu, kurā strādājošais pie 700 eiro algas maksājot ievērojami mazāk nodokļos nekā parastā nodokļu režīmā strādājošais.
Jātagādina, ka mākoņi pār MUN nākotni sabiezēja jau agrāk, piemēram, pērn OECD (pārskatā par Latviju), rekomendēja to pakāpeniski pārtraukt vai arī tajā veikt pārmaiņas. Šajā kontekstā arī iederas minētās iespējas jaunās nodokļu politikas kontekstā - palielināt MUN likmi no pašreizējiem 15% līdz 25% no tā apgrozījuma un arī samazināt tajā nodarbināto skaitu no pašreizējiem pieciem līdz pat vienam un pat samazināt tā apgrozījuma griestus no pašreizējiem 40 000 eiro gadā līdz 20 000 eiro, vienlaikus ieviešot “soda naudu nodokli” tām juridiskajām personām, kuras izmantos MUN maksātāja pakalpojumus.
Raksta turpinājums: db.lv
