Darba līgums uz noteiktu laiku, darba līguma forma: ieteikumi no prakses
Darba līguma forma un darba līgums uz nenoteiktu laiku aizvien rada komplicētus gadījumus ikdienas praksē. Par to liecina apkopotie jautājumi atbilstošajiem Darba likuma pantiem:
40. pants. Darba līguma forma
- Kāpēc praksē darba līgumā biežāk tiek norādīts nedēļas darba laiks?
- Kas jāņem vērā, ja darba līgumā norāda dienas darba laiku?
- Kas jānorāda papildus, ja darbiniekam piemēro summēto darba laika organizāciju?
- Kā darba devējs var regulēt darbinieka tiesības veikt blakus darbu?
- Kādā situācijā darbiniekam nav pienākuma informēt darba devēju par blakus darba veikšanu?
- Kā praksē visbiežāk tiek regulēts blakus darbs?
- Kā darba devējs var veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti?
- Kādu informāciju var iekļaut darba līgumu uzskaitē?
44. pants. Darba līgums uz noteiktu laiku
- Kā iespējams rīkoties darba devējam, ja konstatē, ka darbs pēc būtības atbilst sezonas rakstura darbam, bet nav iekļauts normatīvo aktu uzskaitē?
- Ko uzskata par promesošu darbinieku?
- Kāpēc praksē darba līgumi uz noteiktu laiku pamatā ir gadījumos, kad darbinieks ir ilgstošā prombūtnē?
- Kāpēc praksē nereti ir problēmas ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos?
- Kāds paskaidrojums neradīs pāpratumu par darba līguma konkrētu beigu termiņu?
- Kā rīkoties, ja darba līguma termiņa beigas nosaka ar kādiem konkrētiem apstākļiem?
- Kāda ir labā prakse, slēdzot darba līgumu uz nenoteiktu laiku?
Sniedzot skaidrojumus uz šiem jautājumiem, svarīgi ņemt vērā situācijas no prakses. Piemēram, skaidrojot situācijas par darba līguma formu, aizvien būtiski vērst uzmanību, ka darba līgumā norādāms viens no iespējamiem variantiem pēc pušu izvēles: nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Praksē biežāk tiek norādīts nedēļas darba laiks, jo plašāks tā izklāsts iekļauts darba kārtības noteikumos, kuros atspoguļojas ne tikai katras darba dienas ilgums, bet arī tās sākums un beigas. Ja puses izvēlas darba līgumā norādīt dienas darba laiku, kas noteiktās darba dienās var būt atšķirīgs, tad darba līgumā tiek norādīta informācija par katru darba dienu.
Norādītā informācija var būt aizstāta ar norādi uz normatīvo aktu, piemēram, Darba likuma normu, darba kārtības noteikumiem, darba koplīgumu vai citu normatīvo aktu. Ja darba līgumā ir norāde uz DL 131. panta pirmo daļu, tad jāatceras, ka minētajā pantā ir noteikts konkrēts gan dienas, gan nedēļas darba laiks. Līdz ar to darba devējam darbinieka nodarbināšanā jāievēro abi minētie nosacījumi. Ja darbiniekam tiks piemērota summētā darba laika organizācija, tad papildus nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam tiek norādīts pārskata periods. Jāatzīmē, ka darba līguma ietvaros puses var vienoties par pārskata periodu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Savukārt, ja darba līgumā vispār nebūs norādīts pārskata periods, tad piemērojams viena mēneša pārskata periods.
Atbildes uz pārējiem jautājumiem praksē iekļautas rokasgrāmatas jaunākajā informācijā.
40. pants. Darba līguma forma
44. pants. Darba līgums uz noteiktu laiku
45. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš
136. pants. Virsstundu darbs
